Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau iepriekš vairākās publikācijās aprakstīju, kā bijušais baņķieris Oļegs Fiļs spēj ietaupīt visdažādākajās dzīves situācijās – sākot no lētāka šampanieša, kas tiek paņemts līdzi, uz kūrortu braucot, beidzot ar kastroļu, kannu un pannu detalizētu uzskaitījumu. Taču izrādās, Latvijas bijušais visbagātākais cilvēks nesmādē ietaupīšanu arī uz maksāto (vai, pareizāk, nemaksāto) nodokļu rēķina, - to uzskatāmi apliecina Lursoft dati.

Vikipēdijā lasāms garāks apraksts par Laucienē, netālu no Talsiem esošo Nurmuižas pili: „Līdz 13. gadsimtam atradās Vanemas zemē, vietvārds cēlies no līvu valodas vārda nurm ("lauks"). Iespējams, ka pils celta uz kādas vecākas vasaļa pils pamatiem un jau 14. gadsimtā pie tās pastāvējis miestiņš, kas karos vairākkārt nopostīts.

Pēc Livonijas ordeņa valsts sabrukuma 1566. gadā Kandavas fogtu muižu savā īpašumā ieguva Georgs fon Firkss. Uzskata, ka 16. gadsimta beigās uzcēla četras ēkas ap iekšpagalmu. 1594. gadā muižas īpašnieki uzcēla Nurmuižas baznīcu, kurā apglabāti Georgs un Anna fon Firksi (1600).

Pils pārbūvēta 17. gs. beigās, 1830. un 1880. gados un 1909.-1912. gadā pēc arhitekta Vilhelma Bokslafa projekta. Pirms Pirmā pasaules kara sākuma pils īpašnieks bija Ernests Heinrihs Oto fon Firks (1866–1914), kas 1893. gadā bija precējies ar rakstnieci Alisi Konstanci Natāliju Virdžīniju Rādenu.

Nurmuižas pils telpas uzskatāmas par vienu no efektīgākajām neoklasicisma interjeru paraugiem Latvijas pilīs. Muižas apbūves kompleksu veido vairākas 18.-19. gadsimtā celtas ēkas, to papildina ainavu parks. Pēc arhitekta Vilhelma Bokslafa vadītās pils rekonstrukcijas ap logailu apmalēm, sandrikiem un stūru rustiem saglabājies sgrafito tehnikā veidots manierisma stila dekors.

Pēdējā pārbūvē pils ieguva arī vairākas neoklasicisma garā stilizētas telpas, sākot ar vestibilu un kāpņu telpu un beidzot ar vairākām plašām parādes telpām. Otrajā stāvā saglabājušās pils reprezentācijas telpas - ēdamistaba, zāle un muzikantu istaba - kurās redzamas kolonnas, balti glazētas klasicisma laikmeta krāsnis, bagātīgi rotāts kamīns, sienu un griestu dekoratīvā apdare.”

Daudziem tas nav zināms, bet Nurmuižas pili 2004. gadā iegādājās tāda paša nosaukuma SIA, kuras vienīgais īpašnieks caur SIA OF Holdings ir nu jau bijušais baņķieris Oļegs Fiļs.

Vikipēdija vēsta, ka „kopš 2005. gada notiek vērienīgi pils kompleksa atjaunošanas darbi, rekonstruēta dīķu sistēma, atjaunoti tilti un daudzas ēkas: klēts, lielais zirgu stallis, vārtu tornis, dārznieka māja, kalpu māja, smēde, darba zirgu stallis un putnu māja. Izkopts pils parks”.

Raidījums Adreses pirms pusotra gada vēstīja, ka „pagaidām, jau 12 gadus, atjaunošana notiek bez tipiskās “biznesa plāna” steigas, drīzāk ar otiņām un pincetēm, nevis buldozeru. Nevar nepamanīt, ka īpašniekam (tāpat kā viņa piesaistītajiem profesionāļiem) muižas atjaunošana nav “projekts”, drīzāk misija. Un cilvēciski saprotama godkāre – aiz sevis atstāt ko paliekošu”.

Taču izrādās, ka Oļega Fiļa vēlme aiz sevis atstāt ko paliekošu neattiecas uz nodokļu nomaksas jomu, - Lursoft dati rāda, ka vismaz šajā ziņā bijušais baņķieris neuzskata par nepieciešamu dalīties ar valsti.

SIA Nurmuižas pils 2018. gada pārskats vēl nav pieejams, taču 2017. gada pārskatā minēts, ka kopumā šajā uzņēmumā strādājot un par eksbaņķiera labsajūtu rūpējoties veseli 19 darbinieki.

Tomēr uzņēmuma oficiāli sniegtie dati rāda, ka tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā gada laikā bijuši tikai 2,94 tūkstoši eiro, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodoklī nomaksāti 10,46 tūkstoši eiro un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās – 20,9 tūkstoši eiro.

Aptuveni aprēķini rāda – tas nozīmē, ka oficiālā mēnešalga, par kuru Latvijas valstij maksāti nodokļi, Latvijas bagātākā cilvēka uzņēmumā ir bijusi tikai nedaudz virs 260 eiro mēnesī.

Protams, nav nekādu šaubu, ka pat Laucienē būtu grūti atrast cilvēkus, kas būtu gatavi strādāt par šādu samaksu, līdz ar to secinājums viens – multimiljonārs nav spējis atteikties no iespējas vismaz daļu atalgojuma saviem darbiniekiem izmaksāt „aploksnēs”.

Par to, vai šis ir vienīgais eksbaņķiera uzņēmums, kurā tiek maksātas aplokšņu algas, - jau tuvākajā laikā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

FotoPēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Lasīt visu...

18

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

FotoLikumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” anotācija.
Lasīt visu...

21

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

Foto1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi." Viņi vēlas godīgu, nekorumpētu pilsētas pārvaldi.
Lasīt visu...