Iesaki rakstu: 
Šajās dienās pēc piecu nedēļu prombūtnes atgriezos Latvijā un, pirmdien ielūkojies gan drukātajos, gan elektroniskajos medijos, faktiski nekavējoties sapratu, kādas megasensācijas brīdī esmu ieradies.
„Atkal izgāžamies starptautiskā līmenī? Kristovska angļu valoda šokē Klintoni,” ziņoja viens virsraksts. „Kristovska angļu valoda samulsina Klintoni,” papildināja otrs. „Nasing spešal 2. Kristovskis izgāzies tikšanās laikā ar Hilariju Klintoni,” punktu pielika trešais. Un tā tālāk, un tā tālāk.
Kā jau droši vien lielākā internetu izmantojošā latvju tautas daļa, arī es notērēju piecpadsmit minūtes dzīves, lai vēlreiz noskatītos ASV Valsts departamenta video par mūsu ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska (Vienotība) un ASV Valsts sekretāres Hilarijas Klintones oficiālo brīfingu.
Jā, tieši vēlreiz, - jo pirmoreiz to biju noskatījies (un arī izlasījis runātā atšifrējumu, kas lasāms tajā pašā Valsts departamenta vietnē) jau dažas dienas iepriekš, kad attiecīgo linku mūsu portālam bija pārsūtījis kāds labi informēts un vērīgs lasītājs.
Pēc pirmās noskatīšanās vienīgā reakcija bija – paraustīt plecus un pie sevis nodomāt: jā, Ģirtiņ, pat kārtīgs Slakteris no tevis nesanāk. Savukārt atkārtoti skatījos ar jau krietni lielāku interesi – lai pārliecinātos, vai tiešām esmu palaidis garām kaut ko no tā visa „mulsinošā” un „klintoņšokējošā”, par ko nu aizrautīgi vēsta latvju mediji un komentē lasītāji.
Ziniet – neko garām palaistu gan neatradu. Varbūt kāda cita iemesla dēļ, bet varbūt tikai un vienīgi tāpēc, ka kādu laiku esmu pabijis tālu prom no latviskās vides un nedaudz atgājis no nācijas caurmēra pārstāvja provinciāli mazohistiskās noskaņas.
Protams, Kristovska angļu valoda ir tieši tāda pati kā visa viņa pārējā profesionālā sagatavotība šim nozīmīgajam amatam – nedaudz nožēlojama, nedaudz komiska, nedaudz neprasmīga, nedaudz pakropla, bet caurmērā, ziniet, – nekā tāda īpaša. Pat ne vienas vienīgas kārtīgas dumības ne – daža stostīšanās, daža vārdu meklēšana, daži pakropli teikumi un nesaskaņotas vārdu formas, - bet tas arī viss.
Līdz ar to, ja nu kāds visā nopietnībā iedomājas, ka šī valodas pusprasme ir tā, kas „šokē Klintoni” un pašam Kristovskim liek „izgāzties tikšanās laikā”, tad te es varu teikt tikai vienu – nevajag nu nepamatoti sacerēties ne provinciālajā mazohismā, ne aizkustinošajā vēlmē būt lieliskiem un unikāliem, un neatkārtojamiem kaut vai nožēlojamības jomā.
Visiem tiem, kurus Klintones vietā „šokē” un „mulsina” Kristovska pidžininglišs, var ieteikt: pirms sākt skaļi jūsmot par to, cik draņķīgi mēs izskatāmies un kā visi par mums smejas, kaut pāris dienas no vietas paskatīties BBC vai CNN sarunas ar neangliski runājošu pasaules malu pārstāvjiem. Tas pirms lielās bļaustīšanās un vaimanāšanas ļautu pašiem savām acīm redzēt, kā vai ik dienas „izgāžas” Izraēlas un Ekvadoras, Beļģijas un Polijas, Japānas un Portugāles, un vēl neskaitāmu citu zemju valstsvīri, - kaut patiesībā šāda doma neienāk prātā ne viņiem pašiem, ne attiecīgo valstu pārstāvjiem.
Bet, kas attiecas uz pašu Klintoni, tur nu jūs, provinciālie mazohisti, varat necerēt pat kvadrātā vai kubā: Kristovskis nav nekāds baltais pleķis uz Monikas zilās kleitas, lai skarbo Hilariju šokētu vai kaut samulsinātu. Kundze ar zvērīgo sakodienu ir gājusi cauri tādām vētrām, ka vienas Eiropas banānu valstiņas pārstāvis, kas bubina tieši tā, kā šādas valstiņas pārstāvim patiesībā arī pienākas, viņai nenozīmē pilnīgi un absolūti neko.
Tad jau drīzāk viņu mulsinātu viens elegants, pašpārliecināts un pārliecinošs ārlietu ministrs ar savu skaidru, varbūt reizēm lielvarām arī ne īsti ērtu un patīkamu, toties suverēnai valstij pienācīgu viedokli, - bet par to mēs Ģirtiņa ministrēšanas laikā nudien varam neuztraukties.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
