Talsu pašvaldība cenšas izlikt no dzīvokļa otrās grupas invalīdu pensijas vecumā

Kā Pietiek pastāstīja Arvis Celms, viņš dzīvoklī Laidzes pagasta Stūrīšos dzīvo kopš 1996. gada. Tas tika piešķirts kā dienesta dzīvoklis, jo tajā laikā viņš strādāja Talsu leprozorijā – slimnīcā, kur ārstēja lepras slimniekus. “Tas bija darbs ar augstu atbildību un risku, bet es to darīju no sirds. 2007. gadā slimnīca tika likvidēta, bet es turpināju dzīvot šajā dzīvoklī, jo cita dzīvesvietas man nebija,” skaidro pensionārs.

Pēc tam māja nonākusi Talsu novada pašvaldības pārziņā. “Man tika solīts, ka dzīvokli būs iespējams privatizēt, un šim mērķim biju pat iekrājis nepieciešamos līdzekļus. Diemžēl šis solījums nekad netika izpildīts. Nosūtīju arī oficiālu lūgumu par iespēju dzīvokli privatizēt, taču atbildi tā arī nesaņēmu,” ar nožēlu pauž sirmgalvis.

Pēc viņa teiktā, māju pašlaik apsaimnieko SIA "Talsu namsaimnieks", un visus rēķinus viņš vienmēr apmaksājis savlaicīgi. “Man nav nekādu parādu. Dzīvokli esmu uzturējis kārtībā – nomainīju apkures sistēmu, ieguldot savus personīgos līdzekļus. Tas nebija lēts vai viegls process, bet uzskatīju to par nepieciešamu, jo šīs ir manas mājas,” atzīst A.Celms.

Viņš ir pārliecināts, ka māja nav avārijas stāvoklī. Vēl jo vairāk – esot redzams, ka notiek mērķtiecīga rīcība, lai pakāpeniski izliktu visus iedzīvotājus. “Šobrīd uz izlikšanas robežas esam  divu dzīvokļu iemītnieki. Ja mūs izliks, mājā no 12 dzīvokļiem apdzīvoti būs tikai trīs. Ir grūti noticēt, ka tas viss notiek bez plāna vai nodoma – kam ir vajadzīga tukša māja? Kāds no tā gūs labumu?” neizpratnē ilggadīgais mājas iedzīvotājs.

Pavisam nesen viņš saņēmis vēstuli, kuru personīgi man atvedusi „Talsu namsaimnieka darbiniece”. Tajā skaidri teikts – “pēdējais brīdinājums atstāt dzīvesvietu”. “Sajūta ir pazemojoša un biedējoša – it kā būtu izdarījis kaut ko sliktu, lai gan visu dzīvi esmu godīgi strādājis un bijis kārtīgs iedzīvotājs,” savas emocijas neslēpj sirmgalvis.

Pēc viņa stāstītā, pēdējo divu gadu laikā no šīs pašas mājas izlikti jau trīs cilvēki. “Viņi, iespējams, nepretojās, jo viņiem bija, kur doties. Man nav citu īpašumu, nav citas dzīvesvietas. Esmu mēģinājis aizstāvēt savas tiesības arī tiesas ceļā, taču tiesas lēmums bija man nelabvēlīgs. Tomēr tas neatbild uz vienu svarīgu jautājumu: „Kāpēc man jāpamet šis dzīvoklis, ja man nav parādu un es to godprātīgi uzturu?”

Jautājums, kurš, pēc A.Celma domām, netiek atbildēts - kāds ir pamatojums izlikšanai no dzīvokļa?

Viņu arī pārsteidzot fakts, ka  šī ēka oficiāli tiek uzskatīta par sociālo māju. To uzzinājis tikai nesen, un tas radījis vēl lielāku apjukumu un neizpratni. “Pamatojums, ar kuru tagad tiek pamatota mana izlikšana no dzīvokļa, ir tāds, ka šie dzīvokļi pienākoties tikai personām ar invaliditāti vai pensionāriem. Un te nu ir ironiskā un sāpīgā daļa – es pats esmu gan pensionārs, gan 2. grupas invalīds. Tātad, formāli raugoties, es tieši atbilstu tai kategorijai, kurai šie dzīvokļi paredzēti. Neskatoties uz to, šo faktu neviens nav ņēmis vērā. Ne Talsu novada pašvaldība, ne "Talsu namsaimnieks", ne arī tiesa, ar kuru cerēju panākt taisnību.”

Viņš atceras, ka tad, kad tiesājies, informācija par šo māju bijusi kā caur miglu. Nebijis skaidrs ne mājas statuss, ne īpašnieks, ne ilgtermiņa plāni ar šo ēku. “Man nebija iespējams iegūt oficiālu dokumentu, kas skaidri apliecinātu, kas ar šo īpašumu notiek un kāpēc notiek tā, kā notiek. “Mājas īpašnieks dokumentos būtībā neparādās. Viss šis process atstāj sajūtu, ka apzināti tiek radīts neskaidrības lauks, lai atvieglotu cilvēku izlikšanu – bez jautājumiem un bez pretestības,” norāda sirmgalvis.

Talsu pašvaldības skaidrojums par šiem faktiem pagaidām nav saņemts.

Novērtē šo rakstu: