Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šis ir būtisku strukturālu reformu gads Latvijas tiesu sistēmā. Pirmoreiz atjaunotās Latvijas tiesu sistēmas 20 gadu vēsturē ir uzsākta reforma, Latvijas tiesu sistēmai pārejot uz tīro trīs instanču tiesu sistēmu, un bija jālemj par tiesnešu turpmāko karjeru, tostarp sakarā ar Augstākās tiesas reorganizāciju un tiesu palātu likvidēšanu. Otra ne mazāk būtiska un vēsturiska ir uzsāktā reforma saistībā ar tiesu namu koncepciju.

Savā pārskatā nekavēšos pie visiem Tieslietu padomes sēdēs risinātajiem jautājumiem un neuzskaitīšu visus pieņemtos lēmumus. Savā ziņojumā akcentēšu trīs, manuprāt, tiesnešiem un tiesu sistēmai šobrīd būtiskus jautājumus, kurus Tieslietu padome šī gada laikā ir iniciējusi, rūpīgi pētījusi, analizējusi un virzījusi to risināšanu. Tie ir:

1) Tieslietu padomes funkciju un lomas paplašināšana;

2) Tiesu komunikācijas attīstība un pilnveidošana;

3) Tiesnešu un tiesu darbinieku atalgojuma līdzsvarošana vienotajā valsts pārvaldes atalgojuma sistēmā.

Tieslietu padomes funkciju un lomas paplašināšana

Šobrīd Saeimā izskatīšanai komisijās atrodas likumprojekts grozījumiem likumā "Par tiesu varu", kas paredz Tieslietu padomes funkciju paplašināšanu. Tiek plānots:

1) Tieslietu padomes kompetencē nodot tiesnešu karjeras virzības jautājumus, paredzot, ka Saeima par tiesnesi lemj tikai vienreiz - apstiprinot tiesneša amatā. Tālākā virzība karjerā būtu Tieslietu padomes ziņā, protams, balstoties uz Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumiem;

2) Tieslietu padomei būtu noteicošā loma rajona (pilsētu) un apgabaltiesu priekšsēdētāju iecelšanā un atcelšanā.

Tie ir Tieslietu padomes iniciēti un atbalstīti priekšlikumi.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 84.pantu Saeima lemj tikai par personas apstiprināšanu tiesneša amatā. Tālāk par tiesneša faktiskās darba vietas vai karjeras jautājumiem tiesu varas pamatnormās nav norādes. Vēsturiski daļu jautājumu izlēma Saeima (piemēram, par noteikta līmeņa tiesas tiesneša pienākumu pildīšanu), daļa jautājumu tika izlemti, iesaistot Tiesu administrāciju, tieslietu ministru, Augstākās tiesas priekšsēdētāju, vēlāk arī Tieslietu padomi. Ar šobrīd virzītajiem grozījumiem likumā "Par tiesu varu" tiek piedāvāts pārskatīt priekšlikumu izvirzīšanas un lēmumu pieņemšanas kārtību. Arī Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas Latvijas novērtēšanas ziņojumā ir ieteikts veicināt Tieslietu padomes un Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas iesaisti tiesneša karjeras jautājumu izlemšanā, vienlaikus atstājot Saeimai tikai pašu būtiskāko lēmumu - atbilstoši Satversmei lemt par tiesneša apstiprināšanu amatā. Šajā jautājumā saskatāma zināma konsekvence arī ar tiesnešu karjeras jautājumiem pēc Augstākās tiesas reformas - Saeima, akcentējot, ka tiesnesis amatā jau ir apstiprināts, norādīja, ka Tieslietu padomei jālemj par tā karjeras virzību un jānosaka tiesa, kurā viņš turpinās pildīt tiesneša pienākumus pēc tiesu palātas likvidācijas.

