„Šuplinskas kandidāts” Borzovs brīdina Nacionālo apvienību: ja nobalsosiet par Muižnieku, ar „manas apkārtnes balsīm” vairs nerēķinieties

„Nacionālajai apvienībai ir pienākusi patiesības stunda - Indriķa Muižnieka [ne]apstiprināšana par LU rektoru,” vēstulē Nacionālajai apvienībai norādījis Borzovs, kurš pirms četriem gadiem LU rektora vēlēšanās pārliecinoši tika izbalsots.

Mācībspēks politisko partiju brīdina: „Ja, neraugoties uz rupjiem procedurāliem pārkāpumiem, amorālu pretinieka nomelnošanas kampaņu LU interneta vietnē un Latvijas plašsaziņas līdzekļos, kā ari VDK aģenta kartīti kopš studiju laika (!!), "Nacionālās apvienības" ministri nobalsos par apstiprināšanu, tad man būs pilnīgi skaidrs, ka tiesiskums, godīgums un nacionāla stāja ar šo partiju vairs nav saistāms.

Jūsu koalīcijas partnera Saeimas frakcijas vadītāja vairākkārt publiski piesauktā augstskolu autonomija nenozīmē, ka tās drīkst funkcionēt, pārkāpjot pašas savus tiesiskos aktus vai vispār bez šādiem aktiem, kā tas noticis LU gadījumā. Ar manas apkārtnes balsīm tad turpmāk droši varat nerēķināties.”

Interesanti, ka Šuplinskas iecerētais pagaidu rektors Borzovs pirms četriem gadiem, cenšoties ieņemt rektora amatu, jau saņēma asu studentu kritiku. Šodien Pietiek atgādina šo kritiku un arī slēdzienu par Borzova pieļautiem ētikas pārkāpumiem, atkārtoti publicējot studentu atklāto vēstuli:

„4.jūnijā Latvijas Universitātē notiks nozīmīgākais četrgades notikums – rektora vēlēšanas. Tajās par augstāko amatu LU cīnīsies divi kandidāti – LU zinātņu prorektors Indriķis Muižnieks un Datorikas fakultātes dekāns Juris Borzovs. Rektoru ievēlēs universitātes studenti, akadēmiskais un administratīvais personāls no visām 14 LU fakultātēm.

Abi rektora amata kandidāti jau daudzus gadus ietekmē ne tikai LU attīstību, bet visu augstākās izglītības telpu Latvijā. Profesors Indriķis Muižnieks rūpējies par zinātnes attīstību, ieviesis doktorantūras skolas, attīstījis doktora studijas universitātē, ir viens Torņakalna projekta lokomotīvēm. Viņš iesaistījies izglītības politikas veidošanā valsts līmenī, līdzdarbojies arī tādos projektos kā Iespējamā misija.

Savukārt Juris Borzovs izveidojis LU Datorikas fakultāti un to attīstījis un iesaistījies LU politikas veidošanā. Tomēr pretrunīgi ir vērtēta Borzova kunga darbība un metodes.

J.Borzovs ir iesūdzēts gan LU Akadēmiskajā šķīrējtiesā, gan LU Ētikas komisijā, kurā saņēmis nosodījumu par studentu tiesību neievērošanu un vairāku LU Ētikas kodeksa punktu pārkāpumu. 2011.gada Akadēmiskās ētikas komisijas lēmumā Borzovam aizrādīta akadēmiskā vardarbība, varas pozīciju izmantošana, akadēmiskās brīvības ierobežošana un citi studentu tiesību pārkāpumi.

Šādu nosodījumu Borzova kungs saņēmis par draudiem „parūpēties” par 10 studentiem, kas studējošo pašpārvaldē nobalsojuši par Borzova kungam netīkamu formātu jauno studentu uzņemšanas pasākumu jeb Pirmsaristoteli. Šāds šķietami nenozīmīgs balsojums bijis par pamatu profesora Borzova dusmām.

Profesora neapmierinātību izpelnījies arī kāds students, kurš pēc Borzova kunga iesūdzēšanas Akadēmiskajā šķīrējtiesā un Akadēmiskās ētikas komisijā ar sarkano diplomu un izcilām sekmēm netika uzņemts Datorikas fakultātes doktora studiju programmā. Tā arī šis students bez vērā ņemama pamatojuma netika apstiprināts Datorikas fakultātes Domē kā studējošo pašpārvaldes izvirzīts pārstāvis. Par to Borzovs saņēmis Akadēmiskās šķīrējtiesas nosodījumu.

Arī veidojot studiju programmu saturu Datorikas fakultātē, profesoram Borzovam ne vienmēr veicies gludi, 2011.gadā universitātes senātam ir radušies iebildumi par kvalitāti, kā arī aizdomas, ka Datorikas fakultātē notikusi LUIS lietošanas nesankcionēta pārkāpšana – semestra laikā pretēji LU un valsts izglītības sistēmas normatīvajiem aktiem tika mainīti studiju kursi.

Savas vēlēšanu kampaņas ietvaros gan Borzova kungs pret studentiem atmaidzis, īpaši tiem, kas piedalīsies balsojumā rektora vēlēšanās. Profesors Borzovs aicinājis studentus uz brokastīm, kuras sola rīkot regulāri, ja tiks ievēlēts, kā arī aicinājis atsevišķus studējošo pārstāvjus uz nedaudz privātākām sarunām.

Rektora amata vēlēšanas notiks 4.jūnijā LU. I. Muižnieku rektora amatam izvirzījusi Bioloģijas fakultāte, Humanitāro zinātņu fakultāte, Ķīmijas fakultāte, Ķīmiskās fizikas institūts un Kardioloģijas zinātniskais institūts. J.Borzovu izvirzījusi Datorikas fakultāte.

Ievērojot Ētikas komisijas 10. novembra sēdē konstatēto (Ētikas komisijas 10. novembra sēdes protokols Nr.V42/4), Ētikas komisija nolemj:

1. Ir noticis Ētikas kodeksa normu pārkāpums - Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes dekāns prof. J. Borzovs savā rīcībā un elektroniskajā sarakstē ar Latvijas Universitātes Studējošo pašpārvaldi ir pārkāpis:

1. Ētikas kodeksa 2.1. punktu, kurā ir noteikts akadēmiskās brīvības princips, kas nozīmē iespēju radoši, patstāvīgi un atbildīgi noteikt un īstenot zinātniskās, izglītības un pašizglītības intereses. Akadēmiskā brīvība respektē citu tiesības brīvi paust savu viedokli, godprātību ideju izklāstā un to īstenošanā. Akadēmiskā brīvība balstās uz attīstītu kritisku un radošu domāšanu;

2. Ētikas kodeksa 2.3. punktu, kurā ir noteikts atbildības princips, kas nozīmē gatavību pildīt akadēmiskās saistības, paredzēt savas rīcības sekas un atturēties no rīcības, kas var nodarīt kaitējumu akadēmiskajam darbam, koleģiālām attiecībām un sabiedrībai. Atbildība attiecas arī uz pašpilnveidi, kļūdu un nepilnību atzīšanu un labošanu;

3. Ētikas kodeksa 3.1.1.2. punktu, kurā noteikts LU administratīvais personāls, mācībspēki un zinātnieki ar cieņu izturas pret kolēģiem un studējošajiem, viņu idejām un viedokļiem, uztur lietišķas, profesionālas un koleģiālas attiecības, ievēro līdztiesību, nepieļaujot augstprātību, diskrimināciju un akadēmisko vardarbību. Ar akadēmisko vardarbību saprot akadēmiski nepiemērotu uzvedību vai piezīmes, kas izriet no personas varas pozīcijā un ievērojami ietekmē LU saimes pārstāvju motivāciju mācīties;

4. Ētikas kodeksa 3.1.1.7. punktu, kurā noteikts, ka mācībspēki ar savu paraugu veicina akadēmiskas uzvedības un savstarpējo attiecību kultūru LU un ārpus tās.

2. Izteikt LU DF dekānam prof. J. Borzovam nosodījumu par nepiemērotu komunikācijas un vadības stilu un akadēmisko vardarbību, kas izriet no personas varas pozīcijā un ievērojami ietekmē LU DF studējošo akadēmisko brīvību un motivāciju studēt, un rada apdraudējuma sajūtu LU DF studējošajiem.

3. Norādīt LU DF dekānam prof. J. Borzovam par nepieciešamību turpmāk respektēt LU DF studējošo un to pašpārvaldes institūciju akadēmisko brīvību un autonomiju.

4. Ieteikt LU DF dekānam prof. J. Borzovam stingri ievērot atbildības principu LU akadēmiskajā vidē, kas nozīmē izvērtēt un paredzēt savas rīcības sekas un atturēties no rīcības, kas var nodarīt kaitējumu studējošajiem un citiem LU saimes pārstāvjiem.

5. Aicināt LU DF Studējošo pašpārvaldi atkārtotu pārkāpumu gadījumā vērsties pie LU vadības LU normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

6. Saskaņā ar Nolikuma 4.7. punktu par pieņemto lēmumu informēt LU DF dekānu prof. J. Borzovu, LU DF Studējošo pašpārvaldi, LU Personāla departamentu un LU vadību. Pieņemto lēmumu publiskot LU mājas lapā, sadaļā "Akadēmiskā ētika", ievērojot personas datu aizsardzību.

Saskaņā ar LU Akadēmiskās ētikas komisijas nolikuma 4.6. punktu Ētikas komisijas lēmums tās kompetences ietvaros ir galīgs.”

Novērtē šo rakstu: