Iesaki rakstu: 
Rīgas rajona administratīvā tiesa nospriedusi, ka invalīdam, kurš pārsūdzējis saistībā ar invaliditātes un kopšanas pabalstu pieņemtos Veselības un darbnespējas ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEAK) lēmumus, tiesa atteikusi piešķirt valsts apmaksātu advokātu, jo lieta esot pārāk vienkārša. Neskatoties uz to, ka invalīdam ir piešķirts trūcīgas personas statuss, viņam vai nu jāaizņemas nauda savu interešu aizstāvībai, vai pašam jākļūst par juristu, lai varētu tiesā iesniegt visiem regulējumiem atbilstošu pieteikumu.
Andris Kozulis ir otrās grupas invalīds, kuram invaliditāte noteikta jau 2013.gadā, taču tikai sešus gadus vēlāk viņš uzzinājis, ka viņam pienākas arī kopšanas pabalsts, bet VDEAK tādu nav piešķīris. Kad viņš vērsies tiesā ar vēlmi apstrīdēt šo lēmumu, lūdzot arī nodrošināt valsts apmaksātu advokātu, kas viņam kā trūcīgai personai pienākas no valsts, tiesa atteikusi, jo lieta esot pārāk vienkārša un viņam pašam pa spēkam esot ievērot termiņus un laikus iesniegt prasību tiesā.
Tomēr pierādīt, ka tikai pēc sešiem gadiem uzzinājis, ka pienākas arī kopšanas pabalsts, cilvēkam bez juridisko nianšu pārzināšanas ir sarežģīti.
A. Kozulis konstatējis pretrunas normatīvajos aktos. Kopšanas pabalsts saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likumu pienākas personai ar smagu invaliditāti, kas atbilst otrās invaliditātes grupai. Tā kā A. Kozulim ir piešķirta otrā invaliditātes grupa, viņš ir pārliecināts, ka viņam šis pabalsts pienākas. Tomēr Ministru kabineta noteikumos “Prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas un invaliditāti apliecinoša dokumenta izsniegšanas noteikumi” noteikts, ka šis pabalsts pienākas tikai 1.grupas invalīdiem, proti, cilvēkiem ar ļoti smagu invaliditāti.
Tādēļ A. Kozulis vērsās tiesā, jo pēc tam, kad VDEAK atteicās viņam piešķirt pabalstu, jo bija beidzies lēmuma apstrīdēšanas termiņš, tomēr uzskatīja, ka viņam pienākas viss paredzētais pabalsts.
Diemžēl juridiski pareizi noformulēt, kādēļ viņš sešus gadus nav zinājis par to, ka viņam pienākas pabalsts, A. Kozulim nebija pa spēkam. Tādēļ viņš lūdza nodrošināt valsts apmaksātu advokātu. Taču tiesa nolēma, ka jautājums par termiņu ievērošanu ir pārāk vienkāršs, lai tam tērētu valsts apmaksāta advokāta laiku.
“No Administratīvā procesa likumā ietvertā objektīvās izmeklēšanas principa izriet tiesas pienākums lietas ietvaros noskaidrot objektīvo patiesību un nodrošināt pierādījumu pietiekamību. Šis princips samazina nepieciešamību pēc juridiskajiem pakalpojumiem un personai arī bez speciālajām juridiskajām zināšanām nav šķēršļu, lai realizētu savas tiesības. Arī šajā gadījumā tiesa pati ir pieprasījusi no iestādes nepieciešamos dokumentus, lai izlemtu pieteikuma virzību.
Tādējādi nav saskatāma lietas sarežģītība, kas prasītu pieteicēja padziļinātas juridiskas zināšanas, tiesību normu pārzināšanu un dziļāku tiesiskās situācijas analīzi, lai pieteicējs varētu pilnvērtīgi realizēt savu tiesību aizsardzību. Lai izvairītos no līdzīgām situācijām nākotnē, pieteicējam ir ieteicams ievērot administratīvajos aktos (komisijas lēmumu nobeigumu daļā) norādīto apstrīdēšanas un pārsūdzības kārtību, tai skaitā termiņus,” bezkaislīgi norāda tiesa, atsakot valsts apmaksāt advokāta piešķiršanu.
A. Kozulis vēlējās saņemt neizmaksāto pabalstu par visu periodu, kurā viņam tas bija liegts, jeb 19 962 eiro, kā arī desmit tūkstošu eiro nemantiskā kaitējuma atlīdzību.
Seko mums 
Latvijas izaugsmes un labklājības atslēgvārds ir konkurētspēja, bet galvenais valsts konkurētspēju veicinošais faktors ir produktivitāte. Latvijā produktivitāte uz vienu nodarbināto veido tikai aptuveni 60% no Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa. Viens no mūsu būtiskākajiem izaicinājumiem, saskaroties ar riskiem, ko rada ģeopolitiskā nestabilitāte, sabiedrības novecošanās, straujais tehnoloģiju progress un nepieciešamība palielināt ar klimata pārmaiņām saistītus ieguldījumus, ir ievērojami kāpināt produktivitātes un konkurētspējas pieaugumu.
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
