Tās esot rūpes par bērniem

Ir dīvaini klausīties deputātu un ministru spriedelēšanu, ka nelaimīgā sieviete ir saņēmusi palīdzību, tikai noklusējot palīdzības apmēru. Kaut gan, kā Centrālā statistikas pārvalde ir aprēķinājusi iztikas minimuma patēriņa grozu mēnesī, tad izmaksas vienai personai mēnesī ir 177,90 Ls; labklājības ministre I.Viņķele piedāvā garantēto minimālo ienākumu (GMI) līmeni personai - 35 lati mēnesī.

Var jau būt, ka ministrei liekas, ka tas ir pietiekami, lai izdzīvotu, un iedzīvotājiem, kas saņem šādu atbalstu, nav pamata sūdzēties? Tikai, ieskatoties amatpersonu deklarācijās, neatradu nevienu, kas iztiktu ar šādiem ienākumiem. Vai ministre pati uz savas ādas ir izbaudījusi šādu labvēlību - iztikt ar 19% no nepieciešamā iztikas minimuma?

Ja Statistikas pārvaldes aprēķinātajam iztikas minimuma patēriņa grozam mēnesī ir izstrādāta tā aprēķināšanas metodika, kaut gan ļoti apšaubāma un neatbilstoša mūsdienu prasībām, tad labklājības ministres piedāvātajam GMI nav nekāda pamatojuma, tas vienkārši no pirksta izzīsts skaitlis, kam nav nekāda sakara ar reālām cilvēku vajadzībām.

Tomēr šis abstraktais skaitlis ir tā iepaticies gan ministriem, gan deputātiem, ka tie ir gatavi to izmantot jebkurā situācijā, tajā skaitā nupat pieņemtajā likumā „Grozījumi Civilprocesa likumā"(Nr.331/Lpl 1), kurā noteikts saglabāt uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā, kas ir 45 Ls/mēnesī. Arī šajā gadījumā likumdevēji nav spējīgi sniegt ne juridisku, ne ekonomisku pamatojumu savam lēmumam.

Varētu jau pajautāt tiem 84 deputātiem, kas balsoja par šādu likumu, kāpēc viņi domā, ka bērnam pietiek ar 45 latiem mēnesī, ja Statistikas pārvalde ir aprēķinājusi, ka katrai personai ir nepieciešami 177,9 Ls mēnesī? Ja jau bērni mūsu valstij ir tik svarīgi, tad loģiskāk būtu parādniekam atstāt 45 Ls mēnesī, bet bērniem kā īpaši aizsargājamiem minimālo algu.

Ņemot vērā, ka ministri un deputāti domā, ka mums visiem ir jābūt pateicīgiem par šo neizmērojamo atbalstu grūtā brīdī, tad būtu tikai godīgi, ja paši ministri un deputāti šai valstij tik atbildīgā brīdī samierinātos ar šāda apmēra atlīdzību par viņu milzīgo ieguldījumu valsts attīstībā. Varbūt tad šie lēmēji spēs novērtēt izmisumu, kāds valda sabiedrībā, un pieņemt lēmumus, kas nepiespiež cilvēkus, kam nav naudas aizbraukt no valsts, izbeigt dzīves mocības.

Starp deputātiem ir diezgan daudz atzītu juristu, daži pat specializējas krimināltiesībās, un viņiem vajadzētu zināt, ka Krimināllikumā atbildība ir paredzēta par novešanu līdz pašnāvībai. Par tādām darbībām attiecībā uz personu, kas atradusies materiālā vai citādā atkarībā no vainīgā, - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Katram ir jāatbild par saviem lēmumiem, tajā skaitā ministriem un deputātiem.

Novērtē šo rakstu: