Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mēnesi pirms 17. janvārī paredzētā Saeimas balsojuma par valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas pēcteča apstiprināšanu valsts kontroliera amatā valdības koalīcijā uzpeldējusi ideja par būtiskiem grozījumiem Valsts kontroles likumā, mainot tās padomes locekļu izvirzīšanas un ievēlēšanas kārtību, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.

Aizvadītajā pirmdienā koalīcijas sadarbības padomes sēdē negaidīti prezentēta ideja par grozījumiem Valsts kontroles likumā, kuru centrālā ideja - arī sešu iestādes padomes locekļu kandidatūras, par kuru apstiprināšanu jau tagad balso Saeima, amatiem izvirzītu deputāti, nevis Valsts kontroles vadītājs kā līdz šim. Ideju koalīcijā aizstāvējusi premjera partija Vienotība, bet tā saskārusies ar koalīcijas partneru piesardzību un aizdomām par vēlmi politizēt Valsts kontroli. Formālais likuma grozījumu pamatojums - tie tuvinātu Valsts kontroli tam likuma burtam un garam, kā to iecerējuši Satversmes tēvi, jo esot neatbilstība starp pašreizējo amatpersonu izvirzīšanas un ievēlēšanas kārtību un pamatlikumā noteikto. Publiskai apspriešanai šī iecere līdz šim nav piedāvāta.

Pēc spēkā esošās prakses kandidatūras valsts kontroliera amatam izvirza deputāti, kas nozīmē, ka izvēle ir politiska, bet attiecībā uz Valsts kontroles padomes locekļu kandidatūrām ir cita izvirzīšanas kārtība – par viņiem Saeima balso pēc valsts kontroliera ieteikuma. Ja tiktu grozīts Valsts kontroles likums, noliekot uz viena pakāpiena gan valsts kontrolieri, gan padomes locekļus, uz pēdējiem tiktu attiecināta tā pati izvirzīšanas kārtība kā uz līdzšinējo Valsts kontroles vadītāju – viņu vārdus Saeimas Prezidijā iesniegtu deputāti.

Ja var ticēt formālajam iemeslam, piedāvājums radies pārlasot Satversmi un secinot, ka esošā Valsts kontroles amatpersonu izvirzīšanas un ievēlēšanas kārtība neatbilst tam pamatlikuma burtam un garam, kā to bija iecerējuši Satversmes tēvi. Proti, Satversmes 88. pantā, kas runā par valsts kontrolieru iecelšanas kārtību, lietota daudzskaitļa forma "valsts kontrolierus", kamēr praksē šī kārtība tiek attiecināta tikai uz vienu valsts kontrolieri. Tāpat šādas izmaiņas vairāk atbldīšot Satversmē un Valsts kontroles likumā nostiprinātajai idejai par to kā koleģiālu iestādi. Satversmes 87. pants un Valsts kontroles likuma 1. pants runā par neatkarīgu koleģiālu iestādi. Lai gan publiski iestādi pārstāv valsts kontrolieris, praksē lēmumi tiek pieņemti Valsts kontroles padomē, kuras lēmumus paraksta valsts kontrolieris.

Valsts kontroles padomē bez valsts kontroliera, kurš automātiski pēc likuma ir arī padomes priekšsēdētājs, ir vēl seši padomes locekļi. Gan valsts kontrolieri, gan Valsts kontroles padomes locekļus Saeima amatā apstiprina uz četriem gadiem. Katra no šīm amatpersonām amatā var tikt apstiprināta uz atkārtotu četru gadu termiņu, bet Valsts kontroles likums liedz vienai un tai pašai personai ieņemt amatu vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

Pat, ja pēkšņi uzpeldējusī ideja par grozījumiem Valsts kontroles likumā netiks nobremzēta, tā visticamāk neietekmētu Sudrabas pēcteča ievēlēšanu amatā, bet var būtiski ietekmēt šīs iestādes vadību drīzā nākotnē. Jau maijā Saeimai būs amatos jāapstiprina divi jauni Valsts kontroles padomes locekļi, jo otrais termiņš beigsies divām padomes loceklēm – 2009. gada maijā apstiprinātajām Elitai Krūmiņai un Dacei Nullei. Nākamās tuvākās otrā termiņa beigas ir Valsts kontroles padomes loceklei Ievai Braunfeldei – 2014. gada maijā, bet līdz 2015. gadam amatā ievēlēti Aivars Ērglis, Lelde Dreimane un Marita Salgrāve. Tomēr, ja grozījumi likumā tiktu veikti, var pacelties jautājums par visas Valsts kontroles padomes pārvēlēšanu saskaņā ar jauno kārtību vēl pirms amata termiņu beigām.

Lai nepieļautu iestādes politizāciju, Valsts kontroles likums liedz valsts kontroliera un padomes locekļu amatiem virzīt personas, kuras pēdējo trīs gadu laikā ieņēmušas ministra amatu vai pēdējo trīs gadu laikā bijušas vēlētos amatos partijās.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...