Tie, kas atļaujas apšaubīt mūsu rīcību, apdraud Latvijas drošību!
Latvijas Žurnālistu asociācija29.05.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Gaidot pašvaldību vēlēšanas, Latvijas Žurnālistu asociācija aicina politiķus un deputātu amata kandidātus saglabāt cieņu saziņā ar žurnālistiem.
Šogad pašvaldību priekšvēlēšanu kampaņa Latvijā ir nepieredzēti toksiska – tajā dominē personiski uzbrukumi, dezinformācija un apzināti mēģinājumi diskreditēt žurnālistus. Tā vietā, lai atbildētu uz sabiedrībai svarīgiem jautājumiem, politiķi izvēlas uzbrukt. Sociālie mediji, kuru algoritmi veicina polarizāciju un kurus pēc būtības neviens nekontrolē, ir kļuvuši par politiskas manipulācijas instrumentu.
Neatkarīgi mediji ir demokrātijas stūrakmens. Tie uzrauga varu, atklāj korupciju, neētisku rīcību un sabiedrībai kaitīgu politiku. Brīvas preses darbs nereti noved pie politiķu atkāpšanās, kriminālvajāšanas vai viņu politiskās karjeras beigām. To rāda gan pasaules, gan arī pašmāju pieredze. Arī Latvijā žurnālisti ir izgaismojuši oligarhu sarunas, politiskās shēmas, apšaubāmus tēriņus un neētisku rīcību.
Tieši tāpēc politiķi publiski un agresīvi apšauba žurnālistu darbu, lai mazinātu uzticēšanos medijiem un novērstu uzmanību no pašu neizdarības. Politiķi uzbrūk mediju reputācijai, ierobežo piekļuvi informācijai un manipulē ar sabiedrību, izmantojot sociālos medijus vai kabatas “avīzes”, kurām ar žurnālistiku nav nekā kopīga. Mēs publiski sakām, ka negribam līdzināties Krievijai, kur mediji tiek cenzēti un žurnālisti apklusināti, bet vienlaikus ejam šajā virzienā. To pierāda arī Latvijas kritums Pasaules Preses brīvības indeksā.
Latvijas Žurnālistu asociācija aicina politiķus un deputātu amata kandidātus atcerēties, ka godīgas vēlēšanas ir demokrātijas pamats, un atturēties no rīcības, kas to grauj. Neatkarīgi mediji nav perfekti, bet tie ir neaizvietojami. Tos vājinot, tiek apraudēta [tā tekstā] arī Latvijas drošība.
* Publikācijas oriģinālam ir pievienota „cieņpilna” Ogres novada domes priekšsēdētāja Egila Helmaņa karikatūra. Šeit publikācijai pievienojam tikpat „cieņpilnu” Latvijas Žurnālistu asociācijas vadītājas Anastasijas Tetarenko-Supes zīmējumu.
Seko mums 
Kamēr premjere Evika Siliņa no Saeimas tribīnes "spīdēja" ar paziņojumu, ka mēs ekonomikā neesam paši pēdējie (lasīt: mēs esam priekšpēdējie un grimstam tālāk), Saeimas koalīcijas darboņi ir atraduši laiku piesārņot “ēteru” ar "lielām uzvarām”.
Degvielas cenas ir strauji cēlušās Tuvo Austrumu notikumu dēļ. Un tas ietekmē valsts ekonomiku un cilvēku pirktspēju.
Vēsture parasti neatkārtojas burtiski, bet tās pamatidejas mēdz atgriezties. Mainās laikmets, mainās valodas un karogi, bet varas loģika bieži paliek tā pati. Tāpēc, mēģinot saprast mūsdienu ASV ģeopolitiku, ir vērts atgriezties 19. gadsimtā - pie Britu impērijas opija sistēmas starp Lielbritāniju, Indiju un Ķīnu. Tas nebija vienkārši netīrs tirdzniecības darījums. Tas bija skaidrs modelis tam, kā impērija nostiprina savu varu: nevis tikai pārvaldot teritorijas, bet kontrolējot plūsmas - preces, naudu, resursus un ceļus, pa kuriem tas viss kustas. 
Skatos, TV24 politikas speciālisti diskutē - kāda tai Hermaņa partijai ideoloģija? Nopublicēju atbildes uz šiem un citiem jautājumiem, lai skaidrāka bilde. Te apkopoti visbiežākie jautājumi, ko saņemam "Mēs mainām noteikumus" e-pastā.
Ik gadu, tuvojoties 8. martam – Starptautiskajai sieviešu dienai –, sieviešu tiesību jautājumi par vienlīdzību un iespējām arvien gūst lielāku sabiedrības uzmanību. Arī šogad Latvijā jautājums ir gana aktuāls, proti, vai mēs kā demokrātiska sabiedrība patiesi apzināmies, ka dzimumu līdztiesība ir nevis "tikai sieviešu vai sieviešu tiesību jautājums", bet gan demokrātijas noturības jautājums?
Latvijas valsts spēks nav ministrijās, kabinetos vai likumu mapēs. Latvijas spēks ir cilvēkos, kuri katru dienu strādā, – mediķos, autobusu vadītājos, glābējos, skolotājos un daudzos citos. Tieši viņu darbs uztur valsti dzīvu. Tāpēc jebkurš lēmums, kas skar strādājošo cilvēku atalgojumu, ir jāpieņem ar visaugstāko atbildību.
Dailes teātris, Kultūras ministrija, teātra darbinieki un zināma skatītāju daļa pauž publisku neizpratni, kāpēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paudis gatavību izvērtēt topošo izrādi par “rīkojumu Nr. 2”. Izrādās, ka viss ir pavisam vienkārši.
Es šeit nerunāšu par Trešā tempļa būvniecību, Izraēlas bēgļu izmitināšanu Ukrainā un citām lietām, kas balansē uz konspiroloģijas robežas.
