Tieslietu ministram Bordānam nosūtīta pirmstiesas pretenzija, pieprasot melīgo ziņu atsaukumu
PIETIEK05.08.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc tam, kad aizvadītajā nedēļā preses publikācija atklāja, ka Jāņa Bordāna vadītā Tieslietu ministrija ir atteikusies no pusmiljona eiro, kas tai budžetā bija paredzēts ministra izziņotajam visaptverošajam tieslietu sistēmas auditam, un kad pats tieslietu ministrs sociālajā tīklā Twitter nāca klajā ar paziņojumu, ka publikācijas autors Lato Lapsa „kārtējo reizi dezinformē tautu” un ka „TM audits notiek un notiks kā bija plānots”, Lato Lapsa šodien ir nosūtījis ministram pirmstiesas pretenziju, pieprasot atsaukt amatpersonas izplatītās melīgās ziņas. Publicējam šīs pirmstiesas pretenzijas tekstu pilnā apmērā:
"Šā gada 2. augustā Jūs, Jāni Bordān, sociālajā tīklā Twitter esat paudis šādas ziņas: „Jāapbēdina Lato Lapsas cienītāji. Viņš kārtējo reizi dezinformē tautu. TM audits notiek un notiks kā bija plānots.”
Šīs Jūsu izplatītās ziņas, ka es, Lato Lapsa, „kārtējo reizi dezinformēju tautu”, ir melīgas, tīši nepatiesas un nodarījušas man nopietnu morālu kaitējumu.
Pašlaik nepastāv neviens tiesas spriedums vai citādi oficiāli fiksēta informācija, ka es, Lato Lapsa, būtu „dezinformējis tautu”, tas ir, būtu izplatījis melīgu, nepatiesu informāciju.
Jūs kā persona, kas kādreiz ir par maksu pildījusi savu klientu dotos uzdevumus jurisprudences jomā un, iespējams, slēpti to turpina darīt, nevarat attaisnoties, ka nezināt, kādu kaitējumu nodara tīši izplatītas melīgas ziņas.
Tas, ka persona, kas uz laiku ieņem tieslietu ministra amatu, izplata par kādu citu personu šādu tīši nepatiesu, melīgu informāciju, neapšaubāmi nodara apmelotajam nopietnu kaitējumu.
Jūs, Jāni Bordān, šīs melīgās ziņas esat izplatījis 5561 savam sociālā tīkla Twitter sekotājiem. 19 personas šīs ziņas ir izplatījušas tālāk, 51 persona ir atzīmējusi, ka tai šīs melīgās ziņas „patīk”.
Papildus tam šīs Jūsu izplatītās melīgās, nepatiesās ziņas ir tālāk izplatījis „sabiedriskais medijs” savā interneta portālā lsm.lv, iespējams, paļaujoties uz Jūsu ieņemamo amatu.
Tas nozīmē, ka Jūsu izplatītās melīgās, nepatiesās, man tīši neslavu ceļošās ziņas ir tālāk izplatītas arī „sabiedriskajā medijā”, tā nodarot man vēl smagāku kaitējumu.
Ar šo pieprasu Jums likumā noteiktajā kārtībā atsaukt Jūsu paustās nepatiesās, melīgās, man neslavu ceļošās ziņas un rakstiski atvainoties par šo nodarījumu. Pretējā gadījumā izmantošu visas tiesiskās metodes, lai sauktu Jūs pie atbildības likuma priekšā.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