Karjeras jautājumi saistāmi arī ar otru tiesu varas funkcionālu jautājumu, kas ir ietverts minētajos likuma grozījumos - Tieslietu padomei nodotās pilnvaras noteikt tiesneša amata kandidāta atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtību. Līdz šim šos jautājumus regulēja Ministru kabineta noteikumi. Ierosinājums paplašināt Tieslietu padomes kompetenci ir loģisks darba uzdevumu sadalījums. Jau pirms iestāšanās Eiropas Savienībā ANO Attīstības programmas projekta ietvaros Latvijai bija norādīts par tiesnešu karjeras attīstības problemātiku, uzsverot, ka tiesnešu kandidātu atlases un amatā iecelšanas procedūras jānošķir no Tieslietu ministrijas un jānodod tiesu varai, lai veicinātu sabiedrības uztveri par tiesu varas neatkarību no politiskās ietekmes un partiju politikas. Tagad piedāvātās izmaiņas ir iespējamas, jo izveidota un sekmīgi darbu uzsākusi Tieslietu padome.

Tāpat arī attiecībā uz tiesu priekšsēdētāju iecelšanu amatā likumprojektā paredzētais, ka to veiks Tieslietu padome pēc tieslietu ministra priekšlikuma, nebūtu jāuztver kā pārlieku radikāls priekšlikums, jo šobrīd priekšsēdētājus amatā ieceļ tieslietu ministrs, saskaņojot ar Tieslietu padomi. Izmainītā kārtība atbilstu tiesu varas un izpildvaras norobežošanas procesam. Protams, tiesu darba tehniskā nodrošināšana joprojām ir Tiesu administrācijas pienākums un sistēmiski tajā iesaistās arī tieslietu ministrs, tāpēc tikai likumsakarīgi, ka tieslietu ministrs sagatavos priekšlikumu, kuru izskatīs Tieslietu padome.

Tiesu priekšsēdētājiem šobrīd likums ir noteicis papildu pienākumus tiesas darba organizācijā un tiesnešu darba uzraudzībā. Persona, izvēloties tiesneša karjeru, visticamāk nedomā par administratīva vadītāja pienākumiem. Tiesas faktiskā vadīšana tiesnesim ir papildu izaicinājums, ar kuru ne visi vēlas nodarboties un ne visi var tikt galā. Tāpēc likumā šobrīd noteiktais divu 5 gadu pilnvaru termiņš sevi nebūtu attaisnojis, jo labs vadītājs ir ilgstošs prasmju apguves process. Tādēļ atbalstāms, ka Saeima vēlreiz aicināta vērtēt šo regulējumu un neierobežot rajona tiesas un apgabaltiesas priekšsēdētāja pilnvaru termiņu skaitu.

Tiesu komunikācija

Jautājums par tiesu komunikāciju ar sabiedrību aktuāls bijis vienmēr. Tikai tad, ja sabiedrība izprot tiesas darbu, tā arī respektē un uzticas tiesas spriedumiem un lēmumiem. Tiesas taisnīgumam jābūt redzamam.

Tiesas nekad nav bijušas slēgtas iestādes, atklātums kā viens no lietu izskatīšanas pamatprincipiem ir noteikts gan likumā "Par tiesu varu", gan procesuālajos likumos. Likums "Par tiesu varu" papildināts gan ar informācijas pieejamības sadaļu, gan ar nosacījumu, ka visi atklātā tiesas sēdē pieņemti spriedumi tiek publicēti internetā.

Taču ar to šodien vairs nepietiek - gan tādēļ, ka mainījies sabiedrības informācijas galvenais avots - mediji, to formas, ātrums un tieslietās specializējušos žurnālistu nepietiekamība, gan mainījušies tiesu procesi, ieviešot rakstveida procesu, saīsinātos spriedumus, atteikumus pieņemt lietas izskatīšanai utt. Sabiedrība saņem ātru, bet ne vienmēr pilnīgu informāciju, lasa skaļus virsrakstus, bet neatrod skaidrojumu. Cilvēkam nav saprotams, kāpēc tiesa nav rīkojusies tā, kā šķietamais taisnīgums prasa, toties ir skaidra atbilde par neuzticēšanos tiesām, kad to viņam vaicā dažādu aptauju veicēji. Rezultāti un to interpretācija ir tiesām visai negatīva, kas savukārt veicina šī stereotipa par neuzticēšanos tālāku attīstību.

