Iesaki rakstu: 
Aicinājums Latvijas Republikas Saeimai, valsts prezidentam, Ministru kabinetam, Latvijas Republikas tiesībsargam, Rīgas domei, bijušajai Kandavas novada domes vadībai un Covid-19 ierobežošanas stratēģiskajai vadības grupai psihisko veselību COVID-19 pandēmijas negatīvās ietekmes izraisīto seku mazināšanā uzlabot turpmākās brīvdienas un paredzētos atvaļinājumus ar visiem saviem ģimenes locekļiem pavadīt Latvijas galvaspilsētas zaļajā zonā – Biķernieku mežā labiekārtotā atpūtas vietā pie Linezera, vai arī NATURA 2000 teritorijā - Kandavas pilsētai piederošajā meža teritorijā blakus kartinga trasei.
Biķernieku trases mājaslapā ir šāda informācija: ”Jau 17. jūlijā Biķernieku trasē norisināsies Dzintara aplis sezonas pirmās autošosejas sacensības “Rīgas Motormuzeja kauss
Saprotams, ka aicinu Jūs nevis kā skatītājus, bet iejusties iedzīvotāju izjūtās, kuri savu ikdienas dzīvi arī pavada šajā kaucošo motoru troksnī. Ja Jūs, visi iepriekš minētie, zinādami, ka abās šajās kaucošajās trasēs veiktā uzņēmējdarbība jau ikdienā nespēj nodrošināt valstī spēkā esošo likumu un MK noteikumu prasības, nespējat iedzīvotājus pasargāt no kaucošā motoru trokšņa negatīvās ietekmes, tad droši vien Jums nav tiesības ieņemt savus amatus.
LATVIJAS VALSTS PREZIDENTA KANCELEJA
Rīgā 09.07.2021. Nr. 937
Elzai Freibergai
Par atbildes sniegšanu
Cienījamā Freibergas kundze!
Valsts prezidenta kancelejā 2021. gada 14. jūnijā saņemts Valsts prezidentam Egilam Levitam un Tiesībsargam Jurim Jansonam adresēts Jūsu 2021. gada 14. jūnija iesniegums, kā arī 2021. gada 28. jūnijā saņemts Jūsu 2021. gada 22. jūnija iesnieguma papildinājums. Tajos sniedzat viedokli par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un bijušās Kandavas novada domes sniegtajām atbildēm uz Jūsu iesniegumiem saistībā ar vides trokšņu, kas rodas autosporta un motosporta trasēs un šautuvēs, ietekmi uz personu veselību.
Ikvienas institūcijas pilnvaru apjomu Latvijas Republikā nosaka likums. Arī Valsts prezidents un Valsts prezidenta kanceleja, kas kārto ar Valsts prezidenta darbību saistītās lietas un pārzina Valsts prezidenta lietvedību, rīkojas likuma ietvaros.
Valsts prezidenta un Valsts prezidenta kancelejas kompetencē, kas noteikta Latvijas Republikas Satversmē un likumā “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”, neietilpst Ministru kabineta, ministriju, kā arī pašvaldību darbības uzraudzība un kontrole.
Atbilstoši Iesniegumu likuma 10. panta pirmajai daļai iestādes rīcība, izskatot iesniegumu, kurā ietverts iestādes kompetencē esošs lūgums, sūdzība, priekšlikums vai jautājums, un atbildot uz to, tiek kontrolēta Valsts pārvaldes iekārtas likumā, Administratīvā procesa likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Kā izriet no Jūsu iesniegumiem, Jūs esat vērsusies arī pie Tiesībsarga. Valsts prezidenta kanceleja pauž pārliecību, ka Tiesībsargs kā amatpersona, kas rūpējas par to, lai Latvijā tiktu ievērotas cilvēktiesības un lai valsts vara tiktu īstenota tiesiski, lietderīgi un atbilstoši labas pārvaldības principam, savas kompetences ietvaros rūpīgi izvērtēs Jūsu aktualizētos jautājumus un uz tiem tiks rastas atbildes.
Cieņā Madara Inkina 67092178 [email protected]
Latvijas Republikas tiesibsargs
Rīgā 2021.gada 1.jūlija Nr. 6-2/514 Uz 14.06.2021. un 22.06. 2021.
Elzai Freibergai
Par trokšņu tiesisko regulējumu
Tiesībsargs, izskatot Jūsu šī gada 14. un 22 jūnija iesniegumus (adresēti arī Valsts prezidentam) ar aicinājumu nepieļaut vidi piesārņojošas uzņēmējdarbības (auto - moto trašu un šautuvju, kas atrodas apdzīvotās vietās) īstenošanu, informē, ka par attiecīgās jomas politikas un normatīvo aktu izstrādi atbildīga ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk arī - VARAM).
Ievērojot minēto, kā arī principu, ka valsts pārvaldei patstāvīgi ir jāizstrādā pamattiesībām atbilstošs tiesiskais regulējums, tiesībsargam šobrīd nav pamats iesaistīties attiecīgā jautājuma risināšanā.
Vienlaikus aicinām turpināt iesaistīt kompetentās iestādes trokšņu mērījumu veikšanā, un attiecīgos mērījumus iesniegt VARAM kā pierādījumus trokšņu pārvaldības jomas izmaiņu nepieciešamībai.
Ar cieņu tiesībsarga pilnvarojumā Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja
Koņuševskis 67201412
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
