Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Aptaujājot vairākus Tieslietu padomes locekļus, “Neatkarīgā” noskaidroja, ka jautājums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ineses Jaunzemes iespējamo atbildību par falšu krimināllietu virzīšanu pret žurnālistiem un publicistiem nav guvis par tiesiskumu atbildīgās institūcijas – Tieslietu padomes ievērību. Augstās amatpersonas izvairās no skandalozā jautājuma par Lato Lapsu kā velns no krusta un neparko neatzīst, ka tas varētu kaut kādā mērā būt viņu kompetencē.

Atgādināsim, ka VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (NMPP) Finanšu noziegumu izmeklēšanas daļas vecākā izmeklētāja Inita Lūre pirms pusgada intervijā laikrakstam “Diena” pavēstīja, ka viņai ticis dots rīkojums "atrast jebko" par žurnālistu Lato Lapsu un polittehnologu Jurģi Liepnieku vai viņu radiniekiem. Rezultātā tika virzīta krimināllieta par juridiskas personas it kā izvairīšanos no nodokļu nomaksas, un šajā lietā figurē Lato brālis Endo Lapsa.

18. jūlijā “Neatkarīgā” publicēja interviju ar I. Lūri, kura apgalvoja, ka VID ģenerāldirektore Inese Jaunzeme un ģenerālprokurors Juris Stukāns pinas melos un cenšas šo skandālu paslaucīt zem tepiķīša tā, it kā šāda gadījuma ar pasūtījuma krimināllietu nemaz nav bijis. Interviju lasiet šeit.

Kas nekaiš valsts iestādēm virzīt krimināllietas pret žurnālistiem?

“Neatkarīgajai” atliek vien secināt, ka Latvijas tiesībsargājošo un valsts institūciju vidē šāda pasūtījuma krimināllietu virzīšana kļūst par parastu praksi. Rakstu lasiet šeit. Šāda visatļautība Latvijas demokrātijai un tiesiskumam ir bīstama.

Augstās valsts amatpersonas, kuras I. Lūre apsūdz arī melošanā - ģenerālprokurors J. Stukāns un VID ģenerāldirektore I. Jaunzeme -, pusgada laikā nav radušas iespēju sniegt sabiedrībai skaidrojumu, vai patiesi VID vadība ar Ģenerālprokuratūras atbalstu liek virzīt lietas, lai ietekmētu žurnālistus un publicistus, un vai patiesi amatpersonas melojušas, sakot, ka neko daudz par notikušo neatceras.

I. Lūre ir bijusī izmeklētāja - tātad juridiski kompetenta persona, kura apzinās savu rīcību un tās sekas. Līdz šim viņa par paustajiem izteikumiem nav apsūdzēta un nav arī saņēmusi civilprasību par nepatiesu ziņu izplatīšanu.

Bet tad ir jautājums, kurām valsts amatpersonām par I. Lūres intervijā minēto būtu jāsniedz skaidrojums?

Vai būtu jāveic, un kurām institūcijām jāveic pārbaude vai dienesta izmeklēšana par publiski paustajiem tiesībsargājošo institūciju reputāciju graujošajiem apgalvojumiem?

Kādēļ tiesībsargājošās institūcijas cenšas paslaucīt zem paklāja bijušās VID izmeklētājas apgalvoto?

Ja bijušajai VID izmeklētājai ir taisnība, kurai amatpersonai vai amatpersonām par notikušo būtu jāuzņemas atbildība?

Šādus jautājumus “Neatkarīgā” uzdeva vairākām amatpersonām, kuras ir arī Tieslietu padomes locekļi.

Satversmes tiesai, lūdzu, tikai konstitucionālus jautājumus!

Tieslietu padomes loceklis, Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš ar Satversmes tiesas Sabiedrisko attiecību un protokola nodaļas vadītājas Ksenijas Vītolas starpniecību atbildēja, ka Satversmes tiesa savas kompetences ietvaros pamatā izskata lietas par normatīvo aktu atbilstību Satversmei.

“Ikviena persona, kura uzskata, ka tai Satversmē ietvertās pamattiesības aizskar tiesību norma, kas neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai, ir tiesīga iesniegt konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā, ievērojot tai Satversmes tiesas likumā noteiktās prasības. Satversmes tiesa izvērtē tiesību normu konstitucionalitāti, nevis to piemērotāju rīcības tiesiskumu. Satversmes tiesas uzdevums ir spriest tiesu, un tai nav paredzētas tiesības sniegt viedokli par jautājumiem, kas attiecas uz valsts iestāžu vai amatpersonu rīcību,” paskaidro A. Laviņš.

No Tieslietu padomes sekretariāta saņemts apstiprinājums, ka jautājums par VID amatpersonu rīcību Tieslietu padomē nav apspriests.

Neesot ne faktu, ne pierādījumu

Savukārt Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs uz “Neatkarīgās” jautājumiem atbildēja šādi: “Informēju, ka Tieslietu padomē nav apspriests jautājums ne par J. Stukāna, ne par I. Jaunzemes iespējamo atbildību saistībā ar VID bijušās izmeklētājas publiskajiem apgalvojumiem, jo Tieslietu padomes rīcībā nav ne faktu, ne pierādījumu šādiem apgalvojumiem. Tāpat informēju, ka ziņu pārbaude vai pierādījumu vākšana par ģenerālprokurora un VID vadītājas iespējamajiem likumpārkāpumiem nav ne Augstākās tiesas, ne Tieslietu padomes kompetencē.

Valsts amatpersonu veiktu noziedzīgu nodarījumu konstatēšana un izmeklēšana ir attiecīgo tiesībaizsardzības iestāžu kompetencē un veicama stingri likumā noteiktajā kārtībā. Ja Jums ir zināmi fakti par valsts amatpersonu izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem vai citiem likumpārkāpumiem, aicinu informēt attiecīgās tiesībaizsardzības iestādes atbilstoši likumā noteiktajai kompetencei un kārtībai.

Informēju, ka valsts iestāžu vadītājiem ir pienākums nodrošināt atbildes uz iesniegumiem Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā un termiņos, tāpēc jautājums par abu Jūsu minēto amatpersonu skaidrojumu adresējams šīm amatpersonām.”

VID un Ģenerālprokuratūrai jāizmeklē VID un Ģenerālprokuratūras pārkāpumi...

Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs sacīja, ka nav detalizēti pētījis vai analizējis “Neatkarīgās” jautājumā minētās I. Lūres intervijas un amatpersonu reakcijas uz šīm intervijām. Līdz ar to arī viņa atbildes pamatā balstās uz “Neatkarīgās” vēstulē ietverto informāciju.

Viņš domā, ka droši vien skaidrojums būtu tām amatpersonām, uz kuru iespējami prettiesisku rīcību I. Lūre savās intervijās norādījusi. Ja nekļūdos, ģenerālprokurors J. Stukāns tika publiski sniedzis kādus skaidrojumus un komentārus šajā sakarā.

“Tā kā pārmetumi ir izvirzīti VID un Ģenerālprokuratūrai, tad šīs arī ir tās iestādes, kurās šāda dienesta izmeklēšana varētu būt iespējama, ja tam ir pamats,” spriež J. Rozenbergs.

“Droši vien neesmu pietiekami rūpīgi sekojis šo iestāžu publiskajai komunikācijai šīs I. Lūres intervijas sakarā, tādēļ arī neesmu drošs, vai “Neatkarīgās” jautājumā ietvertais apgalvojums par “paslaucīšanu zem paklāja” ir atbilstošs,” pauž J. Rozenbergs, tomēr viņš atzīst, ka jebkurai valsts institūcijai Latvijā nav raksturīgi jebkad atzīt savas kļūdas. Arī J. Rozenbergam nav zināms, ka jautājums pat I. Lūri, J. Stukānu un I. Jaunzemi būtu apspriests Tieslietu padomē. Jautājumā par I. Jaunzemes un J. Stukāna atbildību zvērināto advokātu organizācijas vadītājs atbild, ka vispirms tiesiskā ceļā būtu nepieciešams konstatēt kādas prettiesiskas rīcības esamību. Un tikai pēc tam būtu pamats apsvērt atbildības jautājumus. “Ja no intervijās paustajām ziņām būtu konstatējams, ka kriminālprocesu ietvaros tikuši pieņemti apzināti nelikumīgi lēmumi, tad šādi fakti jau varētu būt izmeklējami arī kriminālprocesa ietvaros, vērtējot šos lēmumus pieņēmušo amatpersonu iespējamo kriminālatbildību,” uzskata J. Rozenbergs.

Līdzīgus jautājumus “Neatkarīgā” ir uzdevusi arī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājam Andrejam Judinam un Tieslietu padomes loceklei, tieslietu ministrei Inesei Lībiņai-Egnerei, no kuriem atbildes ceram saņemt tuvākajā laikā.

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

21

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

Foto“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu atlaišanu no darba, kas notiks šā gada 29. septembrī. To “lika saprast” Tieslietu ministrija.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

FotoGodājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt Jūsu izloloto Uldevena senlatviešu pili Lielvārdē, bija nepatīkams pārsteigums.
Lasīt visu...

3

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

FotoLatvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs par zemi, kurā dzīvojam šodien. Mūsu senči, prasmīgi izmantojot dabas resursus, ir uzkrājuši kapitālu un radījuši pievienoto vērtību, būvējot Latviju par labklājības valsti. Kaut arī mums daudz vēl ir ko darīt cilvēku dzīves līmeņa celšanā, jāatzīst, ka nekad neesam dzīvojuši tik labi kā tagad.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Golubeva – tautas bojāejas vētrasputns

Varas bļodlaižas medijos izvilkuši no politiskās mēslaines latviskoto krievu lesbieti Mariju Golubevu. Bābiešu mīlestības priesteriene savulaik pabijusi iekšlietu ministra tronī. Tolaik...

Foto

Rezultātu nav tāpēc, ka nav mērķu un atbildīgo, – vai tas dzelzceļš, mangāns, tiesas vai ugunsgrēki...

Ziņa, ka mangāna rūdai uz Latvijas dzelzceļiem ir pienākušas beigas,...

Foto

Kas tas par ekonomiski pamatotu projektu, kura dēļ jālien parādos un jāceļ nodokļi?

Vai satiksmes ministrs ir izvērtējis un iesniedzis visas alternatīvas Rail Baltica sakarā? Manuprāt,...

Foto

Vasaļa psiholoģiskā projekcija

Cilvēkiem, reizēm veselām ļaužu grupām, ir grūti pieņemt pašcieņu traumējošus faktus. Tad ieslēdzas psiholoģiskā aizsardzība. Viens no mehānismiem ir psiholoģiskā projekcija, kad savas negatīvās...

Foto

Džordža Orvela stāsts par „Jauno Vienotību”

Orvela domas attiecas arī uz mūsdienu korumpēto partiju „Jaunā Vienotība”, kas ilgstoši vada valdību. Tāpat kā "Dzīvnieku fermā”, kur sākotnējie...

Foto

Kurš šitiem mērkaķiem iedeva granātu?

Ar Rail Baltica sarunas turpinās pa riņķi. Faktiski politiķi mēģina kaut kur nogrūst atbildību, kaut atbildīgo loks jau turpat ir - viņi paši....

Foto

Izlaupīts ražošanas uzņēmums. Seši gadi pēc uzbrukuma

2024.gada 19.jūlījā iestāsies melnā jubileja. Seši gadi pēc ekonomiskā un reideriskā uzbrukuma ražošanas uzņēmumam Ventspils ielā 63 b, Rīga....

Foto

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu...

Foto

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

Rail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes...

Foto

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

Ģeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz...

Foto

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem....

Foto

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

Pēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies...

Foto

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju...

Foto

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

Apritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru...

Foto

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

Ja pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums...