Iesaki rakstu: 
„Ventspils tranzīta karš” nebūt nav beidzies, kā varētu šķist publisko norišu vērotājam: Rīgas Kurzemes rajona tiesa nule atzinusi par spēkā neesošiem akciju sabiedrības Ventbunkers pagājušā gada janvāra ārkārtas akcionāru sapulces lēmumus. Šajā sapulcē nozīmīgajā Ventspils uzņēmumā varu faktiski bija pārņēmis Ventspils mēra Aivara Lembera kādreizējā uzticības persona un vēlākais viņa arestētās mantas uzraudzītājs, Šveices advokāts Rūdolfs Meroni ar saviem līdzgaitniekiem.
Pagājušā gada janvārī par kādu gaidāmu Ventbunkera akcionāru sapulci publiski nekas nebija zināms, toties tikko bija beigusies cīņa par vietām Ventspils naftas padomē, kuras pēc ilgām batālijām zaudēja Lembergam lojālie uzņēmēji, bet ieguva koncerna Vitol pārstāvji un Lemberga oponenti. Viens no viņiem, tobrīdējais Ventbunkera padomes priekšsēdētājs Olafs Berķis biznesa portālam Nozare.lv 20. janvārī prognozēja, ka nu darba atmosfēra Ventspils naftā normalizēšoties.
Taču jau deviņas dienas vēlāk Lursoft datu bāze rādīja, ka apvērsums daudziem negaidīti noticis pašā Ventbunkerā: no uzņēmuma padomes un valdes izlikti visi Lemberga oponenti, tostarp arī pats Berķis, savukārt vietā ievēlēts gan Meroni (kā jaunais padomes priekšsēdētājs), gan tādas ar viņu cieši saistītas personas kā Gints Laiviņš-Laivenieks, Daimārs un Voldemārs Škutāni, Alvis un Jānis Hāzes un Mihails Dementjevs.
Berķa uzņēmums Kement, kas oficiāli ir viens no Ventbunkera akcionāriem, vērsās tiesā, apgalvojot, ka vispār nav saņēmis paziņojumu, ka pagājušā gada 22. janvārī Šveicē (cik zināms, Meroni iecienījis viņa ietekmē esošo Latvijas uzņēmumu akcionāru sapulču rīkošanu tuvāk savām darba vai dzīves vietām) paredzēta Ventbunkera ārkārtas akcionāru sapulce. Tāpat Kement tiesai norādīja arī uz to, ka Ventbunkera valde nekādu akcionāru sapulci vispār nav sasaukusi, un uz citām dīvainībām un pārkāpumiem, par kuriem Ekonomikas policijā jau sākts kriminālprocess.
Savukārt Ventbunkerā varu pārņēmušie „meronisti” tiesai skaidroja, ka akcionāru sapulce tieši Šveicē sasaukta „drošības apsvērumu dēļ”, savukārt Kement nemaz neesot tāds akciju apjoms, lai akcionāru sapulcē kaut ko būtisku varētu ietekmēt, - neatkarīgi no tā, piedalās uzņēmums tajā vai ne. Ja nu Kement uzskatot, ka attiecībā pret to notikusi kāda prettiesiska rīcība saistībā ar notikušajām akcionāru sapulcēm, uzņēmumam taču esot iespēja celt prasību par kādu zaudējumu atlīdzību, savukārt atzīt par spēkā neesošiem 2010. gada 22. janvāra akcionāra sapulcē pieņemtos lēmumus „nozīmētu akcionāru mazākuma diktātu vairākumam, kā arī būtu nesamērīgi un nelietderīgi”.
Tomēr tiesa nospriedusi, ka lielākā daļa no „Meroni cilvēku” argumentiem nav pamatoti, un rezultātā strīdīgā akcionāru sapulce gan atzīta par notikušu, taču gan tās, gan arī jaunievēlētās uzņēmuma padomes lēmumi atzīti par spēkā neesošiem. Pagaidām gan nav skaidrs, kā šis spriedums var ietekmēt turpmākās norises Ventbunkerā un saistītajos uzņēmumos, jo vairāk, ka spriedumu iespējams pārsūdzēt un, spriežot pēc visa, tas arī noteikti tiks darīts.
Pietiek nav izdevies saņemt kādus komentārus vai skaidrojumus no paša Meroni vai viņa pārstāvjiem. Tikmēr šodien publicējam tiesas spriedumu pilnā apmērā.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
