Tiesa: pēc trīs gadiem atguvāt VID prettiesiski iekasētu naudu – ko jūs vēl gribat?

Prettiesiski pieprasa IIN no kaitējuma atlīdzības

2013. gada 6. martā Augstākā tiesa nosprieda, ka civillietā, kurā pacients bija vērsies ar prasību pret SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, pieprasot no tās atlīdzību par veselībai nodarīto kaitējumu un par morālo kaitējumu, prasītājam kopā jāsaņem 10 000 latu liela atlīdzība. Slimnīca spriedumu arī izpildīja un pacientam izmaksāja 14 228 eiro.

Nepilnus divus gadus vēlāk šo izmaksu „pamanīja” Valsts ieņēmumu dienests (VID), pēc kura paziņojuma saņemšanas pacients precizēja savu 2013. gada ienākumu deklarāciju, tajā par morālo kaitējumu saņemtos Ls 5000 uzrādot kā ar nodokli apliekamu ienākumu un par šo summu iemaksājot budžetā aprēķināto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN).

Taču otrus piecus tūkstošus latu, kas bija saņemti kā atlīdzība par veselībai nodarīto kaitējumu, pacients deklarēja kā ar nodokli neapliekamu ienākumu un līdz ar to par tiem nodokli nesamaksāja.

VID tomēr ar šādu risinājumu nebija apmierināts, un ar toreizējās VID ģenerāldirektores Ināras Pētersones lēmumu pacientam no saņemtās kompensācijas tika noteikts iespaidīgs uzrēķins – 1707 eiro parāds un vēl 233 eiro liela nokavējuma nauda.

Pacients ar šo VID lēmumu nebija mierā, un pēc divus gadus ilgušas tiesvedības administratīvā apgabaltiesa 2017. gada 22. martā atcēla VID ģenerāldirektores lēmumu. Tiesa atzina, ka konkrētā atlīdzinājuma aplikšana ar IIN ir nelikumīga, un īpaši uzlika VID par pienākumu atmaksāt pacientam kopumā 1867 eiro – IIN summu un samaksāto nokavējuma naudas daļu.

Taču pagāja vēl gandrīz gads, līdz VID šo tiesas spriedumu patiešām izpildīja: kā rāda tiesas materiāli, tikai 2018. gada marta sākumā iestāde pacientam beidzot atmaksāja viņa samaksāto IIN summu un nokavējuma naudu.

Pieprasa kompensāciju par iestādes prettiesisku rīcību

Ar šo noslēdzās tiesāšanās pirmā daļa – pēc trim gadiem pacients beidzot bija atguvis savu naudu, ko no viņa prettiesiski un nepamatoti bija pieprasījis VID iestādes ģenerāldirektores personā.

Taču, pēc ilgās tiesāšanās atgūstot pats savu naudu, pacients uzskatīja, ka viņam pienākas kompensācija par iestādes prettiesisko rīcību, un pieprasīja VID gan atmaksāt izdevumus par saņemto juridisko palīdzību, cīnoties par savas naudas atgūšanu, gan arī izmaksāt nemateriālu kompensāciju 800 eiro apmērā.

Šo kompensāciju pacients vēlējās saņemt par atklāti prettiesisku VID rīcību, - gan par ar nepareizi piedzītas summas palielinājuma kļūdainu aprēķinu, gan par tiesas sprieduma nepienācīgu izpildi un paziņojuma par tiesas sprieduma izpildi nenosūtīšanu.

Kā rāda tiesas materiāli, VID tam nelabvēlīgo tiesas spriedumu ilgāku laiku bija vienkārši ignorējis un tikai pēc sūdzības par tiesas sprieduma izpildi iesniegšanas tiesā atmaksājis pacienta gada ienākumu deklarācijā par 2013.gadu aprēķinātā IIN un ar to saistītās nokavējuma naudas maksājumu 1867 eiro apmērā.

„Ņemot vērā, ka pieteicējam izmaksājamās naudas summas kopš 2015.gada 19.janvāra, kad pieteicējs iemaksāja tās valsts budžetā, līdz 2018.gada 15.februārim, kad stājās spēkā Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 22.marta spriedums, tika aizturētas kopumā 1123 dienas, pieteicējs uzskata, ka 800 eiro atlīdzinājums par nemantiskā kaitējuma nodarīšanu ir saprātīgs un atbilstošs pieteicēja morāla gandarījuma iegūšanai un VID atturēšanai no prettiesisku lēmumu pieņemšanas nākotnē,” pieprasītās summas pamatojums aprakstīts tiesas materiālos.

Tomēr VID vadība neuzskatīja, ka tā būtu pieļāvusi kādus nopietnus pārkāpumus, ilgāk nekā trīs gadus neatdodot pacientam no viņa nelikumīgi un prettiesiski iekasētos maksājumus, tāpēc ar VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītājas 2018. gada 5. jūlija lēmumu pacientam tika papildus atmaksāti vienīgi 124,50 eiro – daļa no viņa tēriņiem juridiskās palīdzības saņemšanai, trīs gadus mēģinot atgūt pašam savu naudu.

Nauda atgūta? Ar to pietiek!

Taču pacienta jaunajā prasījumā pret VID pirmās instances tiesas spriedums ir bijis viņam nelabvēlīgs, - šā gada 9. oktobra spriedumā administratīvā rajona tiesa ir nolēmusi, ka pacientam ar savas naudas atgūšanu ir pilnīgi pietiekami, bet tas, ka valsts iestāde trīs gadus ir šo naudu nelikumīgi piesavinājusies, nekādu kaitējumu viņam nav nodarījis.

