Iesaki rakstu: 
Es esmu Apšupē, Jaunbērzes pagastā, Dobeles novadā dzīvojoša 72 gadus veca Latvijas Valsts pilsone. Lūdzu STEIDZAMU PALĪDZĪBU PRET NOTIEKOŠO APŠUPĒ, ceļa Rīga-Liepāja 39.km tuvumā, ~700 metrus no šosejas notiekošajā milzu VANDĀLISMĀ. Es rakstu lūgumā valstiski palīdzēt nosargāt Māju. Manis rakstītais ir Aizstāvība Mājai.
Ar šo es vēlētos vērst Jūsu uzmanību Dobeles novada pašvaldības nesaimnieciskam, tuvredzīgam lēmumam nojaukt māju, kura nebūt nav avārijas stāvoklī. Es, šos 28 Latvijas Otrās Brīvvalsts gadus Apšupē dzīvojoša Lāčplēša zemes mantiniece – īpašniece zemei, uz kuras atrodas šī māja, kategoriski esmu PRET nepārdomāto, ne ar ko nepamatoto Dobeles novada pašvaldības lēmumu un nodomu nojaukt Māju – stabilu, kapitālu būvi.
Konkrēti – gaišā dienas laikā pēkšņi TEMPOS UZSĀKTA MĀJAS DEMOLĒŠANA - tiek izplēstas durvju stenderes un durvis, uzlauztas grīdas, ārdītas sienas, grīdas dēļi, saārdītais tiek izkrāmēts mana ābeļdārza zālājā manā īpašumā esošajā zemē. Uzsveru – vandālisms notiek arī TIEŠI abos manā īpašumā esošajos divistabu dzīvokļos, savulaik privatizētos par vectēva, Lāčplēša ordeņa kavaliera sovhoza mūža darba pajām, kur atrodas manas privātās lietas
Esmu kategoriski pret šīm ārkārtēji nekaunīgām izdarībām, rupjo rīcību – ielaušanos manā privātīpašumā un tā nīcināšanu. Es griežos pie sabiedrības cilvēciskai palīdzībai, lai tiktu novērsta Dobeles novada pašvaldības ārkārtīgi neprātīga, kaitnieciska, bezatbildīga rīcība, vardarbīgi iznīcinot un nolīdzinot ar zemi divstāvu 8 dzīvokļu dzīvojamo māju.
Tas diemžēl vietvaras ambīcijās un resursu iespējās izdarāms īsā laikā – pēc š.g. 26.oktobrī saņemtā Dobeles novada pašvaldības paziņojuma „Par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas nojaukšanu”, pēc nupat š.g.28.novembrī saņemtas Dobeles novada pašvaldības īsas, asas atbildes „...tiks izpildīts [nojaukta], atbilstoši Civillikuma 994. pantam.”
Tas – atbilde uz manu 2018.31.10. Dobeles novada pašvaldībai nosūtīto ierakstīto vēstuli ar argumentiem pret Apšupes mājas nojaukšanu, tostarp arī manu atsauci uz CL 1068. pantu, reizē atgādinot par 1992.gadā par vecvectēva darba pajām privatizētā dzīves vietā deklarētu dzimtas junioru.
Es, zemes un ceturtdaļas mājas dzīvokļu īpašniece, pilsoniskā nostājā nepiekrītu mājas nojaukšanai. Valstiski nav pieļaujama labas Mājas iznīcināšana. Māja nav avārijas stāvoklī. Māja nav ne sagruvusi, ne vidi degradējoša, ne cilvēku drošības apdraudoša. Valstiski - praktiski un ekonomiski - Mājai jādzīvo – tai tikko palika tikai 50 gadiņi.
Mājai nepieciešama cilvēka palīdzība - tai nepieciešama saimnieciska perspektīva palīdzība - mājas konservācija, iekšējs demolēto dzīvokļu remonts, logu, durvju nomaiņa. Apšupes Mājas nesošās mājas daļu konstrukcijas atbilst normatīvo aktu prasībām, tās nav zaudējušas savu mehānisko stiprību un stabilitāti, pat mājas jumts un skursteņi ir normālā stāvoklī.
Mājas fasādes un ārējo konstrukciju tehniskais stāvoklis, mājas ārējais izskats ir nevainojams. Nepastāv draudi cilvēka veselībai vai dzīvībai. Māja nav uzskatāma par cilvēku drošību apdraudošu vai vidi degradējošu. Nepastāv tās lietošanas nedrošība. Māja turklāt atrodas stratēģiski labā vietā automaģistrāles Rīga-Liepāja 39.km tuvumā, ~700 metrus no šosejas pa asfaltētu iebraucamo ceļu.
Gadu desmitiem baltā ķieģeļu māja labi iekļaujas lauku ainavā manā ziedošajā 100 gadīgajā ābeļdārzā. Tas labi redzams arī netālās automaģistrāles autobraucējiem, - baltais nams krāsaini bagātina zaļo lauku ainavu.
Es 23 gadus esmu atraitne, dzīvoju viena. Mājas aizstāvībai ar vēl no 2000.gada pagastam rakstītiem iesniegumiem par mājā notiekošo lūdzu nepieļaut vietējo dzerstīšanos, ālēšanos, demolēšanu. Ja no 2007.gada abas mājas īpašnieces - Dobeles novada un Jaunbērzes pagasta pašvaldības - savlaicīgi būtu uzklausījušas, sadarbojušās ar zemes īpašnieci, nevis, neliekoties ne zinis, gadiem māju atstājušas laika zobam un necilvēku izdarībām līdz mājas nolaistībai.
Savulaik Mājas aizstāvībai - 2004., 2006., 2007.gados - Jaunbērzes pagasta pašvaldība man, zemes īpašniecei, liedza iespējas māju izpirkt, liedza māju privatizēt. Laikā, kad īstu graustu ir pietiekoši kā pašā Dobelē, tā citviet novadā, pašvaldības izvēlē nojaucama ar zemi nolīdzināma tieši šī būve -Baltais nams... bez sirdsapziņas pārmetumiem.
Patiesībā vēlme nojaukt balstās šogad pašvaldības man zaudētā tiesvedībā, taču Dobeles novada pašvaldības vietvara nevēlas pildīt tiesas lemto – maksāt man, zemes īpašniecei zemes nomas ikgada maksu kā 2018.gada februārī vienreiz pa 10 gadiem pašvaldības samaksātu ~ 40 eiro. Vienkāršāk taču atbrīvoties no objekta - „valstiski”, bez jebkādas atbildības nojaukt pārdesmit tūkstošu vērtu māju, nojaukšanas izdevumus turklāt piedzenot no pensionāres un no mazturīgas invalīdes... Tas tā notiek Apšupē - Dobelē.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
