Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„„Ļoti labs operatīvais darbinieks ar spīdošu nākotni” – tā viņu savulaik raksturoja. Bet ir pietiekami kritiska informācija, ka pārbaudījumu ar vilinājumiem viņš nav izturējis. Protams, katram cilvēkam jābūt otrai iespējai. Jurašs tagad jau ir liels politiķis, vada Saeimas Juridisko komisiju, iespējams, ka sācis jaunu dzīvi,” – tā šā gada janvārī toreizējais Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis intervijā Latvijas Avīzei izteicās par bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieku, tagadējo politiķi Juri Jurašu.

Iepriekšējās publikācijās Diena cita starpā sniedza detalizētu pārskatu par informāciju, kāda saistībā ar J. Juraša „vilinājumiem” fiksēta bijušā Drošības policijas darbinieka Artura Šmauksteļa sagatavotajos ziņojumos, kas atrodami Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona tiesā izskatāmās „spiegošanas” krimināllietas materiālos. Tomēr tajos sniegtās ziņas un viedokļi lielākoties attiecināmi tikai uz pēdējiem pāris gadiem, kamēr Dienas apkopotā informācija no citiem avotiem rāda, ka „pārbaudījumu ar vilinājumiem” J. Jurašs nav izturējis jau ievērojami senāk, - pirmās „puves” pazīmes datējamas jau ar studiju laikiem un darbu Drošības policijā.

 

Plaša profila apgādnieks?

„Policijas akadēmijā jauneklim bija hobijs spēlēt kārtis uz naudu kopā ar nākamajiem KNAB darbiniekiem Mārtiņu Lodi un Jāni Vilciņu, tikai Jurim patika krāpties, - tā teikt, šmaukt savējos. Savukārt vienā no vecākajiem kursiem puisi, braucot ar tēva dāvināto sarkano Opel Kadett, pie stūres dzērumā bija aizturējusi ceļu policija, un jautājums par tiesību atgūšanu tika sakārtots ar viena konjaka palīdzību, izmantojot kursa biedru, kas nācis pats no ceļu policijas,” Dienai stāsta kāds Latvijas Policijas akadēmijas absolvents.

Stāstītais, protams, vairs nav pārbaudāms, un, izsakoties ģenerālprokurora Jura Stukāna vārdiem, šīs palaidnības gan sastrādātas „maza zēna” vecumā un par tām mūsu dienās nekāda atbildība nebūtu jāizjūt. Taču arī jau kopš J. Juraša darba gaitu sākuma Drošības policijā informācija par tām nav viennozīmīgi pozitīva. Pats tagadējais Valsts drošības dienests jebkādu informāciju par J. Juraša darbu šajā valsts drošības iestādē – tostarp arī to, vai tiešām J. Ādamsons bijis tas, kurš rekomendējis J. Jurašu darbam šajā valsts drošības iestādē, – sniegt atsakās, taču izteiksmīgs ir šāds fragments no A. Šmauksteļa failiem:

„2021. gada 23. marta vakarā (naktī) bijušajam Drošības policijas darbiniekam Arturam Šmaukstelim notika saruna ar bijušo Drošības policijas darbinieku Andri Kalniņu, kurš pašlaik dzīvo un strādā Lielbritānijā, kur viņam ir neliela būvniecības kompānija Port Boys Factory. Saruna bija ļoti gara, un sarunas laikā A.Kalniņš minēja vairākus darba momentus no dienesta laikiem Drošības policijā, kam var būt operatīva nozīme. (..)

A.Kalniņš minēja to, ka laikā, kad viņš strādāja Drošības policijā, viņš, Juris Jurašs, Ruslans Ņikiforovs un Eduards Paškevičs piestrādāja par apsargiem viesnīcā Māra pie lidostas Rīga, kurā nakšņoja Aeroflot piloti. J. Jurašs, strādājot par apsargu viesnīcā Māra, nodibināja kontaktus ar “visiem” Rīgas suteneriem un gandrīz katru maiņu veda prostitūtas Aeroflot pilotiem, par ko zināja ļoti daudzi, tajā skaitā lidostas Rīgas Valsts robežsardzes darbinieki. Papildus J. Jurašs veda alkoholiskus dzērienus Aeroflot pilotiem.”