Administratīvās tiesas tiesneses Aigas Putniņas ieskatā tiesības uz īpašumu, kuru sastāvā ietilpst arī personai pienākošie naudas līdzekļi, ir nostiprinātas Satversmes 105.pantā kā vienas no cilvēka pamattiesībām, līdz ar to šo tiesību nepamatots aizskārums vērtējams kā būtisks un tiesiskais pamats nemantiskā kaitējuma prasījumam vispār esot konstatējams.

Tomēr Latvijā spēkā esošie normatīvie akti tiesas ieskatā būtībā nosaka to, ka „noteicošais atlīdzinājuma veids ir iepriekšējā stāvokļa atjaunošana” un „vienīgi tad, ja iepriekšējo stāvokli nedz tiesiski, nedz faktiski nevar atjaunot vai arī tas nav adekvāti, pieļaujams atlīdzinājums naudā”.

Konkrētajā gadījumā VID, pieprasot no pacienta nodokļa maksājumu par viņa saņemtu kaitējuma atlīdzību, neesot rīkojies apzināti prettiesiski vai negodprātīgi: gluži vienkārši iepriekš šādi gadījumi esot bijuši tikai divi, tāpēc VID esot gluži vienkārši kļūdījies un viss tā nodarījums bijis tikai „netipiska gadījuma neidentificēšana un sašaurināta likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu interpretācija”.

Tā kā pacientam, iesniedzot sūdzības un vēršoties tiesā, beidzot bija izdevies panākt, lai VID pilda tiesas spriedumu par naudas atdošanu, tiesnese A. Putniņa izdarījusi secinājumu – „konstatējams, ka tiesību aizskārums ir novērsts un atjaunots stāvoklis, kāds pastāvēja pirms prettiesiskā VID lēmuma”.

„Nav šaubu, ka saistībā ar minētā jautājuma risināšanu iestādē un tiesā pieteicējam radās neērtības un zināmi morāli pārdzīvojumi, tomēr dalība šādā procesā nav vērtējama kā tāda, kas pati par sevi sagādā būtiskas morālas ciešanas un būtu par pamatu nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanai naudā,” spriedumā raksta tiesnese A. Putniņa, vēl piebilstot, ka „saistībā ar šo procesu par morālu gandarījumu atzīstama arī pieteicējam labvēlīga rezultāta panākšana kā tāda”.

Ievērojot, ka „pieteicējam nav radītas neatgriezeniskas sekas un pieteicējs ir saņēmis visas saistībā ar tiesas spriedumu tam pienākošās naudas summas, tādējādi atjaunojot iepriekšējo stāvokli”, tiesa atzinusi, ka pacientam nodarītais kaitējums nav smags un tā atlīdzināšanai naudā nav pamata.

Turklāt likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ir veikti atbilstoši grozījumi, kas precizēja regulējumu attiecībā uz personai izmaksājamām kompensācijām, līdz ar to neesot paredzams, ka šādi tiesiskie strīdi turpmāk varētu atkārtoties. „Tādējādi pieteicēja prasījuma apmierināšanai preventīvos nolūkos, lai atturētu VID no līdzīgu lēmumu pieņemšanas nākotnē, arī nav pamata,” konstatējusi tiesa.

Tiesu lēmumi norāda – valstij ir tiesības „čakarēt” iedzīvotājus

Šis gadījums, kad tiesa neuzskata, ka iedzīvotājam vajadzētu naudā kompensēt tās neērtības un pāridarījumus, ko viņš cietis no valsts iestāžu prettiesiskas un pat atklāti pretlikumīgas rīcības, nav izņēmums, - drīzāk tā uzskatāma par vispārēju Latvijas tiesu nostāju un kopējo praksi.

Tā, piemēram, Administratīvās apgabaltiesas 2012. gada 19. jūnija spriedumā tika lemts par morālā kaitējuma atlīdzināšanu sakarā ar to, ka tika atcelts VID lēmums daļā par personai papildu nomaksai budžetā noteikto un iekasēto pievienotās vērtības nodokli Ls 70 127 apmērā, kas no personas arī bija iekasēts.

Tiesa konstatēja, ka ir notikusi iepriekšējā stāvokļa atjaunošana, jo personai atmaksāts nepamatoti ieturētais nodoklis, un ka lēmuma atcelšana, iepriekšējā stāvokļa atjaunošana un iestādes rakstveida atvainošanās ir atbilstošs atlīdzinājums, līdz ar to nodarītais morālais kaitējums neesot atlīdzināms naudā.

Līdzīgi apsvērumi izdarīti arī Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 3.marta spriedumā lietā, kurā tika lemts par morālā kaitējuma atlīdzināšanu saistībā ar personai noteikto pienākumu veikt valsts budžetā IIN, tā nokavējuma naudas un soda naudas nomaksu Ls 656 apmērā.

Arī šajā gadījumā tiesa atzina, ka iepriekšējā stāvokļa atjaunošana – VID lēmuma atcelšana un piedzītā maksājuma atmaksa – esot atzīstama par atbilstošu un samērīgu pieteicējam radītā morālā kaitējuma atlīdzinājumu.

Savukārt Administratīvās apgabaltiesas 2017. gada 14. novembra spriedumā tika lemts par morālā kaitējuma atlīdzināšanu sakarā ar to, ka tiesa atcēla VID lēmumu par personai papildus aprēķināto un iekasēto IIN Ls 21 091 apmērā un nokavējuma naudu Ls 4376.

Jau atkal tiesa atzina, ka iepriekšējā stāvokļa atjaunošana, no personas piedzītās naudas summas atmaksāšana un dienesta rakstveida atvainošanās esot atbilstošs morālā kaitējuma atlīdzinājums.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu: