Iesaki rakstu: 
Partija Latvija pirmajā vietā kategoriski nosoda Krievijas prezidenta Vladimira Putina uzsākto karu pret Ukrainu. Mēs uzskatām, ka iebrukumam citā valstī nav un nevar būt nekāda attaisnojuma. Mēs redzam, ka par kara upuriem kļūst arvien vairāk civiliedzīvotāju, tostarp bērni. Tā ir traģēdija Ukrainai un vārdos neaprakstāmas sāpes ikvienai ģimenei. Nav tādas politikas, ar ko var attaisnot cilvēku upurus, sagrautas pilsētas un mājas, to milzīgo nelaimi un postu, kas tiek nodarīts. Mēs izsakām dziļu līdzjūtību visiem bojā gājušo tuviniekiem un aizlūdzam par mieru Ukrainā.
Latvija pirmajā vietā
Mēs uzskatām, ka ir jāpieliek visas pūles, lai diplomātisko sarunu ceļā apturētu šo karu. Mēs atbalstām Eiropas Savienības un NATO valstu kopīgos centienus, lai ar saprātīgiem līdzekļiem apturētu agresiju.
Latvija ir Krievijas kaimiņvalsts, un tādēļ mūsu cilvēku satraukums par notiekošo ir daudz lielāks nekā citur. Divu gadu garumā ilgušo ierobežojumu nogurdinātie cilvēki tagad redz Ukrainā notiekošā kara briesmas. Cilvēki ir nobijušies par iespējamu agresiju arī Latvijas teritorijā. Šādā situācijā – kā vēl nekad – ir vajadzīga saprātīga valsts politika, kas vērsta uz pilsonisko mieru, ne tāda, kas „lej eļļu ugunī”.
Latvijas valstī vēsturiski līdzās latviešiem ir dzīvojuši dažādu tautību cilvēki. Cilvēki runā un domā dažādi, bet Latvijā ir miers, jo mēs neesam totalitāra valsts. Iecietība ir mūsu sabiedrības atslēga uz mieru. Tādēļ šajā laikā nozīmīga un pat izšķiroši svarīga ir valsts un pašvaldību amatpersonu komunikācija ar sabiedrību, neaizskarot cilvēku vērtības un simbolus, kam nav nekāda sakara ar konkrētās agresijas apturēšanu Ukrainā. Šis nav īstais laiks, lai „bērtu sāli rētās” un radītu vēl lielāku spriedzi. Tas nav saprātīgi, jo tas ir ļoti bīstami.
Nevis cilvēku šķirošana, bet piederības sajūtas veidošana vairos Latvijas patriotismu un sabiedrības vienotību apdraudējuma priekšā. Ir jāizdara viss, lai nekad nepieļautu karu pašu mājās un novērstu jebkādas provokācijas.
Mūsu sabiedrība pavisam drīz saskarsies ar lielām ekonomiskām problēmām, kas aizsākās jau Covid ierobežojumu dēļ. Mums būs jāapvienojas ekonomisku un sociālu jautājumu risināšanai Latvijas iedzīvotāju interesēs. Tādēļ aicinām visus uz saprātu un pilsonisku mieru, kas nepieciešams draudošās krīzes priekšā. Šajā laikā pirmajā vietā noliksim mūsu kopējās intereses, mūsu Latvijas intereses. Latvija pirmajā vietā!
Šodien, 4.martā tika sasaukta paplašinātā partijas valdes sēde, kurā tika pieņemts paziņojums „Vienot, nevis šķelt!” par Latvija pirmajā vietā pozīciju Ukrainas kara un Latvijas aktuālās situācijas jautājumos. Sēdē piedalījās arī partijas valdes priekšsēdētāja un valsts prezidenta amata kandidāte Jūlija Stepaņenko, kura, nepaužot savu viedokli par paziņojumu, sēdi atstāja.
Vakar, 3.martā Saeima balsoja par Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai, un partijas iekšlietu ministra amata kandidāte Ļubova Švecova balsojumā atturējās, nonākot pretrunā ar partijas viedokli un vērtībām.
Ņemot vērā šo situāciju, partijas Latvija pirmajā vietā valde pieņēma lēmumu izslēgt no partijas Jūliju Stepaņeko un Ļubovu Švecovu.
Seko mums 
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
