Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai gan valstī jau trešo gadu tiek īstenoti taupības pasākumi un reformas, ka paredz gan samazināt valsts pārvaldē strādājošo skaitu, gan noteikt vienādu atalgojumu par vienādu darbu, tomēr valsts algu sistēmā joprojām ir daudz trūkumu un tā pieļauj dažādas mahinācijas, kā algas samazināt tikai uz papīra, nevis reāli. Tā uzskata Valsts kontroliere Inguna Sudraba. Sarunā ar Pietiek I.Sudraba teica, ka Valsts kontrole šogad finanšu revīzijās plāno īpašu uzmanību pievērst algām - lai izvērtētu, cik godīga un samērīga ir atalgojuma sistēma un cik efektīvi tiek izlietoti līdzekļi valsts pārvaldē.

„Ja skatās tikai uz skaitļiem, tad, protams, algas kopumā ir samazinājušās, bet tas neatklāj reālo ainu. Piemēram, ir ministrijas, kurām ir padotības iestādes, kas strukturālo reformu rezultātā pārveidotas par valsts kapitāla sabiedrībām. Līdz ar to budžeta atskaitē ailē „atalgojums” skaitlis samazinās, bet šī pati nauda parādās ailē „valsts dotācija”. Tādējādi nauda no vienas kabatas tiek pārlikta otrā. Katras iestādes rīcībā esošos līdzekļus algu izmaksām būtiski ietekmē tas, vai pastāv iespējas savas funkcijas veikt, par tām maksājot no struktūrfondu līdzekļiem. Tas ir vēl viens no avotiem atlīdzības izmaksu pieaugumam.

Ieviešot vienoto atalgojuma sistēmu, kurai it kā bija jāpanāk, ka par vienādu amatu un atbildību dažādās valsts iestādēs saņem vienādu atalgojumu, tomēr redzam, ka šī sistēma ir vēl negodīgāka un necaurspīdīgāka nekā iepriekšējā. Turklāt Finanšu ministrija, kurai bija jāvērtē, kā šī vienotā atalgojuma sistēma darbojas un cik tā ir taisnīga, pati ieviesusi praksi maksāt par virsstundām, lai tādējādi varētu darbiniekam izmaksāt vairāk nekā atļauj vienotā atalgojuma sistēma. Manuprāt, valsts ierēdnim, kuram ir jāpilda noteiktie amata pienākumi, nepienākas samaksa par virsstundām.

Ja iestādes rīcībā nav papildu līdzekļu, no kā „aizņemties” piemaksām, tad tiek maksātas tikai algas, bet, līdz ko ir kaut kādi vēl papildu līdzekļi, tā var redzēt, ka tiek izmantota radoša pieeja, lai darbiniekiem kaut ko varētu papildu samaksāt.

Pamazām valsts iestādēs parādās arvien lielāka vēlme atbrīvot taupības bremzes. Kaut vai tas pats Valsts kancelejas sagatavotais noteikumu projekts par valsts un pašvaldības institūciju kolektīvo pasākumu organizēšanas kārtību un finansēšanas ierobežojumiem. Manuprāt, šī norma ir jāizslēdz no likuma, nevis jānosaka kaut kādi ierobežojumi. Protams, ir nepieciešami darbinieku kopā sanākšanas pasākumi, bet tam nav jātērē nodokļu maksātāju nauda.

Mums Valsts kontrolē ir jau piecu gadu tradīcija svinēt Ziemassvētkus kopā ar Iecavas internātskolu, un šim pasākumam no valsts budžeta netiek atvēlēts ne santīms, bet emocionālais gandarījums ir milzīgs gan darbiniekiem, gan bērniem. Skolā tiek rīkots Ziemassvētku apsveikumu zīmējumu konkurss, mēs izvēlamies un apbalvojam trīs labākos, bet vienu izmantojam kā Valsts kontroles e-pasta apsveikuma kartīti. Ziemassvētku paciņām bērniem mēs vācam darbinieku ziedojumus, darbinieki arī nes dažādas grāmatas, spēles un citas lietas, kas var būt noderīgas internātskolā. Bērni katru gadu pie mums ierodas ar koncertu. Šogad pat mūsu personāla daļas vadītājs bija pārģērbies par Ziemassvētku vecīti, bet bērni Valsts kontroles darbiniekiem bija sarūpējuši pašceptu riekstiņu un zīmējumu dāvaniņas. Tās emocijas nevar aprakstīt, un šis pasākums kolektīva saliedēšanā mums noteikti ir ļoti nozīmīgs. Valsts nauda tam netiek tērēta.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...