Iesaki rakstu: 
Balstoties uz Ekonomikas ministrijas publicētajiem datiem, uz š.g. 18.janvāri Subsidētās elektroenerģijas ražotāju reģistrā reģistrēti 348 uzņēmumi, un tiem pieder kopskaitā 434 elektrostacijas. Kur meklējami šie uzņēmumi, kādi ir to finanšu rādītāji un kas ir to īpašnieki, Lursoft apskatījis pētījumā.
Lursoft aprēķini rāda, ka trešdaļa no visiem uzņēmumiem, kas saņem valsts atbalstu par koģenerācijas stacijā vai elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu, reģistrēti Rīgā, un to vidējais vecums ir 16 gadi. Interesanti, ka desmitajai daļai patlaban ir reģistrēts aktīvs nodrošinājums, savukārt vienam no uzņēmumiem jau pērn pasludināts maksātnespējas process.
Ekonomikas ministrijas publicētie dati rāda, ka no 434 elektrostacijām 33,87% elektroenerģijas ražošanā izmanto ūdens resursus, 22,81% – dabasgāzi, bet vēl 14,29% – biogāzi.
Starp subsidētās elektroenerģijas ražotājiem arī maksātnespējīgs uzņēmums
Maksātnespējīgā SIA „ABGS” reģistrēta pirms 13 gadiem, sākotnēji atradusies Rīgā, bet kopš 2009.gada tās juridiskā adrese pārcelta uz Salienas pagastu Daugavpils novadā. Uzņēmuma lielākais dalībnieks ir Dobeles rajona Auru pagasta zemnieku saimniecība „Arāji”, kuras īpašnieks, savukārt ir Ervīns Eihmanis.
ZS „Arāji” pērn iekļauta starp Latvijas vērtīgākajām zemnieku saimniecībām. Saimniecība 2017.gadā apsaimniekojusi
Jānorāda, ka SIA „ABGS” nav vienīgais uzņēmums, kurš nav bijis īpaši apzinīgs ar gada pārskatu iesniegšanu. Tāds, piemēram, ir arī 2008.gadā reģistrētais biogāzes ražotājs SIA „Conatus BIOenergy”, kas pēdējo pārskatu iesniedzis vien par 2015.gadu, kad tas apgrozījis 1,68 milj.EUR un nopelnījis 45,66 tūkst.EUR. Uzņēmuma vienīgais kapitāldaļu turētājs kopš 2014.gada ir SIA „Vitrupes lauki”, kas pieder vācu Grune Werte Lettland GmbH.
Subsidētās elektroenerģijas ražotāju kopējais apgrozījums kopš 2015.gada palielinājies par 1,68%, pērn tam sasniedzot 1,21 miljardus eiro. Peļņas kāpums šajā periodā bijis ievērojamāks – 2015.gadā pētījumā iekļautie elektroenerģijas ražotāji pēc nodokļu nomaksas nopelnījuši 118,37 milj.EUR, 2016.gadā – 149,05 milj.EUR, bet pagājušajā gadā to peļņa palielinājusies vēl par 30,41%, sasniedzot jau 194,37 milj.EUR.
Jāteic gan, ka lauvas tiesa no kopējā apgrozījuma un peļņas pienākas atsevišķiem līderiem. Piemēram, AS „Latvenergo” vien pagājušajā gadā apgrozījis 498,58 milj.EUR un nopelnījis 150,89 milj.EUR, savukārt AS „Rīgas Siltums” 2017.gadā strādājis ar 152,32 milj.EUR apgrozījumu un 7,76 milj.EUR peļņu. Ekonomikas ministrijas sniegtie dati liecina, ka gada sākumā AS „Latvenergo” saņēmusi atbalstu par četrām elektrostacijām, bet AS „Rīgas Siltums” – par piecām, no kurām trijās enerģijas ražošanai tiek izmantota dabasgāze, vienā – koksne, bet vēl vienā iegūta no biomasas.
Analizējot uzņēmumus, kuri saņem atbalstu par elektroenerģijas ražošanu, redzams, ka to vidējais vecums ir 16 gadi, bet jaunākais uzņēmums reģistrēts 2015.gadā – SIA „Graanul Invest Energy”.
Bailes pazaudēt valsts atbalstu motivē samaksāt nodokļu parādus
Šovasar 62 komersantiem, kuri saņem atbalstu par elektroenerģijas ražošanu, Ekonomikas ministrija izteikusi brīdinājumus par nodokļu parādiem.
Izmaiņas regulējumā stājušās spēkā šā gada aprīlī, nosakot stingrākas kontroles prasības attiecībā uz nodokļu parādu esamību komersantiem, kuriem piešķirtas tiesības tirgot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Tas nozīmē, ka Ekonomikas ministrija divas reizes gadā pārbauda, vai minētajiem uzņēmumiem nav nodokļu parādi.
Pirmajā pārbaudē šogad nodokļu parāda esamība konstatēta teju piektdaļai jeb 18,18% no kopējā uzņēmumu skaita, kas saņem atbalstu par elektroenerģijas ražošanu. Nākamo pārbaudi par nodokļu parādiem Ekonomikas ministrija plāno veikt šā gada novembrī, savukārt Lursoft apkopotā informācija rāda, ka augusta sākumā nodokļu parāds, kas pārsniedz 150 eiro, bija 54 elektroenerģijas ražotājiem, 47 no tiem nodokļu parāds pārsniedzis 1 tūkst.EUR, savukārt septembra sākumā nodokļa parāds bijis vairs tikai 18 uzņēmumiem, kas apliecina, ka brīdinājums līdz septembrim nomaksāt nodokļus, pretējā gadījumā komersants zaudēs tam piešķirtās tiesības tirgot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, daļai uzņēmēju bijis pietiekams motivators veikt nodokļu nomaksu.
No šiem 18 subsidētās elektroenerģijas ražotājiem 7 uzņēmumi mēneša laikā savu nodokļa parādu samazinājuši, savukārt SIA „Sabiedrība Mārupe” tas teju trīskāršojies, sasniedzot 32,88 tūkst.EUR, bet AS „Agrofirma Tērvete” mēneša laikā palielinājies no 41,00 tūkst.EUR līdz 110,30 tūkst.EUR.
Lursoft, balstoties uz VID sniegto informāciju, aprēķinājis, ka š.g. augusta sākumā tie elektroenerģijas ražotāji, kuru nodokļu parāds pārsniedzis 150 eiro, nodokļos valstij parādā bija 2,92 milj.EUR, savukārt septembra sākumā subsidētās elektroenerģijas ražotāju nodokļu parāds samazinājies līdz 1,86 milj.EUR (-36,30%).
Lielākais parādnieks ir SIA „Biodegviela”, kura nodokļu parāds š.g. jūnijā bija pat 530,69 tūkst.EUR, septembra sākumā tas samazinājies līdz 363,53 tūkst.EUR. Jau kopš 2016.gada novembra SIA „Biodegviela” ir spēkā VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes piemērotais nodrošinājums, kas liedz uzņēmumam reģistrēt jaunas komercķīlas, tās pārreģistrēt, pārjaunot un grozīt.
Lursoft izziņā esošā informācija rāda, ka SIA „Biodegviela” pagājušā gada martā ierosināts tiesiskās aizsardzības process. Tiesiskās aizsardzības process uzņēmumam bija ierosināts arī 2016.gada aprīlī. Saimnieciskās darbības nodrošināšanai uzņēmumam bija izsniegta licence akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai, bet ar VID 2016.gada 24.marta lēmumu licence tika anulēta, kas uzņēmumam radīja problēmas ar izejvielu piegādātājiem un kreditoriem, kas atteicās piegādāt izejvielas bez priekšapmaksas, bet daļa kreditoru pieprasīja nekavējoties samaksāt esošo parādu, kā rezultātā SIA „Biodegviela” saimnieciskā darbība faktiski tika paralizēta.
Pēdējos gados SIA „Biodegviela” strādājusi ar mainīgu apgrozījumu, pēdējo piecu gadu laikā visaugstāko rezultātu tam sasniedzot 2014.gadā, kad uzņēmums apgrozījis 6,48 milj.EUR. Kopš 2009.gada uzņēmums strādājis ar zaudējumiem.
SIA „Biodegviela” vienīgais īpašnieks ir Kiprā reģistrētais IBIFON CONSULTING LIMITED, bet patiesā labuma guvējs – Vladimirs Cadovičs.
Kam pieder uzņēmumi, kuri saņem atbalstu par elektroenerģijas ražošanu?
Visbiežāk kā uzņēmumu, kuri saņem atbalstu par elektroenerģijas ražošanu, kapitāldaļu turētāji reģistrētas trīs kompānijas no Igaunijas – WNDE Solutions OU, Viride OU un Autour Vole OU. Minētie uzņēmumi dala 12 elektroenerģijas ražotāju kapitāldaļas, bet to patiesā labuma guvēji ir Latvijas valstspiederīgie Sergejs Bunakovs, Leonīds Kiļs un Maksims Solomončuks.
Visi uzņēmumi (SIA „W.e.s.1”, SIA „W.e.s.2”, SIA „W.e.s.3”, SIA „W.e.s.4”, SIA „W.e.s.5”, SIA „W.e.s.6”, SIA „W.e.s.7”, SIA „W.e.s.8”, SIA „W.e.s.9”, SIA „W.e.s.10”, SIA „W.e.s.11”, SIA „W.e.s.12”) reģistrēti Rīgā, savukārt vēja enerģijas ražošanas stacijas, kopskaitā 15, izvietotas Alsungas un Priekules pagastos.
Analizējot šo uzņēmumu finanšu datus, tie atklāj samērā bēdīgu ainu – pēdējos gados visi 12 uzņēmumi strādājuši ar zaudējumiem. Ja 2015.gadā igauņu kompānijām piederošo 12 elektroenerģijas ražotāju kopējie zaudējumi veidojuši 722,60 tūkst.EUR, tad 2016.gadā tie pieauguši līdz 802,50 tūkst.EUR, savukārt pērn atkal nedaudz samazinājušies, sarūkot līdz 735,73 tūkst.EUR. Uzņēmumu kopējais apgrozījums 2017.gadā veidojis 698,78 tūkst.EUR.
