Tiesiskais teātris 2025.gada. 7. jūnijā: vēlēšanas, kurās nestrādāja nedz sistēma, nedz atbildība
Vilors Eihmanis10.06.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Valsts digitālais svētums krita – bez dievkalpojuma un atvainošanās
Saskaņā ar Satversmes 101. pantu pašvaldību vēlēšanas ir viens no tiešās demokrātijas balstiem. Taču šoreiz likās, ka šo balstu projektēja nevis inženieri, bet diletanti.
Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA) ar savu IT rīku vēlēšanu datu apkopošanai bija apņēmības pilna uzrādīt progresu. Tā vietā uzrādīja progresīvu sabrukumu. Sistēma, kas bija jāizmanto rezultātu apkopošanai no 638 iecirkņiem, sāka buksēt jau pirmajā stundā, bet pēc tam – gluži kā sabiedriskais transports pēc plkst. 23:00 – vienkārši nepienāca.
Atbildības hronoloģija jeb “Cikos tieši beidzās kompetence?”
Pulksten 20:00: vēlēšanas noslēgtas.
Pulksten 22:00: pirmie ziņojumi par sistēmas lēnīgumu.
Pulksten 01:00: Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) paziņo, ka sistēma vispār nedarbojas.
Pulksten 03:00: tiek dota atļauja skaitīt manuāli, kas būtu jādēvē par Post-Digitālo Avārijas Risinājumu.
Pulksten 10:00 nākamajā dienā: tikai daži desmiti iecirkņu bija pabeiguši skaitīšanu.
Pulksten 19:00: beidzot beidzās vēlēšanu “pagarinātais termiņš”, kas vairāk atgādināja trauksmes vingrinājumu bez ugunsdzēsējiem.
Kurš atbildīgs? Atbilde slēpjas juridiskajā komēdijā: visi un neviens.
Amatpersonu reakcijas: no tehnoloģiskās izdzīvošanas līdz lingvistiskai burleskai
CVK priekšsēdētāja Kristīne Saulīte atzina, ka “sistēma sabruka” un skaitīšana notiek “pēc vecās, uzticamās metodes” – t.i., ar roku un kafiju. Kā juristi zina – veca metode nav sinonīms likumībai, bet šoreiz bija labākais, kas pieejams.
VRAA direktors Jorens Liops, kurš dienu pirms vēlēšanām presē teica, ka “nekādu problēmu nebūs”, vēlēšanu naktī pazuda no publiskās telpas kā “IT kods ražošanas režīmā”.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs gan pateica: „Ir izgāzušās gan CVK, gan VRAA”, bet apzināti nepieminēja, vai kāds zaudēs amatu. Tiesiskajā valodā – “izgāšanās” nav delikta pazīme, ja vien nav cietušo. Tātad – nav problēmas, tikai “pieredze”. Bet varbūt pašam Edgaram Rinkēvičam būtu jārīkojas tāpat kā bieži vien par paraugu piesauktās Skandināvijas valstīs, runājot juridiski precīzi par atbildību un nosaucot konkrēti atbildīgos, sākot ar sevi?
Vai vēlēšanu rezultāti ir legāli? Teorētiski – jā. Praktiski – "ar roku rakstīts, tātad svēts"
Šobrīd nav pamata apšaubīt pašu vēlēšanu leģitimitāti – Satversmes 101. pants ir izpildīts, ja vēlētāju griba ir izteikta un saskaitīta, pat ja tas notiek uz papīra. Bet tiesiskās paļāvības princips šeit ir iedragāts – ja vēlēšanu procesa tehniskā izpilde sabrūk, rodas pamatots jautājums, vai šai valstij ir tiesiska kapacitāte nodrošināt Satversmes funkcijas.
Tas ir ne tikai demokrātijas jautājums, bet arī valsts reputācijas un iestāžu ticamības jautājums.
Noslēgums ar satīrisku rezolūciju
Tādēļ šim vēlēšanu fiasko varam izteikt šādu rezolūciju, uz kuru neviens neparakstīsies:
1. Atbildība par valsts IT infrastruktūru tiks nodota pagaidu grupai “Gudrais papīrs”.
2. CVK un VRAA turpinās funkcijas ar vienu nosacījumu: atslēgt internetu un atgriezties pie mašīnrakstāmās mašīnas.
3. Vēlētāji turpmāk tiks aicināti piedalīties “vēlēšanu loterijā” – ja tiks skaitīts pareizi, laimē demokrātiju.
4. Parādniekiem tiks piedots, bet programmētājiem – nē.
Un beidzot – par ko mēs balsosim nākamreiz? Varbūt – par sistēmu, kas strādā. Jo šobrīd – vēlētājs izdarīja savu darbu. Valsts – ne tik ļoti.
P.S. Vēlētāji gaida pilnu atskaiti par iztērēto naudu.
Seko mums 
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
„Progresīvie” izsakās, ka jaunā izmeklēšanas komisija par "Rīgas Siltuma sāgu" ir naudas izšķērdēšana (tie ir nieka 15 600 eiro uz sešiem mēnešiem pretstatā miljoniem izkūpinātā siltuma gaisā) un ka jautājumu var atrisināt ar esošām komisijām Saeimā.
“Austošā Saule Latvijai” programma paredz NBS personāla palielināšanu līdz 90 tūkstošiem, ietverot arī zemessargus un rezerves karavīrus. Tomēr iestājamies pret sieviešu obligātu iesaukšanu Valsts aizsardzības dienestā (VAD), jo:
Ja Jaunajai vienotībai būs iespēja aizklumburēt līdz 15. Saeimas vēlēšanām premjera seglos, tad paredzu JV savus 17-20 Saeimas mandātus, jo:
