Strīķei piepeši asi iebildumi pret vēl vienu bijušo darbavietu - Drošības policiju: viņu izsekojot un vajājot
PIETIEK15.06.2017.
Komentāri (68)
Iesaki rakstu: 
No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja atlaistajai jaunajai Rīgas domniecei Jutai Strīķei (attēlā kopā ar vīru) negaidīti parādījušies asi iebildumi pret vēl vienu savu bijušo darbavietu - Drošības policiju. Publicējam Strīķes ceturtdien priekšpusdienā veikto ierakstu viņas Facebook profilā:
"13. jūnijā Imantā pie savas daudzdzīvokļu mājas konstatēju, ka mani izseko Drošības policijas (DP) darbinieki. Labi zinot, kā tiek organizēta izsekošana, ierastajā Imantas vidē nav grūti saskatīt DP raksturīgo profesionāli vājo darbu. Pat pasveicināju vienu no ekipāžām, tie no pārsteiguma zaudēja runas dāvanas.
Tas viss, protams, nebūtu rakstīšanas vērts, bet Drošības policijai ir jāsargā Latvijas drošība, jāķer spiegi, jānovērš Krievijas un to aģentu ietekme.
Jau gadiem ilgi DP veic pārbaudes par sniegtajām intervijām, pratina žurnālistus, rosina mistiskus kriminālprocesus par it kā valsts noslēpuma izpaušanu, atzīst par aizdomās turēto cilvēku (J.Jurašu), kas ir ziņojis par viņam piedāvāto kukuli un iestāžu bezdarbību. Kādu valsts noslēpumu Jūs tagad meklējat pie manas daudzdzīvokļu mājas miskastes? Pildāt Kalnmeiera, Masaļska, Kučinska, Lemberga norādījumus – atrast vienalga ko un “norakt”? Zinu, Drošības policija atbildēs – operatīvās darbības esot valsts noslēpums.
Mēs valstī esam nonākuši tiktāl, ka likuma aizsardzību bauda tikai tie, kuri ir iedabūjuši sev paklausīgus kadrus par ģenerālprokuroru vai Drošības policijas priekšnieku, bet tie, kas šādai prettiesiskuma sistēmai pretojas, saņem likumā pamatotu patvaļu.
Drošības policiju un Ģenerālprokuratūru nedrīkst izmantot politiskiem mērķiem. Tas ir prettiesiski!
Drošības policijai savs grandiozais budžets ir jātērē nevis piekalpošanai oligarhu interesēm, bet gan savu tiešo pienākumu veikšanai. Piemēram, Krievijas spiegu ķeršanai. Citādi uz Igaunijas un Lietuvas fona Latvija ar savu Drošības policiju izskatās pēc Ukrainas Drošības dienesta Janukoviča laikā.
Vai nav pienācis laiks Nacionālai Drošības Padomei uzdot jautājumus DP vadībai – kādi ir reālie rezultāti, kur ir noķertie spiegi un ko izmeklē dāsni finansētā Drošības policija?"
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
