Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kamēr Rīgas Stradiņa universitāte par gandrīz dubultcenu iegādājas zemesgabalu no kāda Krievijas iedzīvotāja, savu nekustamo īpašumu kolekciju palielinājis arī tās rektors Jānis Gardovskis, - trim nekustamajiem īpašumiem Mārupē un vienam Jaunauces pagastā viņš pievienojis dzīvokli Kanāriju salās, ko iegādājies par vairāk nekā 200 tūkstošiem eiro.

Kā rāda Gardovska amatpersonas deklarācija, pagājušajā gadā viņa nekustamo īpašumu saraksts papildinājies ar kopīpašumā esošu dzīvokli, kura atrašanās vieta ir „Spānija, Adeje”. Tas nozīmē, ka par 200 202 eiro universitātes rektors iegādājies dzīvokli, kas atrodas Kanāriju salās, Tenerifē, Adehes kūrortpilsētā (attēlā).

Formāli valsts augstskolas rektoram ir pieticis oficiālo ienākumu un uzkrājumu gan šim dārgajam pirkumam, gan vēl 32 tūkstošu eiro iemaksai pensiju fondā un dzīvības apdrošināšanai.

Gardovska oficiālie uzkrājumi 2014. gada beigās ir bijuši aptuveni 212 500 eiro, no kuriem 2015. gada beigās palikuši tikai 91 250 eiro, savukārt universitātes rektora oficiālie ienākumi pērn bijuši vairāk nekā 184 800 eiro „uz papīra” – tātad vismaz 127 tūkstoši eiro pēc nodokļu nomaksas.

Faktiski Latvijas valsts augstskolas rektoram gada laikā samaksā summu, ar kuru divos gados gandrīz pietiek dzīvokļa iegādei Kanāriju salās: kā rāda Gardovska amatpersonas deklarācijas, pērn viņš algā Rīgas Stradiņa universitātē saņēmis 98 672 eiro – par gandrīz 20 tūkstošiem eiro vairāk nekā 2014. gadā, kad viņa atalgojums pamatdarbā bijis 79 536 eiro.

Papildus šim darbam Gardovskim atliek laika strādāt gan Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, kur viņš pērn saņēmis 21 294, gan Šveices „zinātniskās rekrutēšanas” aģentūrā PSI CRO AG, kur viņa atalgojums pērn bijis 61 610 eiro.

Pietiek jau informējis par lielisko darījumu, kas izdevies kādam Krievijas iedzīvotājam, zemes gabalu 1. martā iegādājoties par 489 000 eiro un jau 10. martā valsts augstskolai – Rīgas Stradiņa universitātei pārdodot par 900 000 eiro. Pati valsts augstskola mēģina apgalvot, ka zemesgrāmatā, kas skaidri uzrāda iepriekšējā darījuma cenu, neesot pat ieskatījusies.

Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata rāda, ka 8026 kvadrātmetrus lielo zemesgabalu Rīgā, Konsula ielā 21 kāds 1985. gadā dzimis Latvijas iedzīvotājs vārdā Jevgenijs Gusevs 1998. gadā oficiāli saņēmis kā dāvinājumu. Savukārt šķirties no šī zemesgabala J. Gusevam nācies 2014. gadā ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas lēmumu.

Šis lēmums stājies spēkā 2015. gada 15. janvārī, zemesgabalam nonākot SIA Riga Development īpašumā, savukārt nedaudz vairāk nekā gadu vēlāk, šā gada 1. martā šis uzņēmums zemi par 489 tūkstošiem eiro pārdevis savam, kā rāda Lursoft dati, īpašniekam, 1966. gadā dzimušajam Krievijas iedzīvotājam Igoram Gatinam, kurš ir saņēmis Latvijas pastāvīgā iedzīvotāja personas kodu.

Visas šīs ziņas ir publiski pieejamas – tāpat kā dati par to, kādā tieši saistībā ir pieminēts tiesas lēmums: Citadele banka ir vēlējusies no J. Guseva piedzīt vismaz daļu no tam izsniegtā aizdevuma 1,05 miljonu latu apmērā, un tiesu izpildītājs Ainārs Šusts 2014. gada martā zemes gabalu pārdevis izsolē. Īpašums sākotnēji ticis novērtēts par 249 tūkstošiem eiro, bet SIA Riga Development to iegādājusies par 489 tūkstošiem eiro.

Savukārt valsts augstskola zemesgabalu iegādājusies jau par gandrīz dubultu cenu: deviņas dienas pēc tam, kad I. Gatins zemi iegādājās par 489 tūkstošiem eiro, Rīgas Stradiņa universitāte to no viņa nopirkusi jau par 900 tūkstošiem eiro, pārdevējam gūstot 411 tūkstošu eiro peļņu.

Pati Rīgas Stradiņa universitāte sākotnēji skaidro, ka zemes gabals, kas augstskolai bijis ļoti nepieciešams paplašināšanās nolūkos, „jau ilgstoši bija izlikts brīvā pārdošanā” un ka tā iegādes cena „saskaņā ar sertificēta vērtētāja noteikto vērtību bija zem tā brīža tirgus vērtības”.

SIA Eiroeksperts veikto zemes novērtējumu augstskola gan nepublisko un, atbildot uz jautājumu par lēmuma pieņēmējiem, skaidro, ka „konceptuālo lēmumu par zemes iegādi” Rīgas Stradiņa universitātes Senāts pieņēmis jau šā gada februārī. Tiesa, kā minēts, vēl 1. martā, jau pēc šī lēmuma ir mainījies oficiālais zemes īpašnieks, taču augstskola apgalvo, ka par to vispār neko nezinot.

Savukārt, jautāta par to, kā iespējams pieņemt lēmumu, nemaz nezinot, kas ir zemes īpašnieks, augstskola apgalvo, ka „pārrunas par zemes gabala iegādi tika vestas ar nekustamo īpašumu kompāniju Latio, kas bija zemes īpašnieka pārstāvis atbilstoši šādu darījumu ierastajai praksei”.

Tāpat no Rīgas Stradiņa universitātes skaidrojumiem izriet, ka tā vispār neesot pat ielūkojusies zemesgrāmatas informācijā par iegādājamo zemesgabalu un visu informāciju esot ieguvusi tikai un vienīgi no uzņēmuma Latio pārstāvja.

Visbeidzot, augstskola arī apgalvo, ka tā vispār neko nezinot par 2014. gadā notikušo un 2015. gada sākumā apstiprināto zemesgabala izsoli, kaut arī ziņas par to brīvi pieejamas gan zemesgrāmatā, gan citos publiskos informācijas avotos.

„Kad tas bija? Rīgas Stradiņa universitātei nav informācijas par jūsu norādīto Citadeles izsoli,” – tas ir viss, ko augstskolas rektora Gardovska vārdā saistībā ar Krievijas iedzīvotājam I. Gatinam nodrošināto 411 tūkstošu eiro peļņu var pateikt universitātes preses pārstāvis Edijs Šauers.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...