Talsu pašvaldība par invalīda izlikšanu no dzīvokļa: kas nu tur īpašs, viss atbilst normatīvajiem aktiem
PIETIEK20.05.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Talsu novada dome, atbildot uz Pietiek jautājumiem par otrās grupas invalīda pensijas vecumā izlikšanu no dzīvokļa, skaidro – viss tiekot darīts atbilstoši normatīvajiem aktiem un Arvim Celmam neesot tiesību dzīvot pašvaldībai piederošā dzīvoklī, turklāt viņam ir bērni, kuriem saskaņā ar Civillikumu ir pienākums rūpēties par savu tēvu.
Pietiek jau ziņoja, ka redakcijā vērsās Talsu novada Laidzes pagasta Stūrīšos dzīvojošais A.Celms, lūdzot palīdzību situācijā, kurā Talsu novada pašvaldībai piederošais uzņēmums SIA Talsu namsaimnieks pieprasa viņam atbrīvot dzīvokli, kurā viņš dzīvo kopš 1996.gada.
“Atbildot uz iesniegtajiem jautājumiem, informējam, ka SIA “Talsu namsaimnieks” pilda Talsu novada Dzīvokļu komisijas lēmumus vai tiesu izpildītāju lēmumus par dzīvokļu atsavināšanu, atbrīvošanu un citiem ar dzīvojamo platību saistītiem jautājumiem,” situāciju skaidro Talsu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Voitiņa.
Domes pārstāve arī precizē, ka domes ieskatā persona minētajā dzīvoklī Stūrīšos dzīvojot no 2008. gada, kad dzīvoklis īrniekam piešķirts neatbilstoši tā laika normatīvajiem aktiem.
“Īrnieks neatbilda tām personu grupām, kam ir tiesības pretendēt uz pašvaldībai piederošās dzīvojamās telpas īri atbilstoši likumam “Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā”. Laidzes pagasta padome nebija arī izdevusi saistošos noteikumus, nosakot vēl papildus personu grupas, kurām tā ir tiesīga izīrēt dzīvojamās telpas. Līdz ar to 2008. gadā nebija tiesiska pamata īrniekam piešķirt dzīvokli. Ņemot vērā, ka īrniekam dzīvoklis 2008. gadā tika piešķirts neatbilstoši tā laika normatīvajiem aktiem, īrniekam nebija tiesību iegūt dzīvokli savā īpašumā,” uzsver I.Voitiņa.
Pēc viņas skaidrojuma, pensionāram „noteikts atrast citu dzīvojamo platību”, taču, tā kā viņam to nebija izdevies izdarīt līdz dzīvokļu komisijas 2022.gada decembra lēmumā noteiktajam periodam, komisija nolēma veikt grozījumus šajā lēmumā un dzīvokļa īres līgumu pagarināt, nosakot termiņu. „Minētais lēmums netika pārsūdzēts no personas puses, kā arī pēc termiņa beigām netika lūgts to pagarināt, attiecīgi, kopš šī brīža personai nav aktīva īres līguma,” īrnieka neatbilstību kritērijiem dzīvokļa piešķiršanai un viņa aktīvas rīcības trūkumu legālu tiesību iegūšanai mitināties šajā dzīvoklī izklāsta domes pārstāve.
Turklāt Talsu novada dome esot noskaidrojusi, ka līdz 2025. gada 1. aprīlim persona ir bijusi darba tiesiskajās attiecībās un pēc Talsu novada pašvaldībā esošās informācijas, uz šo brīdi personai nav piešķirta vecuma pensija. “Personai ir piešķirta 2. grupas invaliditāte, taču tā nedod tiesības uz palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā. Lai dzīvokli piešķirtu vispārējā kārtībā atbilstoši Talsu novada domes 2021. gada 26. augusta saistošo noteikumu Nr. 17 “Kārtība, kādā Talsu novada pašvaldība sniedz palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 14. punktam, personai jābūt ar 1. vai 2. grupas invaliditāti un bez apgādniekiem – šajā gadījumā personai ir divi apgādnieki. Civillikuma 188. panta pirmā daļa paredz, ka vecāku uzturēšana gulstas uz bērniem, līdz ar to bērni uzskatāmi par apgādniekiem,” normatīvo regulējumu citē pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste.
Savukārt sociālais dzīvoklis Talsu novadā tiekot piešķirts saskaņā ar likumu "Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā" 21.6 pantā noteiktajiem kritērijiem, kas nosaka, ka personai jābūt maznodrošinātas/trūcīgas personas statusam. “Šobrīd personai tāda statusa nav. Ja persona griezīsies Talsu novada Sociālajā dienestā un viņam tiks noteikts maznodrošinātas/trūcīgas personas statuss, un persona iesniegs pašvaldībai iesniegumu par sociālā dzīvokļa piešķiršanu, tad arī tiks lemts jautājums par uzņemšanu sociālo dzīvokļu rindā un dzīvokļa piešķiršanu,” kārtību, kādā izmisušais iedzīvotājs var tikt pie tiesībām saglabāt savu dzīves vietu, izkIāsta I.Voitiņa.
Jau ziņots, ka, pēc A.Celma sniegtās informācijas, viņš dzīvoklī Laidzes pagasta Stūrīšos dzīvo kopš 1996. gada. Tas esot piešķirts kā dienesta dzīvoklis, jo tajā laikā strādājis Talsu leprozorijā – slimnīcā, kur ārstējis lepras slimniekus. “Tas bija darbs ar augstu atbildību un risku, bet es to darīju no sirds. 2007. gadā slimnīca tika likvidēta, bet es turpināju dzīvot šajā dzīvoklī, jo citas dzīvesvietas man nebija,” skaidro pensionārs.
