Sūdzība par SAB un KNAB iespējamu noziedzīgu darbību „nolikta uz bremzēm”
L. Lapsa19.10.2010.
Komentāri (21)
Iesaki rakstu: 
Gan Saeimas Nacionālās drošības komisijā, gan Valsts prezidenta kancelejā un LR Augstākajā tiesā jau šopavasar saņemts kriminālās darbībās iesaistīta uzņēmēja iesniegums par iespējamu nacionālās drošības interešu apdraudējumu, kurā varētu būt iesaistīti arī Satversmes aizsardzības biroja (SAB) un Korupcijas novēršanas un apkaršanas biroja (KNAB) darbinieki. Taču, pēc visa spriežot, pēc SAB vadības iejaukšanās šīs lietas virzība „nolikta uz bremzēm”.
Ar šo iesniegumu šā gada martā minētajās instancēs vērsās uzņēmējs Boriss Rjazanskis, kurš ir viens no apsūdzētajiem Jūrmalas prokurores Irinas Bogdanovas kukuļņemšanas lietā, - viņš saukts pie atbildības par kukuļdošanas un kukuļa piesavināšanās organizēšanu.
Iesniegumā, kura tekstu šodien publiskojam pilnībā, Rjazanskis norāda – viņš konstatējis, ka „Latvijā pastāv personu grupa, kas ļaunprātīgi izmanto savu dienesta stāvokli tiesībsargājošās iestādēs (prokuratūrā, KNAB un SAB), nodarbojas ar šantāžu un naudas izspiešanu, ietekmē vairāku kriminālprocesu gaitu, ekspertus, kā arī nodarbojas ar provokācijām, uz kuru pamata vēlāk tiek ierosināti un izmeklēti kriminālprocesi, izpauž valsts noslēpuma saturošu informāciju un nodod trešajām personām izmeklēšanas noslēpumu saturošas ziņas”.
Turklāt „dažas personas no KNAB” esot „informētas par kādas fiziskas personas izteiktajiem draudiem tiesnesim, bet tā vietā, lai novērstu tiesas iespaidošanu, ir bijušas informētas un, iespējams, pat faktiski palīdzējušas personai veikt tiesneša ietekmēšanu”. Iesniegumā Rjazanskis min arī konkrētus vārdus un uzvārdus.
Taču, kā kļuvis zināms Pietiek, šī iesnieguma izskatīšana pēc būtības aizritējušā pusgada laikā faktiski ir „uzlikta uz bremzēm”. Drošības policijā gan tiek izmeklēts kriminālprocess, taču tas sākt par ko citu – iesniegumā minētās elektroniskā pasta sarakstes nonākšanu trešo personu rokās (plašāk par to lasāms interneta vietnes www.neliesi.lv sadaļā Ksenija – Aigars no SAB „jumta”).
No neoficiāliem avotiem zināms, ka uz šīs lietas „nobremzēšanu” sarunā ar Saeimas Nacionālās drošības komisijas deputātiem kategoriski uzstājis SAB direktors Jānis Kažociņš, jo varbūtējo valsts noslēpumu saturošā informācija esot izpausta valsts interešu vārdā.
Oficiālu komentāru ne Valsts prezidents, kurš arī saņēmis minēto iesniegumu, ne Satversmes aizsardzības birojs pagaidām nav snieguši.
Lejuplādēt dokumentus kā PDF failu
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