A. Kalniņš, kurš pašlaik dzīvo Liebritānijā, Portsmutā, uz Facebook nosūtītajiem jautājumiem neatbildēja, taču citi avoti Dienai ir apliecinājuši, ka prakse uz lidostai tuvajām viesnīcām pilotu vajadzībām piegādāt gan alkoholu un „meitenes”, gan arī narkotikas ne tikai ir pastāvējusi iepriekš, bet pilnībā nav izzudusi arī mūsu dienās.

Klasiska „optimizēšana”

2004. gadā Juris Jurašs apprecas un kopā ar dzīvesbiedri Allu ķeras pie ģimenes ligzdiņas iekārtošanas Dreiliņos. Šī ir pirmā reize, kad J. Jurašam jāiesaistās publiskā salīdzinoši lielu apmēru darījumā, - un publisko reģistru dati rada iespaidu, ka jaunās ģimenes rīcība atgādina tajā laikā ierastās „nodokļu optimizēšanas” shēmas nekustamo īpašumu jomā.

Kā parāda Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas oficiālā informācija, 0,1262 hektārus zemes Stopiņu novadā, Dreiliņos, Bērziņu ielā J. Juraša dzīvesbiedre Alla Juraša, kas tolaik tāpat darbojas KNAB, 2004. gada 1. un 3. novembrī divos atsevišķos darījumos no 1940. gadā dzimušās Zojas Pisarenko un 1949. gadā dzimušā Jurija Bežinova iegādājusies, kopā samaksājot 694 latus jeb nepilnus 1000 eiro – tātad mazāk nekā vienu eiro par kvadrātmetru apbūves zemes.

Šāda īpašuma iegāde divās daļās ir tolaik bieži izmantota blēdības forma, iegādājoties īpašumu par oficiāli uzrādītu niecīgu cenu, reālajai esot daudzkārt lielākai, un apejot pašvaldības pirmpirkuma tiesības, ko tā varētu iedomāties izmantot. Jāpiebilst, ka A. Jurašas amatpersonas deklarācija rāda jau pavisam citas summas: kopā viņa 2004. gada laikā slēgusi četrus līgumus par attiecīgi 37 un 27 tūkstošiem dolāru, kā arī 42 100 un 54 730 eiro.

Tāpat A. Jurašas deklarācijā norādīta arī „nekustamo īpašumu atsavināšana” par 42 100 eiro un attiecīgi divi viņas nekustamajiem īpašumiem klāt nākuši zemesgabali Stopiņos, kuri abi norādīti jau kā kopīpašums ar dzīvesbiedru J. Jurašu. Uz viena no šiem zemesgabaliem, par kuru A. Juraša oficiāli samaksājusi 694 latus, tiek uzbūvēta Jurašu pāra privātmāja (kura, Jurašiem 2020. gadā šķiroties, paliek J. Juraša īpašumā, tā pietiekami skaidri norādot uz patieso darījumu veicēju un finansētāju).

Arī otrs zemesgabala iegādes darījums, kā rāda oficiālā zemesgrāmatu informācija, A. Jurašai izdodas tikpat fantastiski veiksmīgs: blakusesošo 1290 kvadrātmetru zemesgabalu viņa iegādājas, kā oficiālo darījuma kopsummu norādot 722 latus jeb nedaudz vairāk nekā 1000 eiro. Divarpus gadus vēlāk īpašumu A. Jurašai izdodas pārdot jau par oficiāli pilnīgi citu cenu, lai gan tas paliek „ģimenes lokā”. Par 45 682 latiem – tātad par 63 reizes lielāku summu nekā oficiāli deklarētā iegādes cena – īpašums 2007. gada 3. jūnijā tiek pārdots Andai Jurašai-Geigei.