Pēc tam māja nonākusi Talsu novada pašvaldības pārziņā. “Man tika solīts, ka dzīvokli būs iespējams privatizēt, un šim mērķim biju pat iekrājis nepieciešamos līdzekļus. Diemžēl šis solījums nekad netika izpildīts. Nosūtīju arī oficiālu lūgumu par iespēju dzīvokli privatizēt, taču atbildi tā arī nesaņēmu,” ar nožēlu pauž sirmgalvis.
Pēc viņa teiktā, māju pašlaik apsaimnieko SIA "Talsu namsaimnieks", un visus rēķinus viņš vienmēr apmaksājis savlaicīgi. “Man nav nekādu parādu. Dzīvokli esmu uzturējis kārtībā – nomainīju apkures sistēmu, ieguldot savus personīgos līdzekļus. Tas nebija lēts vai viegls process, bet uzskatīju to par nepieciešamu, jo šīs ir manas mājas,” atzīst A.Celms.
Viņš ir pārliecināts, ka māja nav avārijas stāvoklī. Vēl jo vairāk – esot redzams, ka notiek mērķtiecīga rīcība, lai pakāpeniski izliktu visus iedzīvotājus. “Šobrīd uz izlikšanas robežas esam divu dzīvokļu iemītnieki. Ja mūs izliks, mājā no 12 dzīvokļiem apdzīvoti būs tikai trīs. Ir grūti noticēt, ka tas viss notiek bez plāna vai nodoma – kam ir vajadzīga tukša māja? Kāds no tā gūs labumu?,” neizpratnē ilggadīgais mājas iedzīvotājs.
Pavisam nesen viņš saņēmis vēstuli, kuru personīgi man atvedusi „Talsu namsaimnieka” darbiniece. Tajā skaidri teikts: “pēdējais brīdinājums atstāt dzīvesvietu”. “Sajūta ir pazemojoša un biedējoša – it kā būtu izdarījis kaut ko sliktu, lai gan visu dzīvi esmu godīgi strādājis un bijis kārtīgs iedzīvotājs,” savas emocijas neslēpj sirmgalvis.
Pēc viņa stāstītā, pēdējo divu gadu laikā no šīs pašas mājas izlikti jau trīs cilvēki. “Viņi, iespējams, nepretojās, jo viņiem bija, kur doties. Man nav citu īpašumu, nav citas dzīvesvietas. Esmu mēģinājis aizstāvēt savas tiesības arī tiesas ceļā, taču tiesas lēmums bija man nelabvēlīgs. Tomēr tas neatbild uz vienu svarīgu jautājumu: kāpēc man jāpamet šis dzīvoklis, ja man nav parādu un es to godprātīgi uzturu?”
Jautājums, kurš, pēc A.Celma domām, netiek atbildēts - kāds ir pamatojums izlikšanai no dzīvokļa?
Viņu arī pārsteidzot fakts, ka šī ēka oficiāli tiek uzskatīta par sociālo māju. To uzzinājis tikai nesen, un tas radījis vēl lielāku apjukumu un neizpratni.
“Pamatojums, ar kuru tagad tiek pamatota mana izlikšana no dzīvokļa, ir tāds, ka šie dzīvokļi pienākoties tikai personām ar invaliditāti vai pensionāriem. Un te nu ir ironiskā un sāpīgā daļa – es pats esmu gan pensionārs, gan 2. grupas invalīds. Tātad, formāli raugoties, es tieši atbilstu tai kategorijai, kurai šie dzīvokļi paredzēti. Neskatoties uz to, šo faktu neviens nav ņēmis vērā. Ne Talsu novada pašvaldība, ne "Talsu namsaimnieks", ne arī tiesa, ar kuru cerēju panākt taisnību.”
Viņš atceras, ka tad, kad tiesājies, informācija par šo māju bijusi kā caur miglu. Nebijis skaidrs ne mājas statuss, ne īpašnieks, ne ilgtermiņa plāni ar šo ēku. “Man nebija iespējams iegūt oficiālu dokumentu, kas skaidri apliecinātu, kas ar šo īpašumu notiek un kāpēc notiek tā, kā notiek. Mājas īpašnieks dokumentos būtībā neparādās. Viss šis process atstāj sajūtu, ka apzināti tiek radīts neskaidrības lauks, lai atvieglotu cilvēku izlikšanu – bez jautājumiem un bez pretestības,” norāda sirmgalvis.
Seko mums 
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
Vienā no “bagātākajām” pašvaldībām Latvijā – Ropažu novadā – sākusies pirmsvēlēšanu peldēšana.
Pievērsiet uzmanību attēlam. 1952. gads. Šie vīri dzīvo mežā jau astoto gadu. Nevis kā dzērāji, plikadīdas vai “bandīti”, kā tos vēl šodien cenšas attēlot padomju laiku mantojuma sargi un čekas bērni, bet kā Latvijas partizāni – cilvēki, kuri, ziedojot savas dzīvības, līdz pēdējam elpas vilcienam pretojās okupācijai.
Iespējams, ka tuvā nākotnē skaistos dabas skatus, ar kuriem šodien lepojamies, indiešu bērneļi Latvijā varēs skatīt tikai bilžu grāmatās. Pie reizes arī uzzināt, ka kādreiz šeitan pie Baltijas dzīvojuši latvieši, kas labprātīgi izmiruši, bet aizejot izpostījuši visu aiz sevis. Rēzijas Kalniņas pravietojums, ka pastāv plāns iztīrīt šo zemi, lai tā būtu placdarms kaut kam citam, iegūst arvien skaidrākas aprises.
