Iesaki rakstu: 
Šovakar esmu pieņēmis sev ārkārtīgi nozīmīgu lēmumu spert soli tuvāk ciešākai sadarbībai ar politisko partiju apvienību “Attīstībai/Par!” – vienīgo liberāli centrisko un pragmatisko spēku, kas ir maksimāli tuvs manām vērtībām.
AP! ir pierādījusi savu spēju īstenot valstiski nozīmīgas reformas, demonstrējot augstu profesionālisma līmeni, un parādījusi sevi arī kā uzticamu komandas spēlētāju. Es saskatu, ka ar savu profesionālo skatījumu un pieredzi varu sniegt ieguldījumu šajā komandā.
Mana un daudzu cilvēku dzīve ir sadalījusies tajā, kas bija pirms 24. februāra, un – pēc tā. Pasaule neatgriezeniski mainījās. Mums blakus norisinās drausmīgs, nežēlīgs karš. Tikmēr mums pašiem ekonomikā draud recesija, tranzīta nozare kļūst par bezdarba nozari, dažās pašvaldībās siltais ūdens un drīzumā, iespējams, arī siltums kļūs par luksusa preci. Laikā, kad mūsu sabiedrība ir tik ļoti nogurusi un neziņā par nākotni, visvairāk ir nepieciešama droša aizmugure – gudri un stipri, lemt un krīzi vadīt spējīgi tālredzīgi politiķi.
Šis nav laiks, kad varam atļauties eksperimentēt. Šis nav laiks personīgām ambīcijām. Politiķu lēmumu atbildība ir palielinājusies neskaitāmas reizes. Mums ir jāvienojas un jāapvienojas.
Man pašam personīgi ne mazāk svarīgs ir fakts, ka AP! ir konsekventi iestājusies arī par pilsoniskas un saliedētas sabiedrības stiprināšanu. Mums visiem jābeidz dzīvot pēc Maskavas laika. Pagātnes simboli, Putina tempļi, šķel mūsu sabiedrību, bet, lai tiem stātos pretī, ir nepieciešama drosme spert soli uz priekšu. Kopā arī ar krievvalodīgiem Latvijai lojāliem līdzpilsoņiem. Mums jāņem piemērs no Ukrainas un jāatrod veids, kā neatkarīgi no valodas ģimenē vai darbā, kļūt vienotiem par mūsu Latviju. Būsim stipri un atbildīgi. Es esmu gatavs šim solim un ceru, ka nepalikšu tāds viens.
Mums priekšā ir lieli izaicinājumi, bet ticu, ka kopīgiem spēkiem mēs stiprināsim, stabilizēsim un arī attīstīsim mūsu ekonomiku un sabiedrību kopumā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