Jau daudz lielāks „vilinājums”

„Taisnības cīnītāja” ģimenes pietiekami skaidri nojaušamā blēdība ar oficiālo uzrādāmo nekustamo īpašumu iegādes cenu mākslīgu samazināšanu 2004. gadā Valsts ieņēmumu dienestu (VID) neieinteresē, savukārt plašākai sabiedrībai J. Jurašs tolaik vēl vispār nav zināms: īstu vērību viņš iegūst jau ar krietni lielākā mēroga „vilinājumu” nākšanu gaismā četrus gadus vēlāk.

Latvijas Televīzijas raidījums Panorāma 2008. gada augusta sākumā pavēsta - esot ļoti iespējams, ka vairāki KNAB darbinieki savās valsts amatpersonu deklarācijās neesot norādījuši visus savus darījumus un konkrēti - iespaidīgus aizņēmumus. Savukārt dažas dienas vēlāk eļļu ugunij pielej iekšlietu ministrs Mareks Segliņš, pēc tikšanās ar VID ģenerāldirektoru Dzintaru Jakānu paziņojot par „ļoti nopietnu informāciju par daudzu tūkstošu un miljonu darījumiem”. Esot iespējams, ka atsevišķi KNAB darbinieki veikuši daudzkārt lielākus darījumus, nekā to atļautu viņu ienākumi.

Jau dienu pēc ministra un VID vadītāja tikšanās par spīti KNAB klusēšanai atklātībā nonāk arī aizdomas radījušā biroja darbinieka vārds: tas izrādās Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs J. Jurašs, kura darījumu iespējamu saistību ar tā paša 2008. gada pavasarī atklāto 6,5 miljonu latu legalizēšanu un Valmierā reģistrēto SIA Vidzemes darījumu centrs izmeklējot VID.

Savukārt Diena publicē jau detalizētāku informāciju: „Runa varētu būt par KNAB darbinieka Jura Juraša nekustamo īpašumu Valmieras rajona Burtnieku pagastā - Briedes krogs. Saskaņā ar Zemesgrāmatas datiem šis īpašums pieder J. Jurašam, taču pirms trim gadiem viņš to iznomājis firmai Burtnieku zirgaudzētava. Šī firma pieder viņa ģimenei, kā arī citiem firmas darbiniekiem. J. Jurašs tā rīkojies, jo pats nedrīkst veikt saimnieciskas darbības un galvenais īpašuma apsaimniekotājs ir viņa tēvs.”

Gan KNAB, bez mazākajām šaubām nostājoties sava darbinieka pusē, gan pats J. Jurašs intensīvi liedzas - nekādu pārkāpumu neesot, un vispār pat īsti neesot skaidrs, par ko runa. Viņš tāpat kā citas KNAB amatpersonas (arī viņa dzīvesbiedre Alla Juraša) bieži sastopoties ar „aizturētām negodīgām amatpersonām”, no kurām esot jūtama „īpaši personīga attieksme”, taču cenšoties „strādāt godīgi un principiāli” - un viņam, „protams, nav pieņemami, ka kāda no amatpersonām varētu, īpaši izmantojot savu dienesta stāvokli, panākt to, lai personas, kas attiecībā pret viņu veic izmeklēšanu vai pārbaudi, iestādē tiktu šādi mēģinātas vajāt”.

Taču izrādās, ka Jurašu ģimenes darījumu partneris – Vidzemes darījumu centrs VID Finanšu policijas pārvaldes skatījumā ir īsts naudas atmazgātāju perēklis un ka fakti nedaudz atšķiras iepriekšējiem skaļajiem KNAB apgalvojumiem: dienas gaismā tiek celti paši aizdevuma līgumi, kuros melns uz balta rakstīts, ka arī Juris Jurašs ir solidāri aizņēmies iespaidīgās summas no nedaudz šaubīgās firmas.

Tas uz KNAB darbinieku - it īpaši atceroties iepriekšējo kaismīgo liegšanos - sāk mest pavisam nelabu ēnu, ko gaišāku nebūt nepadara paša J. Juraša nākamās dienas publiskās atklāsmes: viņš par līgumiem, kas slēgti arī viņa vārdā, vispār esot uzzinājis tikai iepriekšējā vakarā. „Es pats par šiem līgumiem uzzināju tikai vakar vakarā un esmu ļoti nepatīkami pārsteigts un šokēts, ka tur minēts mans vārds un uzvārds,” par tēva - plaši pazīstama zirgkopja rīcību vismaz šķietami pārsteigto J. Jurašu citē Diena.

Pāris nedēļas vēlāk izrādās, ka atbildīgais un tik daudzas noziedzīgas shēmas atšķetinājušais KNAB darbinieks pilnā nopietnībā apgalvo – viņš vispār pat neko nezinot par tāda Vidzemes darījumu centra darbību: „Par „naudas atmazgāšanu” pat grūti ko teikt. Es patiešām nezinu, ar ko nodarbojas Vidzemes darījumu centrs, un mans tēvs jo mazāk. Ko un kā mēs būtu „atmazgājuši”, neviens man neko nav vaicājis - paskaidrojumus esmu sniedzis tikai savā darbavietā, kur man joprojām nav kauns skatīties kolēģiem acīs, bet mana vārda netīra izvazāšana pa medijiem”.

Lielā dzīves skola

Taisnošanās ir, maigi izsakoties, nepārliecinoša, un tobrīd ir acīmredzams, ka kriminālprocess varētu beigties arī ar apsūdzību. Taču tālākā notikumu gaita faktiski apliecina runas par politisku iejaukšanos, - kriminālprocess, kurā KNAB darbinieks uz brīdi tiešām ir pat aizdomās turamā statusā, paklusām tiek izbeigts, un Ģenerālprokuratūra kategoriski atsakās publiskot lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, liedzot medijiem un sabiedrībai pārliecināties par tā pamatotību.

Arī tagad, Dienai oficiāli pieprasot gan lēmumu, gan pašus kriminālprocesa materiālus, Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētā prokuratūra nolemj publiskot tikai anonimizētu lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, savukārt kriminālprocesa materiāli paliek sabiedrībai nepieejami vēl pašlaik, 13 gadus pēc tā izbeigšanas.

Taču pietiekamu skaidrību par to, kādā veidā J. Jurašam izdevies izvairīties no kriminālatbildības, sniedz arī anonimizētais lēmums. Kā izrādās, Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokuroram Ārim Bočam jautājumus nav radījis ne tas, ka J. Juraša tēvs nespēj paskaidrot, kāpēc īsti viņam bijusi nepieciešama dēla izsniegta universālā pilnvara, kas tad arī izmantota aizdevuma līgumu noslēgšanai, ne citi „sīkumi”, - nemaz nerunājot par versijām, ka darīšana ir ar ne pārāk smalku un pārdomātu ienākumu legalizēšanas vai uzpirkšanas shēmu, kuras vienā galā ir nezināmi „labvēļi”, bet otrā - ļoti konkrēti KNAB darbinieki.

Toties prokuroram, lemjot par kriminālprocesa tālāko gaitu, izšķirīgi būtisks ir šķitis savu darbinieku enerģiski aizstāvējušā KNAB atzinums par J. Jurašu, kurā jau atkal nekādi pārkāpumi nav konstatēti un skaidri norādīts – vainojams vispār esot nevis J. Jurašs, bet gan tikai un vienīgi nepareizie līgumi, kas radot nepareizu priekšstatu par notikušo.

„Izvērtējot minētos līgumus pēc būtības, komisija konstatēja, ka tajos kļūdaini norādīts, ka J. Jurašs ir solidārs aizņēmējs, jo no līgumu būtības ir redzams, ka aizņēmumu ir ņēmusi juridiska persona, bet J. Jurašs minēts faktiski tikai kā ķīlas devējs, un nav saņēmusi nekādus finanšu līdzekļus no aizdevēja. Ņemot vērā to, ka aizdevumu faktiski saņēmusi Burtnieku zirgaudzētava izmeklētāja tēva Jāņa Juraša personā, secināts, ka J. Jurašs minētajos līgumos nav bijis solidārs aizņēmējs, bet gan ķīlas devējs,” teikts KNAB atzinumā.

