Straujumas dāvanu "ekspertei" atbildēm par "ekspertīzi" esot nepieciešama nedēļa
PIETIEK12.02.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nacionālā mākslas muzeja direktorei Mārai Lācei - Valsts kancelejas oficiālajai ekspertei, ar kuras "svētību" bijusī Ministru prezidente Laimdota Straujuma tika pie iespējas par 20 eiro "prihvatizēt", iespējams, pat vairākus tūkstošus vērtu gleznu - oficiāli saņemtu dāvanu, esot nepieciešama nedēļa laika, lai atbildētu uz jautājumiem par savu veikto "ekspertīzi" un atbildību par tās iznākumu. Publicējam Lācei uzdotos jautājumus:
1) kā tieši Jūs izprotat savu kā piesaistītas un atlīdzību saņemošas ekspertes atbildību, nosakot izvērtējamo dāvanu tirgus cenu, kā noteikts Ministru kabineta noteikumos?
2) pēc kādiem tieši kritērijiem Jūs noteicāt L. Straujumas saņemtās gruzīnu mākslinieces R. Čikvaidzes gleznas tirgus cenu?
3) vai Jūs iepriekš savā pieredzē bijāt saskārusies ar kādu minētās gruzīnu mākslinieces pirkšanas-pārdošanas darījumu? Ja jā, tad kad un kādu?
4) vai pirms vērtēšanas Jūs bijāt iepazinusies ar minētās mākslinieces darbu tirgus cenām? Ja jā, kad un kādā tieši veidā?
5) pēc kādiem tieši kritērijiem Jūs novērtējāt, ka minētās gleznas tirgus cena, kas Jums kā pieaicinātajai ekspertei bija jānosaka atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, ir tieši 20 eiro?
6) vai Jums ir zināmi citi Gruzijas vai kaimiņvalstu mākslinieki, kuru gleznu tirgus cena ir šādā apmērā? Ja jā, lūdzu miniet tos.
7) cik nozīmīgs Jūsu kā ekspertes izpratnē ir mākslas darba izmērs tā tirgus cenas noteikšanā? Vai Jūs zināt, kādi izmēri ir Leonardo da Vinči gleznai "Džokonda"?
8) vai, arī atlasot darbus laikmetīgās mākslas muzeja krājumam, darba izmērs ir nozīmīgs Jūsu izvērtējuma kritērijs?
9) vai, ņemot vērā publiskoto informāciju saistībā ar R. Čikvaidzes gleznu cenām, negatavojaties lūgt iespēju atkārtoti novērtēt šo darbu?
10) vai uzskatāt, ka savu eksperta darbu esat veikusi labi? Vai negatavojaties valstij atdot atpakaļ 70 eiro, kas Jums saskaņā ar uzņēmuma līgumu pienākas par eksperta pienākumu veikšanu?
11) vai neuzskatāt, ka, novērtējot minēto darbu par 20 eiro, esat veicinājusi Latvijas valsts apzagšanu?
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