Kā izkļūt no šī neuzticības loka? Šodien nepakavēšos pie Tieslietu padomes iniciētā korupcijas uztveres pētījuma, kura secinājumi un profesionāļu ieteikumi lika Tieslietu padomei pievērsties tiesu sistēmas komunikācijas jautājumam. Svarīgākie secinājumi bija divi:

1) Tiesu sistēma nav tikai tiesas - tādēļ jābūt vienotai komunikācijai visai tiesu sistēmai;

2) Komunikācijai jābūt tiesas darba sastāvdaļai - tādēļ vajadzīga tiesu komunikācijas stratēģija.

Tieslietu padome izveidoja darba grupu, kurā aicināja strādāt pārstāvjus no Tiesnešu ētikas komisijas, Augstākās tiesas un Tieslietu ministrijas, un piesaistīja komunikācijas speciālistu.

Nonācām pie atziņas, ka komunikācijas procesam jāveido trīs atsevišķi dokumenti:

1) Tiesu sistēmas komunikācijas vadlīnijas - ar tiesu sistēmu saprotot visas tās iestādes un nozares, kas pārstāvētas Tieslietu padomē;

2) Tiesu komunikācijas stratēģija - konkrētāku rīcību dokuments tieši tiesām;

3) Komunikācijas rokasgrāmata - praktisks palīglīdzeklis komunikācijas procesā.

Šobrīd Tieslietu padome ir apstiprinājusi jau divus no šiem dokumentiem - Tiesu sistēmas komunikācijas vadlīnijas un Tiesu komunikācijas stratēģiju.

Kādas ir turpmākās darbības, lai šos dokumentus ieviestu dzīvē?

Komunikācijas vadlīnijām:

1) tiek izstrādāts plāns, kā koordinēt kopējo komunikācijas procesu (jo iesaistīts daudz tiesu sistēmas institūciju);

2) tiek izstrādātas krīzes komunikācijas vadlīnijas.

Lai mūsu rīcības būtu profesionālas un sasniegtu cerēto mērķi, šī procesa vadībai un konsultācijām ir pieaicināti šīs jomas speciālisti.

Komunikācijas stratēģijai:

1) tā tiek skaidrota un diskutēta ar tiesnešiem. Jūnijā Tieslietu padome un Tiesnešu ētikas komisija aicināja uz kopīgu sanāksmi par šo jautājumu tiesu priekšsēdētājus. Tiesnešu ētikas komisija izbraukuma sēdēs tiekas ar tiesnešiem un pārrunā komunikācijas problēmjautājumus;

2) tiek izstrādāta Komunikācijas rokasgrāmata. Šī dokumenta sagatavošana uzticēta Tieslietu ministrijas komunikācijas speciālistiem, un ceram, ka vēl šogad saņemsim Rokasgrāmatas projektu.

Tiesu komunikācijas praktiskākiem jautājumiem ir veltīta šodienas konferences otrā daļa. Es šo jautājumu noslēgšu ar trīs akcentiem:

1) Pirmkārt, jau pieminētais uzdevums - komunikācijai ir jābūt tiesas ikdienas darba sastāvdaļai. Tātad tiesas priekšsēdētājs ir atbildīgs par šo procesu savā tiesā tikpat lielā mērā kā par citiem darba organizācijas jautājumiem. Un ikviena tiesneša pienākums ir atbalstīt komunikācijas procesu - ne katram obligāti jākļūst par Runas personu un jārunā televīzijas kameru priekšā, bet sniegt konstruktīvu atbalstu šīm Runas personām gan ir jāvar un jāgrib.

