Tas ir fakts, ka mēs izvēlējāmies sliktāko iespējamo – garantētu lejupslīdi un tālāku varas dekadenci
Guntars Vītols05.02.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ko es domāju par partiju reitingiem? Nepiekrītu Ērikam Stendzeniekam, ka tur kas īpaši samanipulēts.
Pirmkārt, arī kardašjanes nepārtraukti vāra kakas, bet ir populāras. Otrkārt, šajās aptaujās parasti piedalās zem 2000 cilvēku. Pilnīgi pietiek, ja partija izsūta grūpijām uzdevumu aizpildīt anketu (tādas SKDS reģistrētiem, arī man, sūta regulāri).
Nav problēma uzgriezt ciparu vismaz par pāris % punktiem. 10% no tiem 2000 taču ir tikai 200 cilvēku. Ja ir manipulācija, tad tieši šāda. Tie 200 cilvēki ir ļoti ieinteresēti krampēties pie siles, piedalīsies jebkādā aptaujā, jo jāstrādā taču nav.
Treškārt, neaizmirstam, ka aptuveni puse vēlētāju ir vīlušies „visā” un neies vēlēt un netērē laiku. Tā ir nospiedoši lielākā pilsoņu grupa, daudz lielāka par jebkuru atsevišķu partiju. Pārliecinoši uzvar visos reitingos ar saukli „ejiet $irst”.
Ceturtkārt, a ko ta Jūs gaidījāt, ja gaidījāt līderpartijas nomaiņu? Lielākā daļa opozīcijas neko nepiedāvā, tikai kritizē. Tos, kuri nedara neko un tāpēc nav ko pārmest. Izvēle starp kritiķieri un nedarītāju ir tāda… nekāda.
Tie nedarītāji vismaz pasniedz informāciju pozitīvā veidā - būs tas, kas nekad nebūs. Un nebūs ar. Ne ar vieniem, ne otriem. Nu jā.
Vēl jau ir nacionālā īpatnība, laikam ģenētiska kroplība. Kas uzvarēja iepriekšējās vēlēšanās? Tie, kuri vadīja rīcībnespējīgu koalīciju, izvērsa vājprātīgu kovidpolitiku, turpināja ekonomikas tālāku atpalikšanu praktiski visos rādītājos. Pēc fakta izvēlējāmies sliktāko iespējamo - garantētu lejupslīdi un tālāku varas dekadenci. Šo faktu nevar noliegt, jo tas ir… fakts.
Pārpublicēts no Twitter
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
