Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Cilvēka izdzēšana no Latvijas Republikas Iedzīvotāju reģistra pēc "kompetentas iestādes" pieprasījuma, bet bez oficiāla lēmuma, ko it kā pieprasa likums, nav uzskatāma ne par lēmumu, ne par rīcību, tāpēc Latvijas tiesā ar sūdzību par šādu izdzēšanu nav iespējams vērsties, - šādu lēmumu pieņēmusi Administratīvā apgabaltiesa.

Pietiek jau vairākkārt detalizēti aprakstījis, kā pirms divarpus gadiem Aslans Iznaurovs uzzināja, ka oficiāli viņš Latvijas Republikā vairāk neeksistē, - ir ne tikai anulēta viņa 1998. gadā pirmoreiz oficiāli saņemtā un pēc tam divreiz oficiāli mainītā nepilsoņa pase, bet arī autovadītāja apliecība, turklāt visi viņa dati no Iedzīvotāju reģistra ir dzēsti nevis ar oficiālu lēmumu, bet gan pēc "kompetentas iestādes pieprasījuma", kas neļauj šo dzēšanu apstrīdēt tiesā.

Iznaurovam oficiāli bija piešķirts Latvijas nepilsoņa statuss un personas kods, kas bija ierakstīts visos publiskajos reģistros un ko 15 gadus neapstrīdēja neviena valsts iestāde, turklāt viņš nevienai iestādei arī nebija sniedzis kādas nepatiesas ziņas vai viltojis kādus dokumentus. Taču viss mainījās 2013. gada sākumā, kad Iznaurovs nejauši uzzināja, ka viņš Latvijas Republikā oficiāli vairs neeksistē, jo ir "izdzēsts".

Latvijā nepilsoņa statusa piešķiršanu un atņemšanu oficiāli reglamentē tikai un vienīgi likums "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības", kas skaidri noteic, ka nepilsoņa statuss ir pietiekami nopietna lieta, lai tas nevarētu tā vienkārši tikt piešķirts vai tikpat vienkārši tikt dzēsts, - saskaņā ar likumu lēmumu par nepilsoņa statusa atņemšanu kādai personai pieņem Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes priekšnieka pilnvarota amatpersona.

Kad Iznaurovs vērsās administratīvajā tiesā ar pieteikumu par viņa nepilsoņa statusa atņemšanas lēmumu atcelšanu, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) iztiesāšanas laikā paziņoja, ka nekāds lēmums attiecībā uz viņa nepilsoņa statusa atņemšanu nemaz neesot pieņemts, - vienkārši esot dzēsti dati. Līdz ar to pašlaik Iznaurovs Latvijā oficiāli ir patvēruma meklētāja statusā.

Taču izrādās, ka cilvēku dzēšana no LR Iedzīvotāju reģistra bez oficiāla, likumā noteikta lēmuma ir daudz izplatītāka, nekā šķita sākumā. Pietiek rīcībā ir nonācis Administratīvās apgabaltiesas lēmums saistībā ar kādas citas personas "izdzēšanu" pēc "kompetentas iestādes" (Drošības policijas)  pieprasījuma, un no šī dokumenta izriet, ka šāda Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes rīcība Latvijā vispār nav pārsūdzama.

Kā izriet no lēmuma, šā gada 8.septembrī Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā saņemts pieteicēja A. pieteikums, kurā lūgts atzīt par prettiesisku iekšlietu ministra 2015.gada 7.augusta atbildi, ar kuru atteikts atjaunot A. prettiesiski dzēstos personas datus Iedzīvotāju reģistrā, un uzlikt par pienākumu Iekšlietu ministrijai atjaunot Iedzīvotāju reģistrā datus par A. (par viņa nepilsoņa statusu un personas kodu).

Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses lēmumu pieteikumu bija atteikts pieņemt, jo tiesa secinājusi, ka nepilsoņa pase un personas kods pieteicējam izsniegti atbilstoši Operatīvās darbības likuma normām, līdz ar to, ja tagad tie pēkšņi ir dzēsti, "izdzēstais" ir tiesīgs vērsties ar sūdzību tikai un vienīgi prokuratūrā, bet ne tiesā.

Pēc tam A. bija vērsies Administratīvajā apgabaltiesā, norādot, ka viņš apstrīd Iekšlietu ministrijas rīcību, atsakoties atjaunot acīmredzami prettiesiski dzēstus personas datus un, tā kā nepastāv lēmums par statusa atņemšanu, nepastāv arī tiesisks pamats atteikties atjaunot datus.

Atsakot pieņemt pieteikumu, tiek aizskartas pieteicēja Latvijas Republikas Satversmes 92.pantā ietvertās tiesības uz pieeju tiesai, tiesai bija norādījis A. Viņš pieteikumā arī minēja, ka personas datu anulēšana Iedzīvotāju reģistrā norāda uz būtisku pieteicēja cilvēktiesību pārkāpumu, savukārt Operatīvās darbības likumā, ko pieminējusi tiesa, nav paredzēta nedz ziņu iekļaušana Iedzīvotāju reģistrā, nedz dzēšana no tā.

Uz to Administratīvā apgabaltiesa savā nepārsūdzamajā lēmumā, ar kuru A. prasība noraidīta, norādījusi, ka "ziņu dzēšana nav faktiskā rīcība Administratīvā procesa likuma izpratnē, bet gan tehniska darbība, kas veikta, izpildot citas iestādes (acīmredzot Drošības policijas) lēmumu".

Savukārt attiecībā uz to, ka A. 90. gados piešķirts personas kods un arī Latvijas pase, tiesa norādījusi: "Tas nozīmē, ka prasījums par ziņu dzēšanu nav aplūkojams atrauti no pamatprasījuma par lēmumu, ar kuru pieteicējam atņemts nepilsoņa statuss. Šādu lēmumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde nav pieņēmusi, tādēļ arī pieteikums nav pieļaujams."

Līdz ar to tiesa faktiski atzinusi - Latvijas Republikā personas kodu un pasi var piešķirt "tāpat vien" un "tāpat vien", bez oficiāla lēmuma arī dzēst, savukārt "izdzēstajam" nav iespēju šo rīcību apstrīdēt tiesā, jo tiesas ieskatā nekāda rīcība vispār nav notikusi.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...