Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kad “arestētās mantas glabātājam” Rūdolfam Meroni izdevās veikt “gadsimta darījumu”, pamanoties pārdot Latvijas Naftas tranzītam piederošās, 206 miljonus faktiski vērtās Ventspils Naftas akcijas par nepilniem 80 miljoniem, Lihtenšteinas baņķieri no kontā ieripojušās naudas sākuši nevis maksāt procentus, bet gan... tos uzrēķināt!

Mediji jau daudzkārt vēstījuši par kriminālo afēru kaskādi, kas saistīta ar 2015. gada rudenī veikto 43,25% Ventspils Naftas akciju slepenu pārdošanu ārpus biržas, apejot kriminālprocesu ietvaros uzliktos mantas arestus un iesaistot prokurorus darījuma “piesegšanā”, par nieka 1,77 eiro gabalā.

Jau pēc šī “gadsimta darījuma” izrādījās, ka vienas akcijas patiesā cena bija 4,56 eiro gabalā — pircējam nācās izteikt pārējiem mazajiem akcionāriem obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu tieši par šādu cenu, kuru noteica FKTK. Ja R. Meroni būtu pārdevis Latvijas Naftas tranzītam piederošo akciju paketi par pilnu cenu, nevis ievērojami samazinātu, tad nepilnu 80 miljonu eiro vietā būtu saņemti 206 miljoni eiro — tātad par apmēram 126 miljoniem eiro vairāk.

Uzmanīgi izpētot Latvijas Naftas tranzīta konta izdruku no “ofšorbankas” Valartis, kas strādā no Lihtenšteinas, redzam ne tikai 2015. gada 21. septembrī kontā ienākošos 79 miljonus un 987 tūkstošus eiro. Pietiek jau informēja, ka tālāk nauda nav izrādījusi nekādu kustību divus nākamos mēnešus, līdz 17. decembrī aizskaitīti 100 091 eiro un 60 centi, kam dažas dienas vēlāk — vienu dienu pirms Ziemassvētkiem — sekojis miljons un 291,19 eiro. Kas šīs summas saņēmis un kāpēc, pagaidām nav zināms. Tāpat ziņots arī, ka Valsts ieņēmumu dienests uzlicis naudas saņēmējam apķīlājumu vismaz 7,7 miljonu eiro apmērā.

Bet visinteresantākā ir pati augšējā rindiņa, kurā redzams: 2015. gada pēdējā dienā noticis automātisks “procentu maksājums” 99 tūkstošu un 874 eiro apmērā (angliski — interest from 30/09/15 to 31/12/15).

Iepriekšējais procentu maksājums nieka 4032 eiro apmērā bija noticis 30. septembrī — nedēļu pēc gandrīz 80 miljonu eiro ieskaitījuma. Tā kā iepriekšējos gados konts bija neaktīvs, tas bija uzkrājis mīnusus nepilnu 2000 eiro apmērā, un šķiet pašsaprotami, ka mīnuss jānosedz no ienākošās naudas, par to nomaksājot arī zināmus procentus.

Taču nākamais procentu maksājums pēc trim mēnešiem ir pavisam citāds. Šajos trīs mēnešos konts bija pārpildīts ar naudu. Ja trijos mēnešos kontā guļošie gandrīz 80 miljoni eiro ģenerējuši minētos 99'874,73 eiro procentos, tas veidotu 0,1266 procentus lielu “interesi” šajā triju mēnešu periodā, attiecīgi gada kopējā procentu likme būtu aprēķināma nedaudz zem 0,51% gadā.

Aptuveni pusprocents gadā — tas saskan ar vēsturiski novēroto vienas nakts (overnight) depozītu likmi dažādās citās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un slēpšanas shēmās, kurās iegūtā netīrā nauda nav izvietojama ilgtermiņa depozītos uz normālām (vairākus procentus augstām) gada procentu likmēm.

Tā kā dažādiem shēmotājiem ir svarīgi, lai viņi sagrābto naudu jebkurā brīdī varētu “izraut” no bankas un aizskaitīt tālāk, ja uzraugošās iestādes viņus pamana, tad viņi līdzekļus izvieto tikai uz visīsākajiem termiņiem, kas attiecīgi dod mazāk nekā 1% lielu gada pieauguma likmi (ņemsim vērā: tas ir kopējais pieaugums visa gada garumā, ja naudu neizņemtu, nevis pieaugums par attiecīgo ikkatras nakts, nedēļas vai mēneša glabāšanas termiņu).

Tāda pati 0,5% gada likme bija redzama, piemēram, vienas nakts depozītiem, kādos savulaik ieshēmoto naudu turēja Ventspils “melnais oligarhs” Oļegs Stepanovs — būdams AS Latvijas Kuģniecība (kurā tolaik 10% akciju piederēja pirmajam pensiju līmenim Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras personā) padomes priekšēdētāja v.i., viņš noorganizēja vismaz 130 miljonu dolāru izpludināšanu no šī uzņēmuma no 2002. līdz 2005. gadam. (Daļu no summas vēlāk izdevās piedzīt caur Londonas tiesu, taču vairs ne visu.) Žurnālistu rīcībā nonākušajās slepeno naudas plūsmu atskaitēs, kuras O. Stepanovam bija sūtījusi “melnā grāmatvede” Ņina Gļebova, figurēja tieši šāda 0,5% gada likme vienas nakts noguldījumiem.

Taču joks slēpjas faktā, ka Latvijas Naftas tranzīta kontā minētie nepilnie simt tūkstoši 2015. gada pēdējā dienā nav ieripojuši kā Valartis bankas izmaksātie procenti.

Tieši pretēji: 31. decembrī Valartis banka šo summu noņēmusi no R. Meroni kontrolētās kompānijas konta — ja uzmanīgi paskatāmies konta izdrukā, tad 99 874,73 eiro nevis ieskaitīti kā procentu ienākumi par trim mēnešiem (interest from 30/09/15 to 31/12/15), bet gan banka paņēmusi šo summu sev, novelkot to no Latvijas Naftas tranzīta konta, ko parāda maksājuma atrašanās pie debeta (izejošajiem) maksājumiem!

Pilnīgi noteikti te nav runa par to, ka tie varētu būt kādi maksājumi par bankas pakalpojumiem: kā no izdrukas ikvienam redzams, ik pa trīs mēnešiem Valartis atsevišķi iekasē maksu par klienta menedžmentu, internetbankas lietošanu un paziņojumu nosūtīšanu pastā. Šie pakalpojumi vidēji izmaksā zem 50 eiro mēnesī.

Vienīgais acīmredzamais secinājums ir šāds: “lielais kombinators” ar Lihtenšteinas ofšorbanķieru gādību pats ticis “apkombinēts” — procentu saņemšanas vietā no R. Meroni (un viņa sabiedroto) pārziņā esoša konta nauda tiek paņemta, neprasot R. Meroni vai Latvijas Naftas tranzīta piekrišanu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

12

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

Foto7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Lasīt visu...