Iesaki rakstu: 
Ir dažādi iemesli, kāpēc cilvēks nolemj uzrakstīt rakstu interneta portālam. Tieksme izpausties monologā parasti rodas tad, kad to nevar izdarīt dialogā. Šoreiz sarunas neiespējamībai bija objektīvs pamats, jo jaunākā potenciālā dialoga dalībniece vēl ir bērnudārza vecumā. Tomēr pēc īsās vārdu apmaiņas jutos gandrīz kā Žaks Paganels, kurš sarunā ar Tolinē uzzināja daudz jauna gan par ģeogrāfiju, gan par izglītību.
Raksta iemesls bija bērnudārza zīmējums, kas tika veltīts Atmodas laikam. Uz smaidošo cilvēku krūtīm bija uzzīmēti lieli V burta simboli, izkrāsoti Latvijas karoga krāsās. Aizrādīju, ka Atmodas laikā bija cits simbols – auseklītis, taču sev par pārsteigumu izdzirdēju secinājumu, ka es neko nesaprotot. Uz jautājumu, kāpēc viņa tā uzskata, saņēmu vēl negaidītāku atbildi – es esmu vecs, bet viņa ir jauna, tāpēc viņa saprotot labāk par mani.
Līdz šim biju pārliecināts, ka divu pirkstu žests simbolizē angliski runājošo uzvaru pār latviski runājošajiem un to pieņemts nēsāt mūsdienu valstī. Problēmas rodas, ja vēlamais mūsdienās tiek projicēts atpakaļ pagātnē, bet vēl ir saglabājušies dzīvi cilvēki, kuri šo laiku piedzīvojuši. Mēģinājumu atjaunot vēsturisko patiesīgumu iztraucēja skaļa balss no blakusistabas - lai taču bērnam liekot mieru. Un vispār – divu pirkstu žests esot labāks par trīspirkstu kombināciju – pigu.
Tehnoloģiskā sabiedrībā katrai jaunajai paaudzei ir jābūt vismaz tikpat zinošai kā iepriekšējai paaudzei. Tai ir jāizprot, kāpēc gaisā paceļas kosmosa kuģis un veikala plauktos nepietrūkst preču. Nepietiek tikai ar zināšanām, vēl ir vajadzīga arī saprašana - tas, ko agrāk sauca par Dieva dāvanu. Katrai jaunajai paaudzei ir no jauna jākonstruē savs kosmosa kuģis un no jauna jāpiepilda veikala plaukti, lai radoši spētu atrisināt negaidītās problēmas, ko sevī slēpj nākotne.
Leģenda vēsta, ka ciemos pie smagi slimā un vecuma vārguma pārņemtā Imanuela Kanta atnāca viens no viņa skolniekiem. Slimnieks sakopoja visus spēkus, lai pieceltos no gultas un, kājās stāvot, sagaidītu ciemiņu. Skolnieks steidzās atvainoties, ka viņa dēļ izcilajam filozofam bija jāpatērē tik daudz spēka. Kants esot pasmaidījis un atbildējis, ka ne jau skolnieka dēļ viņš ir piecēlies no gultas. To viņš esot izdarījis tāpēc, lai joprojām vēl nezustu spējas brīnīties par to cilvēku, kurš atrodas viņā pašā.
Sabiedrība vienmēr izjuta dziļu cieņu pret cilvēkiem, kuri spējuši attīstīt savus talantus līdz citu cilvēku apbrīnai. Viens no izglītības sistēmas mērķiem bija šādu cilvēku izaudzināšana, lai netiktu apdraudēta cilvēces pastāvēšana nākotnē. Frīdrihs Nīče iesēja pamatīgas šaubas šo uzskatu patiesīgumā. Cilvēks savos uzskatos no dabas bērna bija kļuvis par dabas pavēlnieku, kurš sāka jau apdraudēt pašas dabas pastāvēšanu.
Kanta laikmetā uzskatīja, ka jau pats viņa vārds – Imanuels - norādīja uz to, ka Dievs ir ar mums. Ja tas tā būtu vienmēr, tad kāpēc jaunās zināšanas neuzlaboja cilvēka attiecības ar dabu, bet gan bija vērstas uz paša cilvēka iznīcināšanu? Pagājušais gadsimts apstiprināja Nīčes uzskatu pareizību, liekot Rietumu zinātnei izstrādāt jaunu attīstības koncepciju. Vajadzēja no jauna noformulēt acīmredzamus un drošticamus pamatus, uz kuriem varētu būvēt nākotnes sabiedrību.
