Iesaki rakstu: 
Es esmu Apšupē, Jaunbērzes pagastā, Dobeles novadā dzīvojoša 72 gadus veca Latvijas Valsts pilsone. Lūdzu STEIDZAMU PALĪDZĪBU PRET NOTIEKOŠO APŠUPĒ, ceļa Rīga-Liepāja 39.km tuvumā, ~700 metrus no šosejas notiekošajā milzu VANDĀLISMĀ. Es rakstu lūgumā valstiski palīdzēt nosargāt Māju. Manis rakstītais ir Aizstāvība Mājai.
Ar šo es vēlētos vērst Jūsu uzmanību Dobeles novada pašvaldības nesaimnieciskam, tuvredzīgam lēmumam nojaukt māju, kura nebūt nav avārijas stāvoklī. Es, šos 28 Latvijas Otrās Brīvvalsts gadus Apšupē dzīvojoša Lāčplēša zemes mantiniece – īpašniece zemei, uz kuras atrodas šī māja, kategoriski esmu PRET nepārdomāto, ne ar ko nepamatoto Dobeles novada pašvaldības lēmumu un nodomu nojaukt Māju – stabilu, kapitālu būvi.
Konkrēti – gaišā dienas laikā pēkšņi TEMPOS UZSĀKTA MĀJAS DEMOLĒŠANA - tiek izplēstas durvju stenderes un durvis, uzlauztas grīdas, ārdītas sienas, grīdas dēļi, saārdītais tiek izkrāmēts mana ābeļdārza zālājā manā īpašumā esošajā zemē. Uzsveru – vandālisms notiek arī TIEŠI abos manā īpašumā esošajos divistabu dzīvokļos, savulaik privatizētos par vectēva, Lāčplēša ordeņa kavaliera sovhoza mūža darba pajām, kur atrodas manas privātās lietas
Esmu kategoriski pret šīm ārkārtēji nekaunīgām izdarībām, rupjo rīcību – ielaušanos manā privātīpašumā un tā nīcināšanu. Es griežos pie sabiedrības cilvēciskai palīdzībai, lai tiktu novērsta Dobeles novada pašvaldības ārkārtīgi neprātīga, kaitnieciska, bezatbildīga rīcība, vardarbīgi iznīcinot un nolīdzinot ar zemi divstāvu 8 dzīvokļu dzīvojamo māju.
Tas diemžēl vietvaras ambīcijās un resursu iespējās izdarāms īsā laikā – pēc š.g. 26.oktobrī saņemtā Dobeles novada pašvaldības paziņojuma „Par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas nojaukšanu”, pēc nupat š.g.28.novembrī saņemtas Dobeles novada pašvaldības īsas, asas atbildes „...tiks izpildīts [nojaukta], atbilstoši Civillikuma 994. pantam.”
Tas – atbilde uz manu 2018.31.10. Dobeles novada pašvaldībai nosūtīto ierakstīto vēstuli ar argumentiem pret Apšupes mājas nojaukšanu, tostarp arī manu atsauci uz CL 1068. pantu, reizē atgādinot par 1992.gadā par vecvectēva darba pajām privatizētā dzīves vietā deklarētu dzimtas junioru.
Es, zemes un ceturtdaļas mājas dzīvokļu īpašniece, pilsoniskā nostājā nepiekrītu mājas nojaukšanai. Valstiski nav pieļaujama labas Mājas iznīcināšana. Māja nav avārijas stāvoklī. Māja nav ne sagruvusi, ne vidi degradējoša, ne cilvēku drošības apdraudoša. Valstiski - praktiski un ekonomiski - Mājai jādzīvo – tai tikko palika tikai 50 gadiņi.
Mājai nepieciešama cilvēka palīdzība - tai nepieciešama saimnieciska perspektīva palīdzība - mājas konservācija, iekšējs demolēto dzīvokļu remonts, logu, durvju nomaiņa. Apšupes Mājas nesošās mājas daļu konstrukcijas atbilst normatīvo aktu prasībām, tās nav zaudējušas savu mehānisko stiprību un stabilitāti, pat mājas jumts un skursteņi ir normālā stāvoklī.