2) Otrkārt, īpaši pārdomātai komunikācijai jābūt dažādos pārmaiņu procesos. Turklāt nedrīkst aizmirst, ka tikpat svarīga kā komunikācijas ar sabiedrību ir arī iekšējā komunikācija starp tiesnešiem un tiesu darbiniekiem. Ne visai veiksmīga šajā ziņā bijusi līdzšinējā komunikācija rajona tiesu reorganizācijas procesā, par ko liecina satraukums un protesti, kas pausts vēstulēs, ko Tieslietu padome saņēmusi gan no tiesām, gan novadu pašvaldībām. Apstiprinot Tieslietu ministrijas sagatavoto Latgales tiesu apgabala rajona tiesu reorganizācijas plānu, Tieslietu padome vienlaikus norādīja uz komunikācijas nepieciešamību ar reorganizējamo tiesu tiesnešiem un darbiniekiem un reformas gaitas un rezultātu izskaidrojumu sabiedrībai.

3) Treškārt, tiesu komunikācijas stratēģija tiek attiecināta arī uz tiesnešu pašpārvaldes institūcijām un Disciplinārtiesu. Arī šīm institūcijām jābūt savam komunikācijas plānam, kā normatīvā regulējuma ietvaros kļūt pietiekami atvērtām un saprotamām sabiedrībai.

Tiesnešu atalgojuma līdzsvarošana vienotajā valsts pārvaldes atalgojuma sistēmā

Kā zināms, Tieslietu padomei nav likumdošanas iniciatīvas tiesību, taču mūsu iespēja ir aktualizēt kādu jautājumu ar pētījumiem, analīzi, padomes lēmumiem un vēršanos pie attiecīgajām amatpersonām un institūcijām. Tādā veidā Tieslietu padomei ir izdevies pievērst uzmanību nepilnībām valsts pārvaldes vienotajā atalgojuma sistēmā, proti, būtisko atšķirību starp izpildvaras juristu un tiesnešu atalgojumu. Par līdzvērtīgām uzskatītās algas tiesnešiem šobrīd var būt pat par 50% zemākas nekā algas izpildvarā.

Tieslietu padome veica analīzi par reālo atalgojumu un vērsa uzmanību uz problēmu, ka, iekļaujot tiesnešus un prokurorus vienotajā atalgojuma sistēmā, plānotais līdzsvars ir izjaukts, atceļot piemaksu un prēmiju ierobežojumus valsts pārvaldē, bet saglabājot tos tiesnešiem un prokuroriem.

Vairākkārt šo jautājumu aktualizējusi padomes sēdēs un sarakstēs ar Finanšu ministriju, Tieslietu padome vērsās tieši pie Ministru prezidentes, norādot, ka šobrīd tiesnešu atalgojums neatbilst tiesnešu neatkarības principam un nenodrošina tiesnešiem atbilstošu atlīdzību. Tieslietu padome aicināja novērst radušos situāciju un izdarīt grozījumus normatīvajos aktos, grozījumu sagatavošanā iesaistot arī padomi.

Tieslietu padome uzskata - lai līdzsvarotu tiesnešu un prokuroru un valsts pārvaldes ierēdņu atalgojumu, tiesnešu atalgojums jāpiesaista Centrālās statistikas pārvaldes oficiāli publicētajam aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēram valstī, piemērojot attiecīgu koeficientu. Tas nozīmē atteikties no tiesnešu atalgojuma sasaistes ar valsts pārvaldes ierēdņu 12.mēnešalgu grupu, kā tas ir šobrīd.

