Iesaki rakstu: 
Bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniece Juta Strīķe atsakās no ziedojumiem, kas pēc Pietiek iniciatīvas viņai pārskaitīti kā atbalsts pēc atlaišanas no darba. "Kļūdaini pārskaitīta nauda," - šādi StrīķePietiek raksturoja saņemtos ziedojumus, to ziedotājiem šos līdzekļus pārskaitot atpakaļ.
"Juta, jūti mūsu jūtas!" - ar šādu saukli Pietiek februāra vidū aicināja visus labas gribas cilvēkus ne vārdos, bet darbos sniegt atbalstu no darba atlaistajai KNAB priekšnieka vietniecei, ziedojot viņas ikdienas vajadzībām nepieciešamos līdzekļus.
Daļa Pietiek lasītāju gan izteica šaubas par šī aicinājuma nepieciešamību, ņemot vērā, ka saskaņā ar Strīķes 2012. gada amatpersonas deklarāciju bankās viņai bijis noguldīts 11 171 lats, 19 000 britu mārciņu un 31 521 eiro (deklarāciju pēc amata atstāšanas Strīķe vēl nav iesniegusi).
Taču Pietiek zināms, ka daudzi lasītāji, vēloties palīdzēt Strīķei šajā grūtajā situācijā, kad tiesa vēl nav nozīmējusi viņas sūdzības izskatīšanu par atlaišanas rīkojuma atcelšanu un atjaunošanu darbā, bet viņas daudzie valstiskie atbalstītāji viņu vadītajās struktūrās darbu nav piedāvājuši, ir uz viņas bankas kontu pārskaitījuši savus ziedojumus.
Taču, kā liecina Pietiek saņemtās neizpratnes pilnās ziņas no lasītājiem, ziedojumi nav pieņemti, - Strīķe ne tikai pārskaitījusi tos atpakaļ ar norādi "atgriezta kļūdaini pārskaitīta nauda", bet arī bloķējusi savu bankas kontu šādu ziedojumu saņemšanai no konkrētajiem naudas nosūtītājiem.
Arī Pietiek, pārskaitot uz Strīķes bankas kontu nelielu naudas summu kā ziedojumu, to pēc dažām dienām saņēma atpakaļ ar tādu pašu norādi - "atgriezta kļūdaini pārskaitīta nauda". Mēģinot Strīķei nosūtīt būtiski lielāku summu, tas vairs neizdevās.
Kā zināms, pēc atlaišanas Strīķe nekādas ievērojamās kompensācijas nav saņēmusi. "Kad Juta Strīķe tika atlaista pirmo reizi, viņa saņēma darba algu un kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu. Kad viņa tika atlaista atkārtoti 7. februārī, viņai tika izmaksāta darba alga un kompensācija par vienu atvaļinājuma dienu," skaidro Laura Dūša, KNAB galvenā speciāliste sabiedrisko attiecību jautājumos.
Pietiek jau informējis, ka neviena no augstajām amatpersonām, kas Strīķes un KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka konflikta laikā pagājušā gada beigās un šā gada sākumā atbalsta vēstulēs bija augsti novērtējušas Strīķes profesionalitāti, tagad neatzīstas, ka būtu izmantojušas vienreizējo situāciju un piedāvājušas Strīķei viņu vadītajās struktūrās viņas kvalifikācijai un spējām atbilstošu posteni. Dažas no šīm amatpersonām pat noliedz, ka iepriekš šādu vērtējumu būtu sniegušas.
Kā ir ziņojusi LETA, šo personu vidū bija Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes direktors Edijs Ceipe, VID Finanšu policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš, VID Muitas pārvaldes direktors Tālis Kravalis, Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Guntis Pujāts, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers, Latvijas pārstāvis Eirojust Gunārs Bundzis, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks Viesturs Burkāns un Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes izmeklēšanas atbalsta pārvaldes priekšnieks Juris Šulte.
Tāpat Strīķes izcilās spējas augsti bija novērtējis Militārās izlūkošanas un drošības dienesta priekšnieks Indulis Krēķis, Jāņa Maizīša vadītais Satversmes aizsardzības birojs, nu jau bijušais tieslietu ministrs Jānis Bordāns, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs, Valsts ieņēmumu dienesta Ģenerāldirektora vietnieks noziedzības apkarošanas jomā Kaspars Čerņeckis, Muitas pārvaldes direktora vietniece Sanda Kārkliņa-Ādmine, Ceļu satiksmes drošības direkcijas Pretkorupcijas daļas priekšnieks Ivars Rullers, AS Latvenergo Administratīvais direktors Arnis Kurgs un VAS Latvijas Gaisa satiksme valdes loceklis Gints Freimanis.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
