Stukāns cenšas izvairīties no tā, lai viņa izteikumus saistībā ar "neuztraukšanos" par Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumiem izvērtētu Prokuroru atestācijas komisija
PIETIEK23.04.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
LR ģenerālprokurors Juris Stukāns mēģina izvairīties no tā, lai viņa tiesiski nihilistiskos izteikumus par to, ka „nav jāuztraucas” par Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumiem, izvērtētu Prokuroru atestācijas komisija, un tāpēc mēģina apgalvot, ka šie izteikumi esot izprasti „ārpus konteksta” un no tiem izdarīti „nepareizi secinājumi”. Pietiek.com publicē Lato Lapsas atkārtotu iesniegumu prokuratūrai, kurā fiksēta īpatnā situācija, ģenerālprokuroram mēģinot nepieļaut šo izteikumu izvērtēšanu.
„LR Prokuratūrai
Šā gada 9. martā vērsos Jūsu iestādē ar šādu iesniegumu:
„2019. gada 20.septembrī Tieslietu ministrijsa sadarbībā ar ASV vēstniecību rīkoja ekspertu paneļdiskusiju “Procesuālā regulējuma efektivitāte komercstrīdu un ekonomisko noziegumu lietu izskatīšanā”, kurā tagadējais Jūsu iestādes darbinieks Juris Stukāns nihilistiski un necienīgi izteicās par tiesiskuma principu ievērošanu.
Šis ir precīzs J. Stukāna teiktā atšifrējums:
„J. Stukāns: “Operatīvo darbību rezultāti. Arī mums Eiropas Cilvēktiesību tiesa skaidri un gaiši pateica, kādā veidā šie [operatīvo darbību] pierādījumi būtu pārbaudāmi un kas tiesai darāms. Līdz ar to, daudzi aspekti, kurus šobrīd ir pamats vērtēt varbūt no likuma viedokļa, mums ir jāvērtē no Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras aspekta.
Par to pašu aizstāvi – mūsu likums paredz šobrīd aizstāt aizstāvi, bet, manuprāt, pavisam nesen bija spriedums, kur Eiropas Cilvēktiesību tiesa norādīja, ka tomēr varēja pagaidīt advokātu. Un Eiropa norādīja, ka nevar tā, kā saka, – tiesa uzspiest valsts advokātu, jo personai ir tiesības uz izvēles iespēju starp advokātiem, tāpēc katru tādu gadījumu vajag īpaši nomotivēt, ja tāda situācija ir.
Un tas atkal, likums atļauj, to var darīt, bet tiesai ir jāpadomā, lai tas būtu pamatoti un motivēti, jo pēc tam par to atkal ies tālāk, par to strīdēsies, lai nebūtu pamata mums pārmest. Tāpēc es pilnīgi piekrītu, ka pamats sabiedrībai tiesām pārmest, ka mēs muļļājamies, tiklīdz ir skaļāka vai sabiedrībai interesējoša lieta, tad tiesas ir kā tāda siena – nostājas un nekādi nevar virzīt to lietu. Manuprāt, šeit būtu jāiesaistās tās priekšsēdētājam, tieši otrādi, lai nodrošinātu šo zināmo lietu ļoti raitu un ātru izskatīšanu.
Vēlreiz – piecas dienas nedēļā, pilnu darba dienu, un tad mēs redzēsim, kuri slimo, kuri nenāk un kuri negrib, lai lieta tiktu izskatīta. Paldies.”
Paneļdiskusijas moderatore: “Tātad, kā saka, tas, kas tiek piesaukts, ir Eiropas Cilvēktiesību tiesa, bet varbūt uzreiz tāds jautājums – ja tas ir tas bubulis, kas draud? Respektīvi, kas notiks? Būs rokudzelži? Būs cietums?”
J. Stukāns: “Nē, nē, nē, rokudzelži nē. Es arī vienmēr, tas tā varbūt nav īsti, kā saka, labi, bet es vienmēr saku, ka nav jāuztraucas – tur pāris tūkstoši, Latvija samaksās, naudas pietiks, jo viņiem jāmaksā kompensācija, ka ir pārkāptas viņu tiesības, ko konstatē Eiropas Cilvēktiesību tiesa, bet tās kompensācijas nav tik lielas.
Bet vienalga, tas tomēr ir pārkāpums. Tas būtu tā ne visai ētiski varbūt. Bet sliktākais variants – mums likumā ir pateikts: konkrētā situācijā mums tā lieta jāpārskata no sākuma. Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums ir par pamatu atjaunot tiesvedību un pārskatīt no sākuma, un tad cilvēks nosēdēja septiņus gadus konkrētā lietā. Atcēla. Nu, tur apsūdzība ļoti, ļoti sašaurinājās, bet variantu nav – viņš jau septiņus gadus nosēdēja.””
Man nav ziņu, ka J. Stukāns pēc šo izteikumu publiskošanas būtu jebkādā veidā atzinis šo nihilistisko, necienīgo, prettiesisku rīcību atbalstošo izteikumu nepareizību, mēģinājis tos labot, atzinis savu kļūdu.
Tas, ka Jūsu iestādi vada persona, kura ir demonstrējusi nihilistisku, necienīgu attieksmi pret cilvēktiesību un likuma normu ievērošanu, nodara milzīgu kaitējumu tiesiskumam Latvijā un Jūsu iestādes prestižam. Papildus tam šajos izteikumos skaidri saskatāms Latvijas Prokuroru ētikas kodeksa pārkāpums.
Ar šo aicinu Jūsu iestādes Prokuroru atestācijas komisiju lemt par šo izteikumu un attiecīgās personas rīcības izvērtēšanu un informēt mani par katru no šai sakarā pieņemtajiem lēmumiem.”
Uz šo iesniegumu esmu saņēmis šādu Jūsu iestādes dokumentu, ko parakstījis manā iesniegumā minētais J. Stukāns:
„Rīgā
06.04.2023.
Nr. N-101-2023-00223
Uz 09. 03. 2023. iesniegumu Lato Lapsai
Par izteikumiem diskusijā
Ģenerālprokuratūrā saņemts Jūsu iesniegums, kurā norādāt uz maniem izteikumiem 2019. gada 20. septembra ekspertu paneļdiskusijā un aicināt Prokuroru atestācijas komisiju izvērtēt šos izteikumus, norādot, ka ar tiem ir radīts milzīgs kaitējums tiesiskuma principam Latvijā.
Atbildot uz Jūsu norādīto un citētajiem maniem izteikumiem, paskaidroju, ka Jūs ārpus konteksta atsaucaties uz maniem izteikumiem un nepareizi secināt, ka demonstrēju necienīgu attieksmi pret likumu ievērošanu. No Jūsu citētājiem maniem izteikumiem acīmredzami un konkrēti izriet, ka būtiski ir ievērot Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, lai netiktu pieļauti nekādi tiesību pārkāpumi un nebūtu pamata izmaksāt kompensācijas. Diskusijas temats un tajā paustais ir par tiesiskuma ievērošanu, nevis par necienīgu attieksmi pret tā ievērošanu.
Ģenerālprokurors
J.Stukāns.”
Ar šo norādu Jūsu iestādei, ka es nebiju Jūsu iestādē vērsies ar kādiem jautājumiem Jūsu iestādes darbiniekam un nebiju vēlējies saņemt kādu izvairīgu, negodprātīgu skaidrojumu no šī darbinieka, bet gan aicinājis Jūsu iestādes Prokuroru atestācijas komisiju izvērtēt manā iesniegumā minētos faktus.
Ar šo atkārtoti vēršos Jūsu iestādē ar šādu iesniegumu:
2019. gada 20.septembrī Tieslietu ministrijsa sadarbībā ar ASV vēstniecību rīkoja ekspertu paneļdiskusiju “Procesuālā regulējuma efektivitāte komercstrīdu un ekonomisko noziegumu lietu izskatīšanā”, kurā tagadējais Jūsu iestādes darbinieks Juris Stukāns nihilistiski un necienīgi izteicās par tiesiskuma principu ievērošanu.
Šis ir precīzs J. Stukāna teiktā atšifrējums:
„J. Stukāns: “Operatīvo darbību rezultāti. Arī mums Eiropas Cilvēktiesību tiesa skaidri un gaiši pateica, kādā veidā šie [operatīvo darbību] pierādījumi būtu pārbaudāmi un kas tiesai darāms. Līdz ar to, daudzi aspekti, kurus šobrīd ir pamats vērtēt varbūt no likuma viedokļa, mums ir jāvērtē no Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras aspekta.
Par to pašu aizstāvi – mūsu likums paredz šobrīd aizstāt aizstāvi, bet, manuprāt, pavisam nesen bija spriedums, kur Eiropas Cilvēktiesību tiesa norādīja, ka tomēr varēja pagaidīt advokātu. Un Eiropa norādīja, ka nevar tā, kā saka, – tiesa uzspiest valsts advokātu, jo personai ir tiesības uz izvēles iespēju starp advokātiem, tāpēc katru tādu gadījumu vajag īpaši nomotivēt, ja tāda situācija ir.
Un tas atkal, likums atļauj, to var darīt, bet tiesai ir jāpadomā, lai tas būtu pamatoti un motivēti, jo pēc tam par to atkal ies tālāk, par to strīdēsies, lai nebūtu pamata mums pārmest. Tāpēc es pilnīgi piekrītu, ka pamats sabiedrībai tiesām pārmest, ka mēs muļļājamies, tiklīdz ir skaļāka vai sabiedrībai interesējoša lieta, tad tiesas ir kā tāda siena – nostājas un nekādi nevar virzīt to lietu. Manuprāt, šeit būtu jāiesaistās tās priekšsēdētājam, tieši otrādi, lai nodrošinātu šo zināmo lietu ļoti raitu un ātru izskatīšanu.
Vēlreiz – piecas dienas nedēļā, pilnu darba dienu, un tad mēs redzēsim, kuri slimo, kuri nenāk un kuri negrib, lai lieta tiktu izskatīta. Paldies.”
Paneļdiskusijas moderatore: “Tātad, kā saka, tas, kas tiek piesaukts, ir Eiropas Cilvēktiesību tiesa, bet varbūt uzreiz tāds jautājums – ja tas ir tas bubulis, kas draud? Respektīvi, kas notiks? Būs rokudzelži? Būs cietums?”
J. Stukāns: “Nē, nē, nē, rokudzelži nē. Es arī vienmēr, tas tā varbūt nav īsti, kā saka, labi, bet es vienmēr saku, ka nav jāuztraucas – tur pāris tūkstoši, Latvija samaksās, naudas pietiks, jo viņiem jāmaksā kompensācija, ka ir pārkāptas viņu tiesības, ko konstatē Eiropas Cilvēktiesību tiesa, bet tās kompensācijas nav tik lielas.
Bet vienalga, tas tomēr ir pārkāpums. Tas būtu tā ne visai ētiski varbūt. Bet sliktākais variants – mums likumā ir pateikts: konkrētā situācijā mums tā lieta jāpārskata no sākuma. Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums ir par pamatu atjaunot tiesvedību un pārskatīt no sākuma, un tad cilvēks nosēdēja septiņus gadus konkrētā lietā. Atcēla. Nu, tur apsūdzība ļoti, ļoti sašaurinājās, bet variantu nav – viņš jau septiņus gadus nosēdēja.””
Man nav ziņu, ka J. Stukāns pēc šo izteikumu publiskošanas būtu jebkādā veidā atzinis šo nihilistisko, necienīgo, prettiesisku rīcību atbalstošo izteikumu nepareizību, mēģinājis tos labot, atzinis savu kļūdu.
Tas, ka Jūsu iestādi vada persona, kura ir demonstrējusi nihilistisku, necienīgu attieksmi pret cilvēktiesību un likuma normu ievērošanu, nodara milzīgu kaitējumu tiesiskumam Latvijā un Jūsu iestādes prestižam. Papildus tam šajos izteikumos skaidri saskatāms Latvijas Prokuroru ētikas kodeksa pārkāpums.
Ar šo aicinu Jūsu iestādes Prokuroru atestācijas komisiju lemt par šo izteikumu un attiecīgās personas rīcības izvērtēšanu un informēt mani par katru no šai sakarā pieņemtajiem lēmumiem.
Aicinu Jūsu iestādi manu atkārtoto iesniegumu nodot nevis personai, uz kuru attiecas tajā minētie fakti, bet gan Prokuroru atestācijas komisijai, kuras kompetencē ir manis minēto jautājumu izvērtēšana.
Ja Jūsu iestādē tiks pieņemts administratīvs lēmums atteikties nodot šo manu iesniegumu izskatīšanai Prokuroru atestācijas komisijai, kuras kompetencē ir manis minēto jautājumu izvērtēšana, sniedziet man likumā paredzēto informāciju par tā pārsūdzēšanas kārtību."
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