Mājas fasādes un ārējo konstrukciju tehniskais stāvoklis, mājas ārējais izskats ir nevainojams. Nepastāv draudi cilvēka veselībai vai dzīvībai. Māja nav uzskatāma par cilvēku drošību apdraudošu vai vidi degradējošu. Nepastāv tās lietošanas nedrošība. Māja turklāt atrodas stratēģiski labā vietā automaģistrāles Rīga-Liepāja 39.km tuvumā, ~700 metrus no šosejas pa asfaltētu iebraucamo ceļu.
Gadu desmitiem baltā ķieģeļu māja labi iekļaujas lauku ainavā manā ziedošajā 100 gadīgajā ābeļdārzā. Tas labi redzams arī netālās automaģistrāles autobraucējiem, - baltais nams krāsaini bagātina zaļo lauku ainavu.
Es 23 gadus esmu atraitne, dzīvoju viena. Mājas aizstāvībai ar vēl no 2000.gada pagastam rakstītiem iesniegumiem par mājā notiekošo lūdzu nepieļaut vietējo dzerstīšanos, ālēšanos, demolēšanu. Ja no 2007.gada abas mājas īpašnieces - Dobeles novada un Jaunbērzes pagasta pašvaldības - savlaicīgi būtu uzklausījušas, sadarbojušās ar zemes īpašnieci, nevis, neliekoties ne zinis, gadiem māju atstājušas laika zobam un necilvēku izdarībām līdz mājas nolaistībai.
Savulaik Mājas aizstāvībai - 2004., 2006., 2007.gados - Jaunbērzes pagasta pašvaldība man, zemes īpašniecei, liedza iespējas māju izpirkt, liedza māju privatizēt. Laikā, kad īstu graustu ir pietiekoši kā pašā Dobelē, tā citviet novadā, pašvaldības izvēlē nojaucama ar zemi nolīdzināma tieši šī būve -Baltais nams... bez sirdsapziņas pārmetumiem.
Patiesībā vēlme nojaukt balstās šogad pašvaldības man zaudētā tiesvedībā, taču Dobeles novada pašvaldības vietvara nevēlas pildīt tiesas lemto – maksāt man, zemes īpašniecei zemes nomas ikgada maksu kā 2018.gada februārī vienreiz pa 10 gadiem pašvaldības samaksātu ~ 40 eiro. Vienkāršāk taču atbrīvoties no objekta - „valstiski”, bez jebkādas atbildības nojaukt pārdesmit tūkstošu vērtu māju, nojaukšanas izdevumus turklāt piedzenot no pensionāres un no mazturīgas invalīdes... Tas tā notiek Apšupē - Dobelē.
Seko mums 
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Viens no biežāk apspriestajiem tematiem Ukrainā notiekošā kara kontekstā jau vairāk nekā divarpus gadu garumā ir potenciālās miera sarunas. Informatīvajā telpā regulāri parādās politiķu un amatpersonu aicinājumi sēsties pie sarunu galda, piedāvājot dažādus plānus, kuri kalpotu par pamatu miera sarunām, tostarp no valstīm, kuras nav tieši iesaistītas karadarbībā. Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pat notikuši vairāki sarunu raundi starp Krieviju un Ukrainu ar vairāku starpnieku palīdzību, taču pagaidām tas nav nesis rezultātus, kas būtu tālejošāki par karagūstekņu apmaiņu. Šādā kontekstā ir jāpievērš uzmanība faktoriem, kas ietekmē miera sarunu uzsākšanas iespējamību un to potenciālos rezultātus.
Izgājšnedēļ, skatoties "Rīta panorāmu", uzsita asinis – divi latviešu žurnālisti burbuļo angļu mēlē ar "Air Baltic" šefu Martinu Gausu.
Pieus gadus savas dzīves esmu veltījusi partijai „Progresīvie”. Diemžēl arvien biežāk partijā ir pieņemti lēmumi, kuri ir pretrunā ar manu sirdsapziņu un kurus nevaru attaisnot, tādēļ ar šodienu esmu nolēmusi darbību partijā apturēt cerībā, ka pieļautās kļūdas vēl var labot.
