Iesaki rakstu: 
Veselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem.
Reformas pamatā ir idejas, kas radīs noteiktu veselības aprūpes pakalpojumu koncentrēšanos galvaspilsētā un var rezultēties ar garākām pacientu rindām un pakalpojuma pieejamības samazināšanos.
No Veselības ministrijas izskan apgalvojumi, ka līmeņu pārskatīšana notiks, taču slimnīcas neslēgts un nesamazinās arī gultas vietu skaitu. Bet šie apgalvojumi var maldināt. Izskan pieņēmumi, ka tuvākajā laikā plānots pārskatīt arī dežūrārstu darba nepieciešamību nakts stundās.
Faktiski tas apdraud tieši neattiekamās un akūtās palīdzības saņemšanas iespējas iedzīvotājiem tuvāk savai dzīvesvietai 24 stundu režīmā. To var salīdzināt ar ugunsdzēsēju depo slēgšanu vai tā darba laika maiņu.
Ugunsdzēsēju gadījumā, nepalīdzot nekavējoties, ēka nodegtu, to pašu varam attiecināt arī uz pacientu dzīvību un veselību.
Neatliekamo vai akūto pakalpojumu gultas tiks pārprofilētas par aprūpes gultām, kurās pacienti saņemtu vien hronisko slimību aprūpes pakalpojumus. Tā vairs nav neatliekamās palīdzības slimnīca.
Slimnīcu uzņemšanas nodaļas pilda neatliekamo un akūto pacientu hospitalizēšanas funkciju, pacientu observāciju, akūtu pacientu ambulatoro aprūpi, kā arī tautā saukto “traumpunktu” funkciju 24 stundu režīmā. Kopumā dežūrspeciālisti katru dienu uzņemšanas nodaļās atkarībā no slimnīcas apkalpes teritorijas lieluma sniedz palīdzību no vairākiem desmitiem līdz simtiem pacientu.
Iespējamā slimnīcu līmeņa samazināšana ikdienas neatliekamās palīdzības nodrošināšanā rezultētos ar virkni izmaiņām un izaicinājumiem. Pieaugs izmaksas pacientu transportēšanai uz nākamo tuvāko neatliekamās palīdzības slimnīcu. Viena gadījuma ārstēšana valstij izmaksās dārgāk, jo 3. un 4. līmeņa slimnīcas saņem proporcionāli lielāku valsts finansējumu par vienas un tās pašas diagnozes ārstēšanu vai, piemēram, apendicīta operācijas veikšanu.
Latvijā patlaban ir 22 neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanas punkti. Dažu novadu iedzīvotāji jau izjutuši pagātnē pieņemto politikas veidotāju lēmumu sekas, kad slimnīcas vārds ir saglabāts, piemēram, Bauskā, Aizkrauklē vai Saldū, taču neatliekamās palīdzības saņemšanai jādodas uz tuvāko cita līmeņa slimnīcu vairāku desmitu kilometru attālumā.
Medicīnā ir jēdziens “zelta stunda”, kuras laikā mediķiem ir daudz lielākas iespējas izglābt pacientu. Jāņem vērā, ka ātrās palīdzības brigādei šīs stundas laikā ne tikai jāierodas pie pacienta, bet pēc tam viņš jāievieto transportlīdzeklī un jānogādā līdz slimnīcai, kur būs iespējams nodrošināt visu nepieciešamo palīdzību. Taču plānoto un jau ieviesto reformu dēļ pacientus nākas vest arvien tālāk un ilgāk.
Patlaban Bauskas slimnīca nodrošina pacientiem četras stacionārās programmas, no kurām trīs ir saistītas ar hroniski slimo pacientu aprūpi un ceturtā ar terapiju, iekļaujot neiroloģiskā profila diagnostiku un rehabilitāciju. Ar neatliekamās medicīniskās palīdzības transportu pacienti tur netiek stacionēti, jo slimnīca nav iekļauta hospitalizācijas plānā pat ne gadījumos, kad pacientiem ir hroniskas saslimšanas.
Neatliekamās palīdzības gadījumos tuvākā reģionālā slimnīca ir
Vārds nosaukumā “slimnīca” Bauskas gadījumā vairs nenozīmē 24 stundu neatliekamās palīdzības saņemšanu, kaut arī šeit 24 stundas diennaktī steidzamās medicīniskās palīdzības punktā strādā kvalificēti speciālisti. Palīdzības sniegšanas iespējas aprobežotas tikai ar akūtu – sekundārās ambulatorās palīdzības sniegšanu pacientiem. Slimnīca nav arī slēgta, bet pacienti pēc palīdzības saņemšanas tiek transportēti uz Jelgavu vai Rīgu.
Latvijas Slimnīcu biedrība aicina politikas veidotājus lēmumu par slimnīcu līmeņu pārskatīšanu nepieņemt sasteigti. Kā arī kopīgi ar medicīnas nozares pārstāvjiem, sociālajiem partneriem un pašvaldību vadītājiem izvērtēt, kādas sekas tas varētu radīt veselības aprūpes pakalpojuma pieejamībā Latvijas reģionu iedzīvotājiem.
NMP ārstniecības iestādes
V līmenis: P. Stradiņa KUS, Rīgas Austrumu KUS (“LIC”), Bērnu KUS
IV līmenis: Vidzemes, Jelgavas, Rēzeknes slimnīcas un Jēkabpils, Daugavpils, Ziemeļkurzemes, Liepājas reģionālās slimnīcas
III līmenis: Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība, Kuldīgas un Madonas slimnīca, Cēsu klīnika, Dobeles un apkārtnes slimnīca, Jūrmalas slimnīca un Ogres slimnīca
II līmenis: Alūksnes, Preiļu, Tukuma un Krāslavas slimnīca
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.