Viena no tehnoloģiskās sabiedrības būvniecības problēmām bija nepietiekamā ticība formālās loģikas pareizībai. Tā neiekļāva sevī saturu, liekot no jauna validēt atrastos risinājumus. Ja izdotos atbrīvoties no satura ietekmes, tad ticība formālai loģikai kļūtu absolūta, un to varētu izmantot par universālu pamatu nākotnes sabiedrības celtniecībai.
No tehnoloģijas viedokļa cilvēka un tehniskās iekārtas darbības principi atšķiras. Cilvēks ir emocionāla būtne, tāpēc viņam nav svarīgi, vai domāšana ir pareiza. Tehniskā iekārta var darboties tikai tad, ja tās algoritms – domāšana ir pareiza. Tas nozīmē, ka risinājumos, kuros ir konflikts starp cilvēku un tehnoloģiju, cilvēks pat nepamanīs, ka attiecībā pret viņu ir pieļauta kļūda. Pieļautā kļūda neietekmēs cilvēku, jo viņš jau tāpat dzīvo melu pasaulē. Izsakoties citiem vārdiem, attiecībā pret cilvēku saturu var atmest un to pilnībā pakļaut formālās loģikas likumiem.
Lai cilvēks informāciju varētu uztvert sajūtu līmenī, viņā nepieciešams attīstīt patikas un nepatikas jūtas. Šo jūtu pamatā ir sevis kā seksuālas būtnes apzināšanās. Jo vairāk cilvēks domās par seksu, jo vairāk viņš arī informāciju uztvers ar sajūtām, nevis domāšanu. Pat tik svarīgā jomā kā likumdošana cilvēkam varēs uzticēt nodarboties tikai ar jautājumiem, kas saistīti ar vairošanos, svarīgākās problēmas atstājot tehnoloģiju pārziņā.
Nav šaubu, ka ne visi cilvēki piekritīs tehnoloģiskās sabiedrības perspektīvai. Lai šo problēmu novērstu, jebkurai tēzei nepieciešams pretnostatīt antitēzi un diskusiju padarīt par bezjēdzīgu. Rūpes par sabiedrības attīstību nākotnē var pasniegt kā cilvēka individuālās brīvības ierobežošanu kolektīvā mērķa sasniegšanas vārdā. To varēs izdarīt, brīvības vārdam piešķirot absolūtā labuma nozīmi.
Cilvēks ir ne tikai emocionāla, bet arī aktīva būtne. Sabiedrībā, kurā valda kārtība, tā ar savu aktivitāti rada haosu. Savukārt haosa pārņemtā sabiedrībā cilvēka aktivitāte rada kārtību. Atliek tikai pieskatīt, lai cilvēks šo kārtību veidotu priekš sevis, nevis sabiedrības, un viņam būs iespaids, ka viņš dzīvo pasaulē, kurā valda brīvība.
Tehnoloģiskā sabiedrībā brīvības sajūta ir iespējama cilvēku sabiedrībā, taču tā nav iespējama attiecībā pret dabu. Daudzi miljardieri sev par godu vēlētos Ēģiptē uzcelt piramīdas, taču to aizliedz stingrie noteikumi. Nauda ir vērtība cilvēku pasaulē, taču to neatpazīst daba. Jaunais sabiedrības modelis var pastāvēt tikai šķirti no dabas, tāpēc tieši tāpat tehnoloģiskā sabiedrība neatpazīst jebkuru cilvēka kā ar dabu saistītas būtnes īpašību.
Mūsdienu problēmas risināsies cēloņu, nevis seku līmenī. Pašlaik cilvēks ir nobijies pats no sevis un vēlas izveidot pasauli, kurā viņa prāts spētu visu kontrolēt. Droši vien ilgam laikam būs jāpaiet, kamēr cilvēks no jauna atgūs ticību tam spēkam, pateicoties kuram bija iespējama cilvēka evolūcija.
Seko mums 
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
