Tautas partija neplānojot izmantot bankrota procedūru

Ekspremjers Aigars Kalvītis, kuru 2006. gada pozitīvisma kampaņu ienesa 9. Saeimā, ļaujot palikt premjera amatā arī pēc vēlēšanām, to nenožēlojot, un arī no skaidras atbildes, vai miljons valstij jāatmaksā, viņš izvairās. „Es tagad nevaru pateikt, vai bija vērts. Tas tā tika darīts, un tā notika. Nav man nekādas nožēlas, nav par ko,” Pietiek saka Kalvītis, jautāts, vai, no šābrīža situācijas raugoties, tobrīd tik un tā uz labu rezultātu vēlēšanās pretendējušajai TP bija vērts tā rīkoties. Kalvītis no atbildības par 2006. gadā notikušo atsakās, uzsverot, ka TP priekšsēdētājs un oficiālais kampaņas vadītājs tobrīd bija Atis Slakteris. „Kādi Kalvīša laiki?” viņš atvaicā.

Ja tiešām var ticēt, ka Andra Šķēles plāns, kā to iekšējās diskusijās ir sapratuši daudzi TP politiķi, ir partijas reputācijas atkarošana, tai teorētiski nebūtu citas iespējas kā šo summu savākt un nomaksāt. TP valdes loceklis Māris Kučinskis Pietiek uzsver, ka „nav un nebūs diskusijas par ķīmiķošanu – no tiesas neviens neslēpsies”. Vienlaikus viņš uzsver, ka TP ir pietiekoši daudz argumentu, lai Administratīvās apgabaltiesas spriedumu pārsūdzētu kasācijas instancē Augstākās tiesas Senātā.

Pietiek tiesā noskaidroja, ka vidējais termiņš, kādā lietas tiek izskatītas AT Senāta Administratīvo lietu departamentā ir vidēji seši līdz astoņi mēneši. TP valdes loceklis Mārtiņš Zemītis, kurš ir viens no partijas jaunajiem politiķiem, arī uzsver, ka TP izmantos visus tiesiskos līdzekļus, bet negatīva sprieduma gadījumā „kā likumpaklausīgi pilsoņi pildīsim”. TP nemaz neesot ieinteresēta lietu vilkt garumā, jo „tas vairo neskaidrību neziņu reģionu nodaļās”. Atzīstot, ka risks saskarties ar 1,03 miljonu latu nomaksu pastāv, Zemītis tomēr uzsver, ka „partijas bankrots netiek apspriests”.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietnieks Alvis Vilks Pietiek norāda, ka kopš 2007. gada, kad spēkā stājās jaunais Politisko partiju likums, nav bijis precedenta, ka kāds politiskais spēks izmantotu iespēju uzsākt bankrota procedūru. Politisko partiju likums paredz, ka tiesa, pieņemot lēmumu par partijas darbības izbeigšanu uzsāktās bankrota procedūras dēļ, nosaka partijas īpašuma atsavināšanu par labu valstij, ja likums nenosaka citādi.

Runa ir par pozitīvisma kampaņu, ko 2006. gadā pirms 9. Saeimas vēlēšanām īstenoja biedrība Sabiedrība par vārda brīvību (SVB), kuru izveidoja divi ar TP toreiz saistītas personas – premjera Kalvīša biroja vadītājs Jurģis Liepnieks un reklāmists Kaspars Rolšteins, kas līdztekus veidoja TP oficiālo priekšvēlēšanu kampaņu. Šajā pozitīvisma kampaņā dažādi sabiedrībā atpazīstami cilvēki, tostarp no valsts budžeta finansētu iestāžu darbinieki, TV reklāmās cildināja TP labos darbus. TP vienmēr ir noliegusi biedrības saikni ar partiju un līdz ar to neatzīst, ka tās SVB izveide bija viltīgs veids, kā apiet partiju finansēšanas ierobežojumus.

2006. gadā partijām bija noteikts privātpersonu ziedojuma ierobežojums 10 000 latu gadā. Savukārt Liepnieks SVB ziedoja 80 000 latu, bet tobrīd no politikas formāli atgājušais „ierindas biedrs”, TP dibinātājs Šķēle – 330 000 latu. Vēl 330 000 latu tai ziedoja Latvijas Kuģniecība. TP piespriesto summu - 1,03 miljonus latu - veido 235 856 lati, par cik pārsniegts priekšvēlēšanu izdevumu pieļaujamais apjoms, un 791 510 lati, ko KNAB uzskata par neatļauti saņemtiem ziedojumiem un dāvinājumiem.

Ekspremjers Kalvītis arī vēl aizvien ir pārliecināts, ka TP likumus nav pārkāpusi un piespriestais sods ir negodīgs. „Tā bija politiski organizēta prāva. Trešajām personām nebija liegts izteikties, tā ka es uzskatu – Tautas partija tur neko nav pārkāpusi,” Pietiek saka Kalvītis. Viņam joprojām neesot vienalga, kas notiek ar TP, bet pašlaik izteikt viedokli, ko partijai darīt, ja nauda valsts budžetā būs jāatmaksā, viņš negribot. „Tad, kad visas tiesu instances būs izietas, tad arī lemsim, ko darīt,” saka ekspremjers.

Novērtē šo rakstu: