
Tiesa pieliek punktu: Ogres klaunu opozīcija zaudē arī tiesā — amatus gribēja vairāk nekā darbu
Ogres Ziņas LV25.02.2026.
Komentāri (0)
Jau iepriekš rakstījām par situāciju, kad Ogres novada tā dēvētā opozīcija izvēlējās nevis strādāt novada iedzīvotāju labā, bet doties uz tiesu. Ne jau tāpēc, lai aizstāvētu iedzīvotāju intereses vai attīstības projektus. Bet gan tāpēc, lai cīnītos par ietekmi, krēsliem un amatu sadalījumu.
Tagad Administratīvā rajona tiesa ir pateikusi skaidri un nepārprotami — Ogres novada pašvaldības dome ir ievērojusi proporcionalitātes principu un deputātu vienlīdzīgas tiesības.
Citiem vārdiem sakot — opozīcijas skaļie pārmetumi izrādījās nepamatoti. Tiesa pateica to, ko ogrēnieši jau sen redzēja
Administratīvā rajona tiesa savā 2026. gada 11. februāra spriedumā konstatēja, ka:
- politisko spēku pārstāvniecība komitejās ir nodrošināta atbilstoši vēlēšanu rezultātiem;
- katram deputātam ir iespēja piedalīties komiteju darbā;
- deputātu vienlīdzīgas tiesības nav pārkāptas.
Tātad — ne diskriminācijas, ne politiskas izstumšanas, ne “demokrātijas apdraudējuma”, par ko opozīcija skaļi runāja sociālajos tīklos.
Nekā.
Tiesā devās nevis novada dēļ
Administratīvā lieta tika ierosināta pēc piecu opozīcijas deputātu pieteikuma, kuri apstrīdēja komiteju sastāvu pēc vēlēšanām.
Argumentācija? Nepietiekama pārstāvniecība.
Realitāte? Katrs deputāts jau piedalās komiteju darbā un ir iesaistīts stratēģiskajos jautājumos — izglītībā, infrastruktūrā, sociālajā jomā, finansēs un attīstībā.
Kā skaidro domes priekšsēdētājs Andris Krauja — modelis ir veidots, lai strādātu visi deputāti, nevis tikai daži amatu īpašnieki.
Un te arī sākas problēma. Jo strādāt nozīmē atbildību. Bet cīnīties par krēsliem — daudz vienkāršāk.
Pusgads bezjēdzīgu konfliktu
Kamēr novadā tiek īstenoti projekti, attīstīta infrastruktūra un turpināti darbi, opozīcija izvēlējās:
— tiesvedības,
— publiskus apvainojumus,
— dezinformācijas kampaņas sociālajos tīklos.
Rezultāts? Zaudēts laiks. Un zaudēta tiesa. Jautājums tikai viens — cik tas izmaksāja novada iedzīvotājiem?
Attīstība vai klaunāde?
Pēdējo mēnešu laikā ogrēnieši redz vienu tendenci. Kad jābalso par projektiem — diskusijas bez gala. Kad jāuzņemas atbildība — klusums. Kad jāstrādā komitejās — neapmierinātība. Bet, kad jāiet uz tiesu? Tur opozīcija ir ļoti aktīva.
Ironiski — tiesa faktiski apstiprināja to, ko novada vadība teica jau no paša sākuma. Modelis darbojas. Deputāti var strādāt. Ja vien viņi to vēlas.
Ogrē izvēle ir skaidra
Novada iedzīvotāji arvien biežāk uzdod jautājumu — vai opozīcijas mērķis ir attīstīt novadu vai bremzēt to?
Jo laikā, kad Latvijā pašvaldības cīnās par investīcijām, skolām, infrastruktūru un jauniešu iespējām, Ogrē daļa deputātu izvēlējās politisku teātri.
Un arī šoreiz aizkars nokrita ne viņiem par labu. Tiesa pateica savu vārdu. Tagad atliek redzēt — vai opozīcija beidzot sāks strādāt. Vai arī nākamais ceļš atkal vedīs uz tiesu.





Šodien nedaudz par globalizāciju un to, ko pazīst kā globālo korporatīvismu. Nevajag iedomāties, ka tas ir kas jauns vai nebijis. Un nebūt ne izteiktāks kā jebkad iepriekš.
Jāņa Citkovska aizstāvībai. Latvijas tieslietu sistēma šobrīd izspēlē lugu, kuras scenārijs šķiet rakstīts pēc labākajām birokrātiskā absurdu teātra tradīcijām. Jāņa Citskovska tiesāšana par bijušā premjera Krišjāņa Kariņa speciālajiem avioreisiem nav tikai juridisks process. Tas ir valstisks simbols, kas definē attiecības ar varu un atbildību.
Šobrīd masu medijos parādās "viena tante teica" līmeņa raksti ar nolūku diskreditēt Lietuvas pieņemtās izmaiņas 2. pensiju līmeņa administrēšanas kārtībā. Nevis faktos balstīti analītiski raksti, bet prasta propaganda. Pasūtītājs ir skaidrs un motīvs arī.
Cienījamais Ratnieka kungs, kā Latvijas Republikas pilsonis un vēlētājs uzskatu par nepieciešamu skaidri iezīmēt prioritātes, kuras, manuprāt, šobrīd tiek aizstātas publiskajā dienaskārtībā.
1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem.” No Satversmes preambulas. Latvijas Satversme ir visu mūsu valsts likumu pamats. Nekas nedrīkst būt pretrunā ar to, un politiķiem ir jākalpo tajā paustajam nodomam.
Kamēr ASV flote ir piesaistīta Hormuza šauruma blokādei, kur SM-6 pārtvērējraķešu patēriņš pārsniedz ražošanas jaudu attiecībā 10:1, Krievija izmanto šo situāciju, lai veiktu savu lielāko ekonomisko un militāro reanimāciju pēdējā desmitgadē. Šis konflikts ir radījis "ievainojamības logu" Rietumiem, kurā Latvijai ir jāpieņem radikāli lēmumi, lai nepaliktu vēstures mēslainē.
Es nekad neesmu bijis ne Saskaņas, ne Stabilitātes vēlētājs, var arī nepatikt Rosļikovs kā persona, tam nav nozīmes. Šis teksts arī nav par patikšanu, bet ir vērsts uz to, ko šodien man kā juristam nācās noskatīties. Es to varu nosaukt par acīmredzamu izrēķināšanos ar politisko opozīciju, pat ja tā nepatīk virknei latviešu, tostarp man pašam.












































