Ar vārdu sakot, tas, ka divos līgumos skaidri norādīts - J. Jurašs ir solidārs aizņēmējs -, vienkārši neesot ņemams vērā, paziņo KNAB. Lai cik absurdi tas arī neizklausītos, ņemot vērā gan šo KNAB atzinumu par „neaizskaramo savējo”, gan J. Juraša tēva un firmas darbinieku saskaņotās liecības, prokurors Ā. Bočs tad arī pieņēmis lēmumu - tajā, ka KNAB darbinieks reāli bijis aizņēmējs no šaubīga uzņēmuma un pēc tam šo faktu „nezināšanas” dēļ nav uzrādījis amatpersonas deklarācijā, nekāda nozieguma sastāva neesot.

Savukārt tas, ka divus gadus pēc aprakstītajiem notikumiem izrādās - Vidzemes darījumu centrs jau drīz pēc Jurašu ģimenes biznesa kreditēšanas faktiski pārstājis kreditēt privātpersonas un 2010. gadu beidzis ar 3607 latu apgrozījumu, kas diezgan spilgti kontrastē ar Jurašu biznesam aizdotajiem simtiem tūkstošu (kuri turklāt, kā izriet no uzņēmuma gada pārskatiem, nav bijuši paša uzņēmuma nauda, bet lielākoties ņemti kā aizdevums bankās) - vairs neuztrauc ne KNAB, ne prokuratūru. Tāpat kā tas, ka par Burtnieku zirgaudzētavas kontrolpaketes īpašnieci Jāņa Juraša vietā kļūst Jura Juraša dzīvesbiedre Alla Juraša, kuru oficiāli ar KNAB nekas vairs nesaista.

„Šī Jurim bija lielā dzīves skola, kas parādīja, ko šajā valstī var atļauties uzņēmīgs cilvēks ar labiem sakariem un aizmuguri tiesībsargāšanas iestādēs. Ņemot vērā šos pirmos soļus, informācija par pusmiljona „honorāra” iegūšanas apstākļiem PNB bankā padsmit gadus vēlāk šķiet gluži likumsakarīga,” – tā Dienai šo „pārbaudījumu ar vilinājumiem” un tā sekas komentē iepriekšējā publikācijā pieminētais Latvijas Policijas akadēmijas absolvents, kurš uzmanīgi sekojis „taisnības cīnītāja” gaitām.

Jautājumi, kas tika uzdoti J. Jurašam un uz kuriem viņš nevēlējās atbildēt:

1) Kā Jūs komentējat bijušā Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Māra Kučinska Jums publiski adresēto raksturojumu „„Ļoti labs operatīvais darbinieks ar spīdošu nākotni” – tā viņu savulaik raksturoja. Bet ir pietiekami kritiska informācija, ka pārbaudījumu ar vilinājumiem viņš nav izturējis”?

2) Vai Jūs jelkad esat aizturēts pie stūres reibumā? Ja jā, kādas ir bijušas šīs aizturēšanas sekas?

3) Vai ir kāds pamats, kura dēļ Jūsu bijušais Drošības policijas kolēģis Andris Kalniņš būtu ieinteresēts Jūs apmelot vai nomelnot? Ja jā, kāds tieši?

4) Vai taisnība, ka laikā, kad Jūs strādājāt Drošības policijā, Jūs vienlaikus piestrādājāt par apsargu viesnīcā Māra? Vai taisnība, ka Jūs šajā laikā nodibinājāt kontaktus ar suteneriem, vedāt pilotiem prostitūtas un alkoholiskos dzērienus?

5) Kāda bija Jūsu loma, Jūsu dzīvesbiedrei Allai Jurašai 2004. gadā iegādājoties nekustamos īpašumus Dreiliņos? Vai Jūs piedalījāties šajos darījumos, kas veikti, oficiāli uzrādot ārkārtīgi zemas iegādes cenas? Ar ko skaidrojams tas, ka pēc šķiršanās īpašums Dreiliņos palika Jūsu īpašumā?

6) Vai Jūs esat gatavs publiskot savas liecības, ko esat sniedzis 2008. un 2009. gadā kriminālprocesa ietvaros saistībā ar Jūsu iesaisti kredītu ņemšanā no SIA Vidzemes darījumu centrs?

7) Kā Jūs skaidrojat to, ka jau divus gadus pēc Jūsu ģimenes biznesa kreditēšanas Vidzemes darījumu centrs faktiski vispār pārstāja kreditēt privātpersonas?

8) Vai Jūs joprojām paliekat pie apgalvojuma, ka, neraugoties uz savu profesionālo darbību, neko nezinājāt par šī uzņēmuma iesaisti naudas atmazgāšanā?

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Evika Siliņa ir ar pautiem, Jānis Citskovskis – žmogs, bet Krišjānis Kariņš – princese, kas neuzņemas atbildību

FotoĻembasts ap tā saucamajiem bijušā premjera Kariņa lidojumiem vēl tālu no atrisinājuma, lai gan nu jau nepārprotami ir redzama un saprotama šo notikumu gaita, būtība un galveno aktieru lomu sadalījums. Izrādes režisori ir no valdošās partijas, kas pēdējā pusgada laikā centās atrisināt otrā plāna samezglojumu – proti, kurš būs šajā skandālā malējais. Un, lai gan par tādu tagad ir sazīmēts bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis un vēl pāris ierēdņu, nav šaubu, ka, pateicoties ierosinātajam kriminālprocesam, viņam blakus nostāsies arī “Jaunās vienotības” politiķi.
Lasīt visu...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

Aivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli....

Foto

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

Manu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas....

Foto

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne...

Foto

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu...

Foto

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

Godājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt...

Foto

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

Latvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs...

Foto

Golubeva – tautas bojāejas vētrasputns

Varas bļodlaižas medijos izvilkuši no politiskās mēslaines latviskoto krievu lesbieti Mariju Golubevu. Bābiešu mīlestības priesteriene savulaik pabijusi iekšlietu ministra tronī. Tolaik...

Foto

Rezultātu nav tāpēc, ka nav mērķu un atbildīgo, – vai tas dzelzceļš, mangāns, tiesas vai ugunsgrēki...

Ziņa, ka mangāna rūdai uz Latvijas dzelzceļiem ir pienākušas beigas,...

Foto

Kas tas par ekonomiski pamatotu projektu, kura dēļ jālien parādos un jāceļ nodokļi?

Vai satiksmes ministrs ir izvērtējis un iesniedzis visas alternatīvas Rail Baltica sakarā? Manuprāt,...

Foto

Vasaļa psiholoģiskā projekcija

Cilvēkiem, reizēm veselām ļaužu grupām, ir grūti pieņemt pašcieņu traumējošus faktus. Tad ieslēdzas psiholoģiskā aizsardzība. Viens no mehānismiem ir psiholoģiskā projekcija, kad savas negatīvās...

Foto

Džordža Orvela stāsts par „Jauno Vienotību”

Orvela domas attiecas arī uz mūsdienu korumpēto partiju „Jaunā Vienotība”, kas ilgstoši vada valdību. Tāpat kā "Dzīvnieku fermā”, kur sākotnējie...

Foto

Kurš šitiem mērkaķiem iedeva granātu?

Ar Rail Baltica sarunas turpinās pa riņķi. Faktiski politiķi mēģina kaut kur nogrūst atbildību, kaut atbildīgo loks jau turpat ir - viņi paši....

Foto

Izlaupīts ražošanas uzņēmums. Seši gadi pēc uzbrukuma

2024.gada 19.jūlījā iestāsies melnā jubileja. Seši gadi pēc ekonomiskā un reideriskā uzbrukuma ražošanas uzņēmumam Ventspils ielā 63 b, Rīga....

Foto

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu...

Foto

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

Rail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes...

Foto

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

Ģeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz...

Foto

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem....

Foto

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

Pēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies...

Foto

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju...

Foto

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

Apritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru...

Foto

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

Ja pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums...