Tātad Stukāns iecēla citu, Kariņam un „Vienotībai” vajadzīgu prokuroru
Ringolds Balodis05.06.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs vakar LTV „Rīta Panorāmā” izpauda informāciju, ka Krišjāņa Kariņa bēdīgi slaveno lidojumu lietā ģenerālprokurors Juris Stukāns, iepazinies ar prokurores secinājumiem, iecēla otru, kas nonāca pie pilnīgi pretēja secinājuma jeb apsūdzības raksta.
Redz, kā!? Ha! Nu jau lieta iegūst skaidrākas aprises. Atļaušos ar lielu ticamības pakāpi, secināt tad sekojošo. Tātad prokurores sagatavotajā apsūdzības rakstā, nu, tajā, kas neapmierināja Juri Stukānu, tika apsūdzēts Krišjānis Kariņš un viņam izvirzītas apsūdzības par valsts naudas izšķērdēšanu lielā apmērā!
Savukārt otrais prokurors secināja, ka Kariņš nav pie vainas. Valsts kancelejas vadītājam Jānim Citskovskim tiek uzkrauta visa atbildība par premjera lidināšanos, kā arī visām Krišjāņa apēstajām ikrmaizītēm, lašmaizītēm un šampanieti. Nu sanāk “Vienotības” glābšana un savējo lobēšana. Tas mazākais ne!? Nu kaut kā tā…
Atgādināšu tiesneši nav nonākuši pie atziņas, ka Stukāns dēļ “uzbraucieniem” prokurorei - trauksmes cēlājai būtu jāatstādina no amata. Lai arī Stukānu no amata nenoņem, tiesneši tai pat laikā atzina, ka šamējais ir izturējies ļoti nepiedienīgi pret sev padoto prokurori. Šāda komunikācija neesot pieņemama, saka arī AT priekšsēdētājs, un tikšot vērtēta arī konkursā uz ģenerālprokuroru amatu.
Seko mums 
Šodien nedaudz pastāstīšu par sudrabu. Notiek globāla histērija, tāds kā finanšu pasaules atomsprādziens.
Nesenā intervijā Valdis Birkavs aprakstīja pašreizējo valsts pārvaldes sistēmu kā faktiski pirms 30 gadiem radītu. Daudzas lietas un iestādes ir nokalpojušas savu laiku, pārbarojušās un pārpildījušās. Ir laiks to visu pārskatīt. Un to mēs arī darīsim.
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
