Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Trīs gandrīz vienlaikus notikušie satricinājumi Latvijas banku sektorā – ASV FM Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla paziņojums un sankcijas pret ABLV banku, Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšana, turot aizdomās par liela apmēra kukuļa pieprasīšanu, kā arī Norvik bankas uguņošana ir pamatīgs stresa tests politiskajai, banku sistēmai un sabiedrībai kopumā.

Situācijas sarežģītību tēlaini varētu aprakstīt kā liela mēroga sadursmi, piem., vilcienam saduroties ar autobusu. Civilajā aizsardzībā šādos gadījumos ir lēmumu un rīcību pieņemšanas algoritms. Glābt cietušos, sašķirot pēc traumu smaguma, atbrīvot ceļus satiksmei, novērst degvielas noplūdes utt. Ir krīzes vadības centrs, kas darbojas saskaņoti un skaidri zināma uzdevuma vārdā, ir kāds, kas atbildīgs par krīzes vadību.

Turpinot analoģiju, šādā krīzē nav iedomājams, ka glābšanas dienestu pārstāvji sāktu apcerēt – tic viņi, ka notikušais bijis iespējams, vai tomēr netic. Tāpat nav iedomājams, ka viena dienesta pārstāvji sāktu otriem skaidrot un pierādīt, ka viņi jau sen ir teikuši, ka tā dzelzceļa pārbrauktuve bija jāpārbūvē. Vai ugunsdzēsēji, piemēram, nogaidoši pasēdētu aiz krūmiem, lai saprastu, vai policija ieradusies pirmā. Savukārt tuvējā ciema puiši sapulcējušies ap katastrofas vietu, rokas kabatās sabāzuši, spriestu, ka tie glābēji gan visi ir neprašas un idioti.

Tas viss cilvēciski saprotams, bet, lūdzu, – pēc tam. Pēc tam, kad briesmas novērstas, kad apdraudējums mazināts. Tad jāmeklē vainīgie, jācērt galvas, jānovērš katastrofas cēloņi, lai tas neatkārtotos.

Kādēļ politiskajā vidē apjukums tagad ir tik milzīgs? Pat 2008.gada krīzes laikā politiskās rīcības bija loģiskākas, koordinētākas un uz mērķi vērstas. Acīmredzot šoreiz ar koku ir trāpīts tik neskaitāmu interešu saviju punktā, ka iestājušās eksistenciālas bailes, līdz ar to nespēja rīkoties koordinēti. Aizsardzības ministrijas fake ekspertīze par Associated Press publikāciju, šķiet, ir kliedzošākais apjukuma apliecinājums.

Pēdējo notikumu gaismā Latvijas politiskajā vidē strauji audzis ticīgo un arī neticīgo skaits. Varu saprast, ka ticot vai neticot vērtējumu sniedz cilvēks, kas nepiedalās profesionālajā politikā. Dabiska reakcija uz šokējošu informāciju. Bet tas, ka ticības kategorijās notikušo vērtē politiķi, ir vienkārši neprofesionāli. Ticības lietas lai paliek ezotērikai un baznīcai. Kā konstruktīvas rīcības piemērs jāatzīmē Saeimas Aizsardzības komisijas vadītāja Ainara Latkovska racionālais priekšlikums izmeklēšanai piesaistīt FIB un OLAF.

Dažāda skaļuma un rīboņas paziņojumu sacensība iet uz pilnu jaudu. Jāatzīst, ka arī manis pārstāvēto partiju Kustība “Par!” mazliet sanesa uz frāžainību, bet mēs izrunājām un vienojāmies, ka šī ir tā situācija, kurā ar dimdošiem paziņojumiem nevajadzētu aizrauties. Pārlieku nopietni. Lai izmeklēšanas iestādes dara savu darbu. Un valdība savu.

Dažas papildu piezīmes. Uzteicams ir mediju darbs, īpaši sabiedriskā medija. Profesionāli informē, analizē, uzrauga. Un tā ir labā ziņa visā šajā haosā. Paldies žurnālistiem!

Savukārt, runājot par neaizvietojamāko cilvēku valstī Ilmāru Rimšēviču, teikšu tā, ja kungs būtu tīru sirdsapziņu un rokām, nekas nebūtu vienkāršāks un loģiskāks kā atkāpties no amata. Visas tās runas par nepatiesu apsūdzību...

Vai Latvijā ir bijis gadījums, kad kāds augsta ranga politiķis vai valsts pārvaldes amatpersona būtu nepatiesi apsūdzēts un arī nepatiesi notiesāts? Kaut viens? Varētu vēl saprast, ka neatkāptos no amata, ja burlaki apzagtu kādu LB naudas glabātuvi, jo signalizācijas sistēmas pagalam. Labi, varētu pieņemt, ka prezidents tiešu vainu neizjūt un uzņemas tiešu vadību par drošības sistēmas pārveidi.

Bet, ja tevi apsūdz liela mēroga korupcijā un tu pats dziļi sirdī, zvērot pie savu tuvāko dzīvībām, zini, ka tie ir meli, – kāds risks atkāpties? Jo taisnība taču agri vai vēlu uzvar arī Latvijā. Un šobrīd notiekošais tam apliecinājums.

Pārpublicēts no ivinkele505.wordpress.com

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cilvēciskuma līkloči. 2. Cilvēka kritēriji

FotoMūsu laikmeta intriģējoša pazīme ir grandiozās antropoloģiskās pārmaiņas. Veidojas jauns antropoloģiskais tips. Tā nosaukums ir “postcilvēks”. Postcilvēku uzskata par antipodu cilvēkam. Nosaukums “postcilvēks” nav patīkams. Taču tam jau labu laiku ir starptautiskā autoritāte – daudzu zemju intelektuāļu acīs iemantota patiesības, pareizības un taisnības garanta reputācija.
Lasīt visu...