Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšniekam Jaroslavam Streļčenokam nekas neesot zināms par to, kā gan bijis iespējams, ka tieslietu ministram Jānim Bordānam KNAB informāciju par aizdomīgām darbībām Rīgas apgabaltiesā pērn nosūtījis tikai 2. decembrī, bet Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amata kandidātu izvērtēšanas komisijas rīcībā šī informācija no nezināmiem avotiem nonākusi jau pirms 28. novembra. KNAB vadību šīs pretrunas ap informācijas plūsmu no biroja arī nemaz neinteresē, - tas izriet no KNAB oficiālās vēstules, ko Pietiek saņēmis uz savu informācijas pieprasījumu.

Kā zināms, pagājušā gada 2. decembrī KNAB tieslietu ministram oficiāli nosūtīja vēstuli, kurā bija aprakstītas "iespējams, prettiesiskas" rīcības līdz šim Sandras Strences vadītajā Rīgas apgabaltiesā.

Taču dīvainā kārtā apgabaltiesas priekšsēdētāja amata kandidātu izvērtēšanas komisija uz šo informāciju bija spējusi reaģēt savā ieteikumā, kas bija datēts jau ar 28. novembri.

Pietiek jau ir publicējis gan komisijas ieteikumu toreizējam tieslietu ministram Jānim Bordānam, gan viņa lēmumu uz nozīmīgo amatu Strences vietā tomēr virzīt alternatīvo kandidāti Vilsoni, kura tieši uz šīs KNAB informācijas pamata komisijas balsojumā bija zaudējusi Strencei.

„Faktiski manā ieskatā šis konkursa jautājums tika risināts tādā padomju klasiskā totalitārisma stilā. Vērtēšanas komisijā bija septiņi locekļi. No viņiem viens bija iepazinies ar šo informāciju un pasaka pārējiem sešiem - tur ir šausmīgi slikti, bet kas - es jums nedrīkstu teikt. Bet slikti, Strence ir slikta!" - šādi situāciju ap KNAB informāciju žurnālā Ir nesen raksturoja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

"Un šie seši cilvēki paraksta to, ka tur ir slikti. Es personiski neliktu parakstu apakšā zem tāda dokumenta, tas tiešām ir tā kā padomju laikos - atnāk kompartijas instruktors pie darba kolektīva un saka, ziniet, tur tas raksts ir šausmīgs, vajag visu nosodīt. Neviens nav lasījis, bet visi kritizē," piebilda Kalnmeiers.

Nu no Streļčenoka oficiālās atbildes Pietiek izriet, ka KNAB nemaz neesot lietas kursā par to, ka informācija no tā neoficiāli aizplūdusi vairākas dienas pirms oficiālās vēstules nosūtīšanas, un šīs ziņas biroju arī neinteresē.

"Norādām, ka Biroja rīcībā nav informācijas par to, ka Biroja 2.decembrī tieslietu ministram nosūtītās vēstules saturs būtu nonācis Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amata kandidātu izvērtēšanas komisijas rīcībā 28.novembrī," skaidro Streļčenoks.

Neraugoties uz ģenerālprokurora izteikto kritiku, KNAB priekšnieks paliek pie sava - saskaņā ar Operatīvās darbības likuma 24.panta trešajā daļā noteikto ar operatīvās darbības pasākumu rezultātā iegūto informāciju esot jāiepazīstina "valsts varas un pārvaldes institūciju vadītāji, viņu vai ar likumu pilnvarotās amatpersonas, kā arī likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā tās operatīvās darbības subjektu amatpersonas, kurām šī informācija nepieciešama dienesta uzdevumu veikšanai, ja tās saturs ir saistīts ar šīm amatpersonām uzticēto pienākumu izpildi".

"Birojs norāda, ka pienākums sniegt attiecīga rakstura informāciju ir noteikts likumā. Birojs informāciju sniedz gan, atbildot uz to personu pieprasījumu, kuras darba vai dienesta pienākumu pildīšanai to ir pieprasījušas, izvērtējot pieprasījumā norādīto faktisko un tiesisko pamatojumu, gan, ievērojot minēto likuma normu, atbilstoši Biroja kompetencei reaģējot uz noteiktām situācijām. Jebkura informācija tiek sniegta ievērojot likumā noteikto pamatojumu, pretējā gadījumā ne vien iestādes rīcība būtu pretlikumīga, bet arī attiecīgās informācijas izmantošana nebūtu pieļaujama," apgalvo KNAB priekšnieks.

Pati vēstule saturot informāciju, kas ir valsts noslēpums, un tādējādi tās saturs esot klasificēts kā slepens. Savukārt uz jautājumu, cik bieži KNAB pirms atbildīgu amatpersonu nozīmēšanas izsūta šīs amatpersonas kompromitējošu informāciju bez atbilstoša tiesiska statusa, pēc kādu personu aicinājuma vai iniciatīvas tas notiek un cik bieži pērn bijuši šādi gadījumi, Streļčenoks nav spējis sniegt atbildi.

Pietiek jau informējis, skaidrību saistībā ar šīs informācijas izplatīšanu nav viesusi arī pati tās oficiālā nosūtītāja, nu jau bijusī KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe, - viņa ir publiski minējusi tikai vienu vēstuli: "Vēstuli par Rīgas apgabaltiesu pieļauj likums - vai pat nosaka mums par pienākumu. Vēstule tika sagatavota. Streļčenoks iemeta acis tajā un deleģēja mani to parakstīt. (..) Ja pēc tam kaut kas izrādīsies ne tā, vainīga būs Strīķe."

Taču nav šaubu, ka šai informācijai, par kuras izplatību un saturu klusē kā Streļčenoks, tā Strīķe, apgabaltiesas priekšsēdētāja izvēlē ir bijusi faktiski izšķiroša loma.

"Ņemot vērā to, ka komisija tika informēta par biroja rīcībā esošu informāciju, kas rada šaubas par Rīgas apgabaltiesas reputāciju, un tikpat kā līdzvērtīgu balsojumu, komisija piecu locekļu vārdā (vienam pret un vienam atturoties) iesaka pievērst uzmanību Daigas Vilsones kandidatūrai, ņemot vērā gan viņas profesionālās spējas, gan arī tiesnešu un tiesu darbinieku atsauksmes par kandidāti," - šādā formā tā pieminēta Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amata kandidātu izvērtēšanas komisijas ziņojumā.

Savukārt Bordāns savā lēmumā par Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amata kandidātu izvērtēšanas komisijas ieteikumu un kandidāta virzīšanu pieminēja gan to, ka "Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja rīcībā ir informācija, kura norāda uz Rīgas apgabaltiesā notikušajām un notiekošajām iespējami prettiesiskajām darbībām, kas rada šaubas par Rīgas apgabaltiesas reputāciju", gan to, ka KNAB kā "kompetenta valsts iestāde, kas pilda likumā noteiktas funkcijas korupcijas novēršanā un apkarošanā, ir vērsusi tieslietu ministra uzmanību uz kandidātes S.Strences līdzšinējās darbības izvērtējumu".

Tāpat Bordāns minēja, ka "tieslietu ministra rīcībā ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2013.gada 2.decembra vēstule Nr.2/208s, kurā atspoguļotā informācija norāda uz tādām darbībām tiesas spriešanā S.Strences vadītajā Rīgas apgabaltiesā, kas vērstas uz atsevišķu personu grupu, nevis visas sabiedrības interesēm. Ziņojumā esošā informācija norāda arī uz to, ka minētās darbības notikušas un notiek S.Strences kā Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas pilnvaru termiņa laikā. Par minēto vēstuli S.Strence tika informēta intervijas ar ministru laikā".

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Es negribu lekt acīs ļoti cienītajam ministram, no kā tik daudz kas ir atkarīgs: lai muzejs paciešas

FotoManā citādi harmoniskajā un priecīgajā dzīvē ir bijušas tikai divas reizes, kad esmu vēlējusies, lai man būtu savs sabiedrisko attiecību konsultants, jo pati nezinu, kā vispareizāk būtu reaģēt publiski nepatīkamā situācijā. Abas šīs reizes ir saistītas ar Brīvdabas muzeju. Tā kā man nav ne konsultanta, ne citu kanālu, es atļaušos izmantot savu privāto Facebook kanālu un iespējami racionāli un vienkārši izskaidrot aktuālo situāciju no sava skatupunkta, jo jūtu, ka tagad tas ir nepieciešams.
Lasīt visu...