Tiesībsargāšanas iestādes un amatpersonas aizrautīgi mēģina tikt vaļā no „Astoņkāja”
PIETIEK18.05.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Gan tiesībsargāšanas iestāžu pārstāvji, gan citas valsts amatpersonas joprojām cita citai pārsūta nesen 605 000 eksemplāru tirāžā iznākušo avīzi Astoņkājis (www.astonkajis.info) vai citādos veidos enerģiski un aizrautīgi mēģina izvairīties no tajā aprakstīto faktu izvērtēšanas.
Pietiek jau iepriekš informēja, ka ne tikai Kriminālpolicijas vadība Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža vietā un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone, bet arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir mēģinājuši iespējami tālāk no sevis „aizairēt” un tajā minētos faktus.
Valsts prezidenta Vējoņa vietā Astoņkāji „tā tālāk” nācās nosūtīt viņa padomniecei Kristīnei Jaunzemei, - viņa izdevumu „izvērtēšanai” pārsūtīja LR prokuratūrai, savukārt pats Vējonis, kam bija nosūtīts aicinājums izvērtēt Astoņkājī minētos faktus, no izteikšanās šajā sakarā izvairījās.
Citu nākamo adresātu atrada Valsts policija, - tās priekšnieka Inta Ķuža vietā atbildēja Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins, kurš bija izlēmis, ka Astoņkāji tālāk vajadzētu nosūtīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).
Savukārt vismīklaināk izteicās VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone, - Astoņkājī publicētā informācija tikšot „rūpīgi izvērtēta un, ņemot vērā izvērtējuma rezultātus, VID rīkosies atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam”.
Tiesa, Pētersone neminēja ne to, kas ir šie normatīvie akti, ne to, kas ir „citas tiesībaizsardzības iestādes”, kurām VID esot nodevis „plašsaziņas līdzeklī Astoņkājis sniegto informāciju”, ne to, kā tieši noritēs „pārbaude atbilstoši kompetencei”.
Nedaudz citu taktiku izvēlējās Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežviets, kura vadītās iestādes darbinieki tāpat pieminēti avīzē. Izsakot pateicību par sniegto informāciju, Mežviets oficiālā vēstulē paziņoja, ka šī „informācija tiks izmantota Drošības policijas uzdevumu izpildei, kas noteikta Valsts drošības iestāžu likuma 15.panta otrajā daļā”.
Taču, ja arī Drošības policija veikšot kādas darbības, tās palikšot noslēpumā, jo šādas „informācijas konteksts un tās nenodalāmība nepieļauj šādas informācijas sniegšanu, lai netiktu apdraudēta klasificētās informācijas pamatota slepenība un tādējādi valsts drošības intereses kopumā”.
Taču ar to „futbols” ar Astoņkāji nav beidzies. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola no izteikšanās Astoņkāja sakarā izvairījās, savukārt ministrijas (kuras pārziņā ir avīzē plaši aprakstītais VID) administrācijas vadītāja oficiāli apliecināja, ka iesniegums ar pievienoto avīzi esot nosūtīts izvērtēšanai… pašam VID.
No izteikšanās izvairījies arī Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Maizītis, - viņa vietā biroja (kura darbinieka Aigara Sparāna puskriminālās darbības avīzē bija aprakstītas īpaši plaši) direktora pirmais vietnieks oficiālā vēstulē apliecina, ka informāciju „pieņemam zināšanai un tālākam darbam”.
„Tā ir vēršanās tomēr pret tiem, kas mēģina kaut ko izdarīt, izmeklēt lietas, izstrādāt smagas lietas, kur ir lielas naudas,” – tā Maizītis par Astoņkāji publiski bija izteicies iepriekš.
Taču visaizrautīgāk Astoņkāja „futbolā” iesaistījies Jaroslava Streļčenoka vadītais KNAB un Ērika Kalnmeiera vadītā LR Ģenerālprokuratūra.
Vispirms prokurors Agnis Pormalis no Astoņkāja mēģināja atbrīvoties ar oficiālu paziņojumu, ka „ziņošanai par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem kompetentās izmeklēšanas iestādes ir norādītas Kriminālprocesa likuma 386. pantā atkarībā no šī likuma 387. pantā norādītās institucionālās piekritības, kurās, pievienojot attiecīgus pierādījumus, Jums arī ir jāvēršas. Šīs Jūsu vēstules šādus pierādījumus nesatur”.
Taču tikt vaļā no Astoņkāja ne mazāk vēlējās arī KNAB priekšnieks Streļčenoks, - birojs iesniegumu kopā ar pašu avīzi bija nosūtījis tai pašai Ģenerālprokuratūrai „izvērtēšanai”, jo mēģināja uzskatīt, ka „iesniegumā sniegto ziņu pārbaudi veikusi Latvijas Republikas prokuratūra”.
Taču nekas labs Streļčenokam no tā nav sanācis, - jau pieminētais prokurors Pormalis pie viņa vērsās jau ar garāku vēstuli ar nosaukumu „Par vēstules nepamatotu pārsūtīšanu”, kurā plašāk aprakstīja iemeslus, kāpēc prokuratūra noteikti negribot ķerties pie Astoņkāja aprakstītajiem faktiem.
Kā zināms, cita starpā Astoņkājī bija publicēts arī bijušā iekšlietu ministra Ērika Jēkabsona iesniegums SAB, kurā bija aprakstīts, kā miljonārs Vasilijs Meļņiks viņam stāstījis, ka par "pakalpojumiem" samaksājis pa 100 000 eiro tagadējam ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam un SAB darbiniekam Sparānam. Prokuratūra saistībā ar šo iesniegumu nebija vēlējusies pat uzklausīt Jēkabsona liecības.
Pietiek šodien publicē daļu no aizraujošākajām un izteiksmīgākajām tiesībsargāšanas iestāžu pārstāvju un citu valsts amatpersonu „Astoņkāja futbola” vēstulēm.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
