Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

"Izpildīgs - kādu uzstādījumu no augšas dos, tādu pildīs," - tā bijušie kolēģi Pietiek raksturo Drošības policijas izmeklētaju Aldi Višņevski, kurš bez konkursa nolūkots Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietnieka korupcijas apkarošanas jautājumos amatam. Par to, ka KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks līdz šim maz kam zināmo Višņevski uzaicinājis nesen atlaistās Jutas Strīķes vietā, trešdienas vakarā ziņoja LTV ziņu raidījums Panorāma. Višņevskis savā pēdējā skaļākajā izmeklēšanā izmantojis tādas metodes kā lietisko pierādījumu izņemšana žurnālistu un augstu amatpersonu darbavietās, kā arī kratīšanas amatpersonu dzīvesvietās.

 

Ja Streļčenoka nodoms par Višņevska iecelšanu KNAB korupcijas apkarošanas bloka vadītāja vietā īstenosies, birojs varētu piedzīvot vai nu jaunu konfliktu vilni, vai tālākas izmaiņas vadošo darbinieku rindās. Strīķes pozīcijai KNAB vadībā ir pakļauta Operatīvo izstrāžu nodaļa, kuru vada Juris Jurašs. Birojs gados, kuros pie varas un saimniecisko lēmumu pieņemšanas bijusi Vienotība, nav atklājis nevienu vērā ņemamu korupcijas gadījumu, kas saistās ar tās politiķu vai to laikā ieceltu valsts amatpersonu koruptīvām darbībām.

Drošības policija, no kuras nāk Višņevskis, līdz šim bijusi "redzīgāka". Piemēram, tā uzsāka izmeklēšanu tā dēvētajā "vēja kvotu" lietā par iespējamu korupciju obligātā iepirkuma kvotu sadalē vēja biznesam, kurā figurēja ar Vienotību tobrīd saistītā ekonomikas ministra Arta Kampara padomnieka Klāva Olšteina vārds. KNAB pēc lietas saņemšanas no Drošības policijas to vispirms ielika atvilktnē, bet pēc tam izbeidza.

Lai gan Drošības policijas izmeklētāja Alda Višņevska vārds ne tikai maz ko izsaka plašākai sabiedrībai, bet arī neiedveš autoritāti tiesībsargājošo un drošības iestāžu aprindās, pēdējā viņa izmeklētā lieta ir bijusi viena no pēdējo gadu skaļākajām. Tieši Višņevskis izmeklējis, no kurienes un kā interesēs nopludināts Valsts kancelejas sagatavotais dokuments, kurā iztirzātas mierizlīguma iespējas ar lidsabiedrības airBaltic kādreizējo šefu Bertoltu Fliku. 

Izmeklēšanā, kuru uzsāka Drošības policija septembrī, kad atklātībā nonāca šis ierobežotas pieejamības dokuments, Višņevskis pret augstām valsts amatpersonām un žurnālistiem vērsis tādas proecesuālās darbības kā kratīšana dzīvesvietā un lietisko pierādījumu izņemšana. 

Višņevskis izmeklēšanas gaitā veicis Tieslietu ministrijas valsts sekretāra Mārtiņa Lazdovska mobilā telefona izņemšanu, lai kontrolētu viņa saraksti. Lazdovskis vienmēr ticis uzskatīts par ļoti uzmanīgu ierēdni, kurš labi ieredzēts arī tiesībsargājošo un drošības iestāžu, arī Satversmes aizsardzības birojā un KNAB, tādēļ šādu metožu izmantošana radīja jautājumus.

Tādu pašu izmeklēšanas metodi - lietisko pierādījumu izņemšanu - Višņevskis pielietojis pret Latvijas televīzijas žurnālistiem. Tieši KNAB priekšnieka vietnieka amatam nolūkotais Drošības policijas izmeklētājs rudenī bija ieradies LTV ziņu dienesta telpās. Nākamajā dienā iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Reformu partija) Pietiek apgalvoja, ka par šīm darbībām Drošības policijas vadība viņu iepriekš neesot informējusi, un uzsvēra, ka dokumenta izņemšanu nevar uzskatīt par kratīšanu žurnālista darba vietā.

Kratīšanu Višņevskis decembrī veica Valsts kancelejas jurista Ivara Mēkona dzīvesvietā, turot viņu aizdomās par informācijas noplūdi, kas rudenī parādījās Pietiek. Lai gan Mēkons netieši saistīts arī ar airBaltic lietu - viņš sagatavojis no Tieslietu ministrijas pēc visa spriežot nopludināto dokumentu - kratīšanas iemesls bijis cits. Runa ir par Ģenerālprokuratūras vadības saņemtu iesniegumu par investīciju strīdu starp igauņu Winergy un Norvik banku. Izmeklēšanas gaitā, lai noskaidrotu iespējamos Pietiek avotus, Drošības policija arī izņēmusi videonovērošanas ierakstus valdības ēkas tuvumā esošajās kafejnīcā Tinto un viesnīcā Radisson Blu Hotel Latvija. Žurnālistu izsekošanu un noklausīšanos, par ko bija pamatotas aizdomas šajā Višņevska izmeklētajā lietā, Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks publiski noliedza intervijā laikrakstam Neatkarīgā.

Winergy - Norvik bankas lietā izskanējušas aizdomas par Ekonomikas policijas tendenciozu izmeklēšanu, ko iekšlietu ministrs Kozlovskis Pietiek kategoriski noliedzis.  

Višņevska bijušie kolēģi Drošības policijā Pietiek pauduši viedokli, ka citādi inertais izmeklētājs, kurš darba kabinetu pametot pulksten 17, šādu centību un izmeklēšanas metodes demonstrētu vienīgi, saņēmis skaidras norādes un garantijas "no augšas". Jau gadu mijā izskanēja versijas, ka Višņevskim apsolīts paaugstinājums.

Pietiek zināms, ka Drošības policija airBaltic dokumenta noplūdi konstatējusi tieši no Tieslietu ministrijas un valdības kuluāros tas tika uzskatīts par vienu no galvenajiem iemesliem Lazdovska steidzīgajai aizrotēšanai uz Ekonomikas ministriju pirms pabeigta izmeklēšana. Tieslietu ministre Baiba Broka (Nacionālā apvienība) pirms nedēļas uz Pietiek jautājumu, vai atklāts vainīgais, atbildēja: vienīgā informācija, ko sniedz Drošības policija, ir, ka izmeklēšana turpinās. Šobrīd kavējas augstākās kategorijas pielaides piešķiršana Brokai, lai viņa varētu pilnvērtīgi pildīt ministres pienākumus, piedaloties valdības slēgtajās sēdēs. Brokai kā VAS Latvijas Gaisa satiksme valdes loceklei līdz šim bijusi zemākas kategorijas pielaide, ko piešķir Drošības policija. Augstākās kategorijas pielaidi piešķir Satversmes aizsardzības birojs. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...