Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kad pirms četrpadsmit gadiem Daugavmalā uz dambja dedzināja oligarhu salmu lellles, kaut kas dedzinātājiem laikam nogāja greizi. Vai nu nebija pareizie buramvārdi, vai salmi par slapjiem… Bet varbūt vajadzēja blakus tiem trīs slavenajiem sivēniem toreiz piemest vēl kādus biedēkļus, jo mēs taču labi tagad redzam, ka viņi visi ir viens otra cienīgi. Atšķiras tikai ietinamais papīrs un cepurītes ar partijas krāsu lentītēm.

Četrpadsmit gadus vēlāk Ainārs Šlesers – tas pats, kura dēļ prezidents Zatlers rosināja Saeimas atlaišanu, – mierīgi vīkstās uz Rīgas rātes pusi. Pilnīgi iespējams, ka viņa kārtējais politiskais teātris sasniegs labāko rezultātu starp visiem. Daļa sabiedrības tam nespēj noticēt, vēl kādi mokās ar šīs realitātes sagremošanu… Kā tas var būt? Viņi brīnās.

Kas tur ko brīnīties?! Tie, kas dedzināja salmu lelles un skrēja pie pils ar maijpuķītēm, tobrīd vēl nezināja, ka Zatlers nevis gribēja izrēķināties ar oligarhiem, bet ļoti gribēja tikt iekšā savā otrajā termiņā. Ideju par oligarhiem viņam pasvieda tā brīža prezidenta kancelejas vadītājs… Edgars Rinkēvičs, tā uzsākot vienu no elegantākajām atklātnēm Latvijas politikā.

Zatleru, protams, nepārvēlēja, bet kas notika tālāk ar Rinkēviču – te arī ir atbilde visiem apmulsušajiem, kas nespēj tagad noticēt Šlesera jaunā buldozera zirgspēkiem.

Bet Rinkēvičs pie saviem Rīgas pils apartamentiem tika ar to pašu dedzināto oligarhu svētību – ja atceramies, kā šajā kampaņā tika uzmesti nacionāļi un pīlēni. Ja jums vēl joprojām šķiet, ka Latvijas politiskā elite ir kaut kas viens, bet oligarhi kaut kas cits – pietiks, ja atgādināšu, kas pēdējos n-padsmit gadus ir pie varas. Tie ir tie paši, kas toreiz krāmējās ar tām salmu lellēm… Tie ir tie paši, kas oligarhus iekļāva sabiedriski politiskās dienas kārtības ēdienkartē, pašiem saimniekojot pa virtuvi un pieliekamajiem. Tie ir tie paši, kas tovasar nāca zem reformu karoga.

Šleseram faktiski nekas nebija jāizdara, lai nonāktu aptauju spicēs un prognožu avangardā. To visu viņa vietā paveic kādas partijas gods, prāts un viltība. Izveidojuši valsts pārvaldi kā sava elektorāta galveno bāzes kuģi, Jaunā Vienotība mierīgi staigā pa šī kuģa klāju un kārto lietas. Ja oligarhu bēdīgi slavenajām Rīdzenes sarunām noliek blakus JēVē politisko testamentu jeb reālpolitiku, tad viss notiek uz vieniem vārtiem, kur Šķēle, Lembergs un Šlesers izskatās pēc pavāja fārmkluba rezervistiem.

Kas uzjautrina – tās nešpetnās sarunas Rīdzenē joprojām kāds no medijiem velk ārā un krata kā krellītes pie Aglonas. Bet sabiedrību tas vairs… nekrata. Jo pēdējos piecpadsmit gados ir izsaimniekots vairāk, nekā noprihvatizēts vai izkampts deviņdesmitajos.

Oligarhi tagad streso par saviem savulaik noformētajiem aktīviem, stiprina pozīcijas aizkulisēs, meklē šķirbas likumu grīdās. Kaut ko uzpērk… Bet par ko streso vai dzirksteļo tie viņu dzedzinātāji?

Kā tas var būt, ka parlamentāro republiku vada nevis politiķi, bet ierēdņi? Ja kādreiz bija stipendiāti, tad tagad ir aizgaldi. Izveidojušās sugas ar cilvēkiem, ar paaudzēm, kas nav ne minūti strādājušas algotu darbu konkurences apstākļos, bet saņem mēnesī par savu lomu vairāk nekā jebkurš liela uzņēmuma vadītājs privātajā sektorā. Parazītu spilgtākie eksemplāri paraksta parlamentāro sekretāru darba līgumus, kas viņiem banku kontos ieskalo pie simt stabiem gadā.

Mums ir 14 ministrijas, kurās ir izveidota legolande – klucītis pie klucīša, gandrīz visi ar attiecīgās partijas zīmodziņu. Katra no koalīcijas partnerēm sargā savu iedalīto ministriju, jo tā ir viņu barības ķēde. Savējie var tikt arī padomēs, valdēs – valsts kapitālsabiedrības kopumā tam ir kā atvērto durvju dienas, savējo lokā. Turklāt nekad nebūs jāatskaitās, neviens nepaprasīs atbildēt par nedarbiem vai nolaidību.

Valsts kontrolei vispār ir iedalīta durvju sargu loma lepnā restorānā – vērot, pierakstīt, kādam izstāstīt, un – turpināt vērot, pierakstīt… Mēs šogad uzzinājām, ka Latvija noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā 16 reižu pārsniedz Lietuvas un Igaunijas rādītājus. Igaunijas drošības dienests vairs pat neslēpj, ka narkotiku kartelis un tā organizētā aprite – tas ir īstais Latvijas veiksmes stāsts. Tādā ziņā, ka mēs jau vairs nesaprotam, vai mūspusē atklātie narkotiku pieķeršanas gadījumi ir teātris vai kādu procesu operatīvās izstrādes kvalitāte.

Krievijas speciālo dienestu shēmas šeit pēdējā desmitgadē ir gājušas cauri kā bitītes rožu dārziņā. Vai kāds var izskaidrot, kāpēc tāds izsmēķa gals kā Savickis te joprojām var ne tikai dzīvot, bet arī veikt uzņēmējdarbību, izmantojot valsts labvēlību?

Vai kādam ir skaidrs, kā bijušais KNAB darbinieks Jurašs var reizē būt gan ar pielaidēm pie valsts noslēpumiem, pie operatīvo lietu noklausīšanās arhīva, un – pie viena arī sniegt konsultācijas krievu baņķierim, kas šeit paveica vienu no vērienīgākajām krāpšanām, kādu Latvijas valsts piedzīvojusi? Kas tā ir par valsts amatpersonu svītu, kas pretēji drošības dienestu prasībām tomēr apkalpo kādas bankas ienākšanu Latvijā – kas pilna ar Kremļa vērdiņiem…

Ne tikai ministrijas ir katra kā sava republika – tas pats notiek arī ar spēka struktūrām, tiesiskuma kabinetiem, izmeklēšanas materiāliem. Tas ir par Latviju, kad saka – te var pasūtīt kriminālprocesu, un tā cena būs 50 000 eiro. Tas ir par Latviju, kur viens nepieskaitīts Trīszvaigžņu ordeņa kavalieris ar nepabeigtu vidusskolas izglītību draud, ka viņam “policijā ir gali”. Tā ir Latvija, kur pirmās instances tiesas procesa skatīšanai atskaita nevis gadus, bet desmitgades. Un tas ir par mums, kad galvenais prokurors saka, ka nevienu tāpat vien neaiztur vai aizdomās netur, lai gan izrādās – ka līdz tiesai savāktais izmeklētāju materiāls nemaz neaizvelk.

Svaigākais no piemēriem, lai jūs saprastu, kāpēc Šlesers var vinnēt Rīgā, atrodams medicīnas nozarē.

Kad pilnvaras nolika Gaiļezera slimnīcas vadītājs Normunds Staņēvičs, viņš apgalvoja, ka viņam un slimnīcas padomei atšķiras redzējumi par nākotni. Staņēvičs nāk no privātā sektora, no uzņēmējdarbības – viņš ātri saprata, kur šajā pieliekamajā atrast sāli. Tādi kā viņš būtu turami pie valsts kapitālsabiedrībām ar svecēm un lakatiem, jo tādi nes pārmaiņas, dod labos stāstus. Bet tas neder valsts pārvaldei un vadošajam ideoloģiskajam spēkam – tam bāzes kuģim uz kura komandtiltiņa atrodas politiskā elite, bet to visu stūrē JēVē kontrolētā Finanšu ministrija.

Pirms demisijas Staņēvičam bija jāuzraksta redzējums par tālāko attīstību, kas pārsvarā bija saistīts ar slimnīcu pārbūvēm, jauno korpusu celtniecību. Un ziniet, ko vēl viņam teica – ka ziņojums būs slepens. Kam par godu? Celtnieku kartelim? Tiem, kas baidās pazaudēt monopolu, apgādājot lielās slimnīcas? Padomājiet, kas notika ar Normundu Staņēviču, ka viņš nepilnas nedēļas laikā aizgāja no diviem vadošajiem amatiem, brīvprātīgi, uz paša vēlēšanos – no divām lielākajām Latvijas slimnīcām – Gaiļezera un Stradiņiem? Aizgāja pats, jo gāja pret straumi, un šai straumei nav nekāda sakara ar Zilbalodi… Kura partija šobrīd atbild par nozari? Kuri celtnieki viņnedēļ pazaudēja tiesā piecus miljonus Rīgas pils ugunsgrēka sakarā? Ja tā nav strukturālā korupcija – tad kas?

Tas nav Šlesers, kas lidoja ar privātajām lidmašīnām, ko apmaksāja valsts. Tas nebija Šlesers, kas strādāja airBaltic padomē kā valsts pilnvarotais… Pie Rail Baltica projekta, kur mēs nodemonstrējam vienu no nepraktiskākajiem attīstības redzējumiem, nestāvēja Šlesers. Un tas nav Šlesers, kas griež lentītes pie objektiem, kam nav nekāda sakara ar valsts tautsaimniecības izrāvieniem, ja neskaita kumēdiņu spēles un to ilgtermiņa uzturēšanas izmaksas…

Šlesers arī neliek sabiedriskajiem medijiem strādāt divās valodās, no kurām viena ir krievu. Tad padomājiet, ko šie esošie varneši, šie politiskie gladiatori ir (ne)izdarījuši tādu savos posteņos, ka cilvēks, kura lelli pirms padsmit gadiem publiski dedzina, kura dēļ atlaida Saeimu, kurš pats gāja pret oligarhiem, bet beigās atrodās ar viņiem vienos ratos…

Ka šis personāžs dažādos laikos ir izveidojis n-tās kustības ar politisku ambīciju, paliekot vēl valstij parādā, jo ir kaut ko pārkāpis aģitācijas likumā – ka šobrīd par šādu cilvēku mēs runājam kā par iespējamo Rīgas vēlēšanu uzvarētāju! Ko tas rāda par pašreizējo varu?

Kārtību vai veikalu valstī nosaka grupējumi, starp kuriem slavenie oligarhi ir vieni no daudzajiem. Kā būtu ar piektās kolonnas klātbūtni Valsts policijā? Kā sevi pie valsts ēdiena bļodām jau gadiem iecēluši celtnieku karteļa veiklie puikas, kā enerģētikas politiku joprojām nosaka krievu gāzes vietējie piedāvātāji. Vienas noteiktas advokātu paaudzes piezīšanās garantētajiem kroņa līgumiem, farmācijas nozares agresīvais diktāts, skandināvu banku lobijs ar glumajiem pašmāju izpildītājiem, iezīmētā atkritumu biznesa patiesā labuma guvēji, Latvijas kultūras nozares izredzētās bonzas, tā sauktā nevalstiskā sektora pieslēgšana valsts mehanizētās slaukšanas aparātam…

Kurš tad īsti Latvijas pārtikas mazumtirdzniecību ir padarījis par vietu, kur nepazīst vārdu „konkurence” un attiecīgas ir arī cenas par pārtikas groza minimumu? Oiku avantūra un mistiskā elektrības cena, kas kaut kā vienmēr iegrozās neizdevīga patērētājam… Un tad vēl likumdošanas, regulējumu dažādās paketes un variācijas, kas speciāli tiek veidotas kā Tīreļa purva pagarinājums. Tā, lai vārdkopa – dzīves kvalitāte – šajā apdzīvotajā apgabalā nebūtu klātesoša, nebūtu aktuāla. Vai, piemēram, partiju finansēšanas likums, kas patiesībā ir zagšana visu acu priekšā, ir iedevusi kvalitatīvāku politiķu paaudzi?

Dienā, kad Šlesers ar savējiem pieprasīja premjeres Siliņas demisiju, tādējādi racionāli izmantojot instrumentus, ko viņam dāvā parlaments, valdības vadītāja pati uz Saeimu nemaz negāja… Kam viņai liekas diskusijas ar opozīciju? Bet prezidents tajā laikā atlasīja saviem sociālajiem tīkliem fotogrāfijas ar puķītēm, kuras dienas laikā izostījis… Un kādam vēl šķiet, ka uz šī ciniskā fona Šlesera laicīgā popularitāte ir tikai apstākļu sakritība vai negadījums?

Gan jau būs arī tādi, kas tagad spriedīs, ka toreiz, dedzinot lelles, tika izvēlēts nepareizais rituāls. Jo vārdotāji vai lāsta noņēmēji ar šīm lietām tiekot labāk galā… Bet varbūt, konsolidējoties pret Šleseru vai Kremļa zīdītājiem, beidzot būtu laiks enerģiju veltīt arī savu mīļāko politisko aktieru ķēķim. Ievēlot un – prasot. Nevis ievēlot un – aizmirstot. Dariet!

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Nu tik mēs rīkosimies...

FotoSavas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
Lasīt visu...

3

Es arī, es arī nesu baļķi kopā ar Iļjiču!

Foto35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
Lasīt visu...

21

Skaitīt... protam?

Foto20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Lasīt visu...

10

Vai izdosies ar birokrātijas īsināšanu?

FotoNesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Lasīt visu...

13

Es esmu PRET vēja parku būvniecību Latvijas laukos

FotoLatvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Lasīt visu...

18

Par rusofobiju. Par atļauto naidu latviešu tautā

FotoNesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Lasīt visu...

12

Izrādes cena: stāsts par "stabilo kursu" nemierīgos ūdeņos

FotoReiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasīt visu...

18

Ko parastais cilvēks saņem par tiem simtiem miljonu nodokļu naudas, kas pazaudēti „airBaltic”

FotoLasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pašvaldības reiderisms: „Progresīvie” atņem vairāk nekā trīs miljonus eiro vērtu dievnamu

Kristīgā draudze “Ģetzemane” kļuvusi par upuri bezprecedenta administratīvajam spiedienam no Rīgas pašvaldības puses. Saskaņā ar...

Foto

Briškena pālim sekos Švinkas dzelzceļš nekurienes vidū?

"Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" pirmās kārtas jeb pamattrases pabeigšanai pietrūkst trīs līdz četri miljardi eiro". Par 2030. gadu gan...

Foto

Runas par mentu zaņķi nav bez pamata, jo ir vienas un tās pašas veikala pazīmes

Lai gan kopumā dzīve Latvijā ir forša, atsevišķos gadījumos nākas vien...

Foto

Šie ir koru dalībnieku gribēti Dziesmu svētki

Pagājušajā nedēļā daži mūziķi atklātā vēstulē publiski pauda virkni apgalvojumu par to, ka Maestro nekad nav bijis informēts par...

Foto

Davosa beigusies, kas tālāk?

Pēc Trampa negaidīti piekāpīgā toņa Davosā pasaule ir puslīdz nomierinājusies, un dažviet jūtama pat tāda kā līksmība - nu re, viss vienmēr...

Foto

Hosama kungs, ja nu jums ar Lindām nepietiek, ir vēl adrese pie Karīnas kundzes, pie Džuljetas un vēl...

Hosama kungs! Dzīve ir pārāk īsa, lai to...

Foto

Latvijas ārpolitikas vadākšņi nemierā ar Mieriņu

Eiropas pažobelē izcēlies kašķis vagaru kastā. Tā kā Grenlandes dēļ sagājuši matos vietējo verga dvēseļu bosi iz Vašingtonas un Briseles,...

Foto

Kauns!

Dārgie uzņēmēji, darbinieki un līdzcilvēki! Šodien nācās piedzīvot patiesi sāpīgu un sirdi plosošu pieredzi!...

Foto

Spēles noteikumi tiek rakstīti tieši tagad – uz kūstošā ledus robežas

Mūsdienu ģeopolitiskajā ainavā Grenlande ir kļuvusi par simbolu jaunai ērai, kurā klimata pārmaiņas tiešā veidā...

Foto

Globālā histērija ap sudrabu

Šodien nedaudz pastāstīšu par sudrabu. Notiek globāla histērija, tāds kā finanšu pasaules atomsprādziens....

Foto

Valsts ļaus dzīvot un plaukt

Nesenā intervijā Valdis Birkavs aprakstīja pašreizējo valsts pārvaldes sistēmu kā faktiski pirms 30 gadiem radītu. Daudzas lietas un iestādes ir nokalpojušas...

Foto

Ilūziju arhitektūra: kāpēc neuzticība tiek pārvērsta par "varoņdarbu"?

Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde...

Foto

Vai Latvijas liktenis ir vienmēr būt trešajai starp Baltijas valstīm?

Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm...

Foto

Nēzdodziņi nelīdzēs... Tukšas runas arī!

Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs...

Foto

Lelde Dreimane ir tik gudra, ka nemelo – bet šo un to noklusē...

Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika...

Foto

Notiekošais pasaulē pavisam drīz paraus līdzi ellē visus

Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas...

Foto

Amatieriska politikas vērotāja asociatīva refleksija

Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums....

Foto

Deviņi iemesli, kāpēc ārpus Rīgas mūsu vēlēšanu metode būs izdevīgāka

Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un...