Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem
Juris Jansons, tiesībsargs10.08.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Tiesībsarga ieskatā “Amnesty International” paziņojumi, kuros trūkst faktoloģisko pierādījumu, neatspoguļo precīzi situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas 2021. gada vasarā – 2022. gada ziemā, t.sk. Latvijas Republikas Valsts robežsardzes rīcību ārkārtējās situācijas apstākļos.
Tiesībsargs vēlas atgādināt, ka Rīgā 2022. gada 9. martā notika tikšanās starp tiesībsargu un “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoru Nilu Muižnieka kungu, kurā tika apspriesta situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, tostarp apsūdzības par patvēruma procedūras nepieejamību un prettiesisku spēka pielietošanu no robežsardzes puses.
Tāpat 2022. gada 21. jūnijā N. Muižnieka kungam tika nosūtīta vēstule (No. 1-7/2), kurā tika sniegta pieprasītā papildu informācija par tiesībsarga pozīciju un secinājumiem, balstoties uz veikto vizīti uz Latvijas-Baltkrievijas robežu 2022. gada 26. janvārī, kā arī tiesībsarga darbībām preventīvā mehānisma lomas pildīšanā, piemēram, apmeklējot aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrus.
Gan tiekoties 9. martā, gan 21. jūnija vēstulē tiesībsargs uzsvēra, ka savas darbības ietvaros nav konstatējis prettiesisku spēka pielietošanu no Latvijas Republikas Valsts robežsardzes puses. Tāpat Tiesībsarga birojā nav saņemti iesniegumi vai sūdzības par patvēruma procedūras nepieejamību vai neatbilstošiem apstākļiem aizturēšanas centros.
Tiesībsarga ieskatā tendenciozais organizācijas “Amnesty International” 26. jūlija paziņojums liek noprast, ka tiesībsarga sniegtā informācija un vērtējums netika ņemti vērā, organizācijai izvērtējot situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas.
Tiesībsargam nav saprotams, kāpēc organizācija “Amnesty International” ignorē neatkarīgas nacionālās cilvēktiesību institūcijas secinājumus un informāciju. Šāda pieeja, kas nav balstīta pierādījumos, liek apšaubīt organizācijas “Amnesty International” kompetenci, spēju un vēlmi kritiski veikt situācijas analīzi, izvērtējot visus tai pieejamos resursus. Tāpat šāda pieeja liecina par labās gribas un koleģialitātes trūkumu sadarbībā ar citām cilvēktiesību organizācijām un institūcijām. Tiesībsargs 9. marta tikšanos un 21. jūnija vēstules sagatavošanu ar nožēlu vērtē kā organizācijas “Amnesty International” izraisītu neefektīvu cilvēkresursu tērēšanu un laika izšķiešanu.
Tiesībsargs aicina organizāciju “Amnesty International” turpmāk izvērtēt visu tai pieejamo informāciju, tādējādi izvairoties no tendenciozu, nekorektu un pat apmelojošu paziņojumu publicēšanas.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