Tikai par vienu subsidētās elektroenerģijas ražošanas uzņēmumu mazāk pieder holdingkompānijai SIA „INPO 5”, kuras patiesā labuma guvēja pastarpināti caur tādiem uzņēmumiem kā SIA „INPO 24”, SIA „Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem”, SIA „Privāto aktīvu pārvalde” ir kādreizējā politiķa Šķēles ģimene. Atšķirībā no iepriekš pieminētajām igauņu kompānijām piederošajiem elektroenerģijas ražošanas uzņēmumiem, Šķēles ģimenei 11 piederošie vēja enerģijas ražošanas uzņēmumi ik gadu apgroza vairākus miljonus eiro un strādā ar peļņu. Lursoft apkopotā informācija rāda, ka SIA „INPO
Sarakstu noslēdz Armands Zemītis, kuram pieder daļas 6 uzņēmumos, kas saņem atbalstu par saražoto elektroenerģiju. Uzņēmējs pirmo reizi kā dalībnieks kādā no Latvijas uzņēmumiem reģistrēts 2009.gadā, savukārt patlaban A. Zemītim pieder daļas 15 uzņēmumos, no tiem seši reģistrēti kā subsidētās elektroenerģijas ražotāji. No tiem vislielāko apgrozījumu 2017.gadā uzrādījis SIA „Golden Eagle”, kuram reģistrētas trīs elektrostacijas Tukuma novadā. SIA „Golden Eagle”, kurā Armandam Zemītim pieder 20% kapitāldaļu, 2017.gadā apgrozījis 1,24 milj.EUR un gadu noslēdzis ar 170,90 tūkst.EUR zaudējumiem. Laikraksts „Dienas bizness” pirms diviem gadiem vēstīja, ka Armands Zemītis 2014.gadā partijai Vienotība ziedojis 15 tūkstošus eiro. Pats uzņēmējs gan uzsvēris, ka tas noticis laikā, kad licences viņa piederošajiem vai vadītajiem uzņēmumiem jau bija izsniegtas un bija spēkā, tāpēc ziedojums nekādu iespējamu ietekmi tieši uz viņa biznesu vairs nav varējis radīt.(1)
TOP īpašnieki:
WNDE Solutions OU: pieder daļas 12 uzņēmumos, kas saņem atbalstu par saražoto elektroenerģiju;
Viride OU: pieder daļas 12 uzņēmumos, kas saņem atbalstu par saražoto elektroenerģiju;
Autour Vole OU: pieder daļas 12 uzņēmumos, kas saņem atbalstu par saražoto elektroenerģiju;
INPO 5, SIA : pieder daļas 11 uzņēmumos, kas saņem atbalstu par saražoto elektroenerģiju;
Armands Zemītis: pieder daļas 6 uzņēmumos, kas saņem atbalstu par saražoto elektroenerģiju.
Visvairāk elektrostaciju, balstoties uz Ekonomikas ministrijas sniegtajiem datiem, pieder SIA „Novators” – kopskaitā 8. Pats uzņēmums reģistrēts kā vēl 4 uzņēmumu dalībnieks. Lursoft izpētījis, ka arī šie četri uzņēmumi iekļauti Subsidētās elektroenerģijas ražotāju reģistrā.
SIA „Novators” vienīgais dalībnieks un arī amatpersona ir Ivans Bergmanis. SIA „Novators” ir viens no senāk reģistrētajiem uzņēmumiem, kas saņem atbalstu par elektroenerģijas ražošanu, tas reģistrēts 1991.gadā. Apgrozījuma ziņā uzņēmumam vissekmīgākais bijis 2007.gads, kad tas apgrozījis 2,91 milj.EUR, savukārt pēdējo gadu veiksmīgākais rezultāts sasniegts pērn – SIA „Novators” 2017.gadā apgrozījis 1,71 milj.EUR un guvis tā darbības laikā lielāko peļņu – 653,44 tūkst.EUR. Ja vēl 2007.gadā lielāko daļu no uzņēmuma apgrozījuma (75,31%) veidojuši ieņēmumi no celtniecības darbiem un tikai piektdaļu elektrības ražošana, tad 2017.gadā ieņēmumi no elektroenerģijas ražošanas sastāda jau 77,13%, bet pārējo daļu veido nomas maksa no pamatlīdzekļu izmantošanas un ieņēmumi no nekustamā īpašuma nomas.
[1] Dienas bizness, Licenču saņēmēji dāsni ziedojuši varas partijām
Informācija par uzņēmumiem, kuri reģistrēti kā Subsidētās elektroenerģijas ražotāji, iegūta no Ekonomikas ministrijas publicētā Subsidētās elektroenerģijas ražotāju reģistra (dati uz 18.01.2018.).
Dati par uzņēmumu finanšu rādītājiem apkopoti uz 05.09.2018.
Pārpublicēts no http://blog.Lursoft.lv/
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