Ministru prezidentes uzdevumā Tieslietu ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju izstrādāja vairākus variantus tiesnešu un tai piesaistītai prokuroru atalgojuma sistēmas maiņai. Tieslietu padome ir akceptējusi risinājumu, ka tiesneša atalgojums tiek pietuvināts izpildvaras iestāžu juridisko dienestu augstāk atalgoto vadītāju atalgojuma līmenim, nosakot rajona tiesneša mēnešalgas aprēķina koeficientu 4,31. Turklāt atalgojuma līdzsvarošanai noteikt trīs gadu periodu no 2017.gada.

Arī tiesu darbinieku atalgojums ir Tieslietu padomes uzmanības lokā. Skatot jautājumu par apgabaltiesu un rajona tiesu un Augstākās tiesas budžetu pieprasījumu 2016.gadam, Tieslietu padome aktualizēja faktu, ka nākamā gada budžetā nav paredzēts palielināt atalgojumu tiesu darbiniekiem. Tiesu darbinieku atalgojums šobrīd ir neadekvāti zems darba kvalifikācijai un apjomam, kā arī tas nav konkurētspējīgs valsts pārvaldē. Līdz ar to tiesu personāla mainība pārsniedz pat 40% gadā, kas nepašaubāmi mazina tiesu darba efektivitāti un kvalitāti un var ietekmēt arī personu tiesības uz taisnīgu tiesu. Tieslietu padome aicināja Tieslietu ministriju aktualizēt šo problēmu un vērst uz to Ministru kabineta uzmanību.

Šobrīd ir saņemta Ministru prezidentes rezolūcija, kurā valdības vadītāja lūdz tieslietu ministram un finanšu ministram ņemt vērā sniegtos priekšlikumus par tiesnešu un prokuroru atalgojuma sistēmu un tiesu sistēmas darbinieku atalgojumiem, izstrādājot valsts budžeta projektu 2017.gadam.

Tieslietu padomes tuvākās NĀKOTNES JAUTĀJUMI būs tie, par ko diskusijas jau bijušas un kas tiks turpinātas pēc viedokļu aptaujām, izvērtējuma un, iespējams, jaunu risinājumu piedāvājuma.

Viens no aktuālākajiem neapšaubāmi būs rajona tiesu namu koncepcijas tālāka attīstība. Turpmāki soļi šajā reformā būtu sperami tikai pēc objektīvas līdzšinējo pārkārtojumu ieguvumu un zaudējumu analīzes un, kā jau iepriekš minēju, - nodrošinot pietiekamu informāciju un komunikāciju gan ar tiesnešiem, gan pašvaldībām, gan sabiedrību.

Tieslietu padomei nāksies atgriezties arī pie jautājuma par iespējamu tiesnešu un prokuroru imunitātes atcelšanu administratīvo pārkāpumu lietās, kā to rekomendējusi Eiropas Padomes Starpvalstu pretkorupcijas grupa (GRECO). Tieslietu padome lēmumu nepieņēma, jo viedokļi par šo jautājumu darba grupās un tiesnešu aptaujās bijuši konceptuāli atšķirīgi. Tieslietu padome uzskata par nepieciešamu noskaidrot plašāku tiesnešu viedokli par šo jautājumu, tādēļ tas ir viens no jautājumiem aptaujas anketā konferences dalībniekiem. Diskutējot par šo jautājumu, Tieslietu padome norādīja, ka, pirms lemt par imunitātes atcelšanu tiesnešiem un prokuroriem, būtu jāpārskata normatīvo regulējumu administratīvo pārkāpumu procesā.

Visbeidzot - jautājums par tiesu sistēmas disciplināratbildības reformu, kas paredz vienotu apelācijas instanci visu tiesu sistēmai piederīgo amatpersonu disciplinārlietās. Tieslietu padome Augstākās tiesas plēnuma iebildumu pret Disciplinārtiesas kā vienotas apelācijas instances noteikšanu uzskatīja par vērā ņemamu argumentu, lai atgrieztos pie diskusijām par šo jautājumu.

Augstākā tiesa neatbalsta, ka šī funkcija tiek uzlikta Disciplinārtiesai, kura tika veidota tikai tiesnešu disciplinārlietu lēmumu pārsūdzībai, lai novērstu tiesnešu tiesību iespējamu aizskārumu. Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumi nebija pārsūdzami, turpretī citu tiesu sistēmas amatpersonu lēmumu pārsūdzība iespējama Administratīvā procesa likuma noteiktā kārtībā. Augstākā tiesa norādīja, ka ierosinājums par Disciplinārtiesas kompetences paplašināšanu ir kritiski vērtējams no vairākiem aspektiem - sistēmiskā, procesuālā, funkcionālā un arī no nelietderīga budžeta līdzekļu izlietojuma. Tiesu sistēmai piederīgo personu disciplinārlietas ir klasiskas administratīvās lietas un administratīvās tiesas nodrošina vienotus standartus un judikatūru disciplinārlietu izskatīšanā. Katra lieta, ko likumdevējs nodod Augstākajai tiesai izskatīšanai kā apelācijas instancei, kā tas būtu šajā gadījumā, paildzina citu - kasācijas tiesvedībā esošu - lietu izskatīšanas ilgumu. No procesuālā aspekta vērā ņemams, ka tiktu būtiski samazināts pie disciplinārās atbildības saukto advokātu, notāru un tiesu izpildītāju procesuālo tiesību apjoms. Savukārt no funkcionālā aspekta vērā ņemams, ka Disciplinārtiesai ir ierobežota kapacitāte, paplašinot tās kompetenci, nepieciešami papildu finanšu un cilvēku resursi.

NOBEIGUMĀ izteikšu pateicību augsti godājamajam Valsts prezidentam par ieinteresētību tiesiskuma stiprināšanā valstī, ieklausoties arī tiesu varas viedoklī. Tam apliecinājums ir Valsts prezidenta personiska klātbūtne pirmajā tiesnešu konferencē pēc stāšanās prezidenta amatā, kā arī Tiesiskās vides pilnveides komisijas izveide. Esam gandarīti, ka Valsts prezidenta izveidotā komisija ir novērtējusi Tieslietu padomes nozīmi tiesu varas pārstāvēšanā un Tieslietu padomes lomas stiprināšana ir viens no pirmajiem jautājumiem, pie kura komisija strādā.

Mūsu visu mērķis ir viens - tiesiska Latvijas valsts, taisnīga un neatkarīga tiesu vara.

Sveicu visus mūsu valsts svētkos - Latvijas Republikas proklamēšanas 97.gadadienā, ko atzīmēsim nākamnedēļ.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 1. daļa

FotoSaruna ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu.
Lasīt visu...

21

Vīzija glamūra inteliģencei

Foto2019.gada 16.maijā portāls “nra.lv” publicēja tekstu ar virsrakstu “Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vīzija par Latviju”. Tā ir latviešu varas inteliģencei svētā un neizsakāmi dievinātā “šodienas nācijas tēva”, “pravieša”, “zvaigznes, kas apspīd mūsu valsts tumšos beztiesiskos kaktus”, “otra Kārļa Ulmaņa” uzruna latviešu tautai.
Lasīt visu...

21

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

FotoTuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas ir cieši saistīts ar līdzdalību vēlēšanās.
Lasīt visu...

12

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

Foto1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no valdības saņemt licenci naftas meklēšanai Baltijas jūrā! Dombrovskis izteicās, ka viņam neesot informācijas par paša grāmatas finansējuma avotiem.
Lasīt visu...

6

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

FotoVelmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām, par cenu, kas vairākkārt zem tirgus cenas. Valsts nesa zaudējumus, likvidatori uzvārījās.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ir puslīdz skaidrs, kurp dodas NEPLP un LTV. Bet... kur tad tas ir?

Atbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis...

Foto

Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai

Šī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam,...

Foto

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi...

Foto

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

Pietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas...

Foto

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

Vai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs...

Foto

Latvija gaida nākamo vadoni

Esošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu,...

Foto

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa...

Foto

Nacionālā ideja un identitāte

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai...

Foto

Londonas tiesa: "Latvijas Dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas...

Foto

Kas nogāja greizi Tālim Linkaitam

Gan citi JKP politiķi, gan pats Tālis Linkaits valdības veidošanas procesā ne tikai neslēpa, ka viņu galvenais uzdevums ir apturēt dzelzceļa...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņa un „Uzvaras” svinības

Kā jau bija gaidāms, Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņa kļūst arvien redzamāka, ko nosaka arī partiju aģitēšanas laiku izmantošana televīzijā...

Foto

Mēs ļoti labprāt šautu arī migrējošās zosis pavasarī, ja vien mums to atļautu

1. Juridiskais pamatojums. Gan Medību likums, kurā ir pilnībā pārņemtas direktīvas prasības par...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 2. Jocīgā laime

2019.gada 1.aprīlī Latvijā izveidojās it kā jocīga situācija. Turklāt situācijas jocīgums netika apzināti izraisīts atbilstoši pirmā aprīļa, Lielās Joku dienas,...

Foto

Aptiekas nav bodītes ar farmaceitu kā kasieri pie lodziņa

Aptieku, kas ir iedzīvotājiem tuvākā un sasniedzamākā veselības aprūpes iestāde, pakalpojumu klāsts būtu jāplašina, neaprobežojoties tikai ar...

Foto

Par paranormālās dzīvesziņas pārņemto pasaules daļu

Kad Saeima pārtikas iepakojumā aizliegs izmantot plastmasu ar bisfenolu A, vienīgais arguments skolas bērnu apgādāšanai tieši ar "Memory Water" ūdeni,...

Foto

Latvijas dzelzceļa sistēma pārmaiņu priekšvakarā

Dzelzceļš – tā nav tikai infrastruktūra, vagoni un kravas. Lai dzelzceļš veiksmīgi darbotos, ir jābūt cilvēkam; ir jābūt interesei, enerģijai un...

Foto

Tik labi kā vēl nekad

Valsts prezidenta kampaņas iesākumā tika paziņots, ka "Latvijas iedzīvotāji pašreiz dzīvo tik labi kā vēl nekad". Kad varas aprindas pauž kārtējo...

Foto

Būs atkal draudzenes, klasesbiedri, mīļākās vai vēl nezin kas attiecīgajos amatos

Vienotības valdība ir ķērusies pie finanšu sektora kapitālā remonta. Un loģiski rodas jautājums – kāpēc ir...

Foto

Lai valsts piedzīvotu uzplaukumu, nepieciešama sadarbība ar Dievišķo

Ļoti cienījamās un godājamās valsts amatpersonas, valdības pārstāvji, ministri, dievkalpojuma dalībnieki, visi tie, kas tajā piedalās ar televīzijas...

Foto

Novērtēsim, ka varam tagad svinēt mūsu valsts brīvību pie baltiem galdautiem

Šogad atzīmējam simtgadi mūsu armijai, kas dzima kaujās par Latvijas brīvību laikā, kas bija izšķirošs...

Foto

Patofobijas vietējais dizains

Fobiju sarakstu nepieciešams papildināt. To ir pelnījusi latviešu varas inteliģence. Tās darbībā ir uzkrītoši konstatējama etniski specifiska fobija – īpaša tipa paniskas bailes,...

Foto

Mediji savās rīcības iespējās kļūst arvien brīvāki

Nedēļas sākumā jaunās valdības apstiprināšanā Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida (Kersti Kaljulaid) iestājās pret mediju darba nopēlumu, uzvelkot džemperi ar...

Foto

Pirmās 100 dienas

Pirmajās 100 dienās paveiktais Satiksmes ministrijā: sabiedriskā transporta maršrutu tīkla konkursa sagatavošanā esam tikuši līdz koncepcijas prezentācijai Sabiedriskā transporta padomē, ar mērķi maijā...

Foto

Mana tauta, visa pasaule tevi muļķo, uzticies man un dzer superūdeni par uzskrūvētu cenu

“Memory water” dibinātājam Jānim Pļaviņam nepietiek, ka cilvēki maksā eiro par litru...

Foto

Es esmu drošs, ka tauta nostāsies manā pusē un šis process tikai pieņemas spēkā, un tautas spēks ir neapturams

Vēlos detalizēti informēt par Satversmes aizsardzības biroja...

Foto

Satiksmes ministram riebjas popularitāte?

Interesanti, ar ko dižu un svarīgu sevi ikdienā nodarbina Tālis Linkaits? Ar kādu veikumu viņš varētu mums atskaitīties par savām pirmajām 100...

Foto

Ikšķiles novada pašvaldība aptauju organizē likumu ietvaros un to arī sarīkos

Ikšķiles novada pašvaldības domes lēmums organizēt Ikšķiles novada pašvaldības (Pašvaldība) administratīvās teritorijas iedzīvotāju aptauju ar...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 1. Pamatbūtība

Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”. Tautas garīgā bojāeja notiek precīzi saskaņā ar zinātniskajā literatūrā apkopoto cilvēces vēsturisko pieredzi . Pagātnē garīgi...

Foto

Puņķu valdība

Mēs varam sajūsmā spiegt par premjerministra angļu valodas zināšanām, kas tiešām ir lieliskas, taču mums jābūt godīgiem: valdība Latvijā šobrīd ir sastiķēta ar puņķiem....

Foto

Zāļu valsts aģentūrai nebija likumīgu šķēršļu zāles „Rigvir” nepārreģistrēt

Zāļu valsts aģentūra (turpmāk – Aģentūra) sniedz informāciju par Aģentūras un tās Zāļu reģistrācijas komisijas veikto darbu...

Foto

Smiekli nevietā

Pirms nedēļas Pietiek iepazīstināja ar manu piedāvājumu Valsts prezidenta amatam, kurš bija publicēts rubrikā "Pietiek nopietnības". Komentāros izraisījās diskusija, kurā jautrības bija maz. Izvirzījās nopietni, Latvijai...

Foto

Dzirkstele

Maz ir to, kuri patiesi spēj novērtēt, kas tikko ir noticis. Jaunievēlētais Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis, uzzinot, ka ir ievēlēts par prezidentu, vēršoties pie žurnālistiem,...

Foto

Vēstījums 2019. gada Lieldienās

Kristus ir augšāmcēlies! Priecīgas Lieldienas! Jau divtūkstoš gadus mēs cits citu šādi sveicam. Kad kaut ko dara tik ilgi, var iezagties pierastība,...

Foto

Latvijā valsts apmaksā par trešdaļu mazāk inovatīvo medikamentu nekā Lietuvā un Igaunijā

Latvijā pacientu nodrošinājums ar valsts kompensētajiem jaunākās paaudzes medikamentiem būtiski atpaliek no pārējām Baltijas...

Foto

Nacionālais suicīds

2019.gada 15.aprīlī viena latviešu tautas daļa tika iepriecināta ar šādu ziņu: “Koalīcijas partijas sadarbības sanāksmē vienojušās par kopīgu atbalstu Eiropas Savienības Tiesas tiesnesim Egilam...

Foto

Par mūslaiku šucmanietēm un par Rimšēviču

Šucmaņi – oficiāli sardzes dienests – Otrā pasaules kara laikā bija tāda pretīga kolaboracionistu pasuga, kuras pārstāvjus vācieši sūtīja uz...

Foto

Kad Bordāns vēl nuztraucās nevis par bezkompromisa tiesiskumu, bet par to, kurš viņu paņems uz vēlēšanām...

Klausoties, kā tagadējais tieslietu ministrs Jānis Bordāns vietā un nevietā...

Foto

Palīdzība...

2009. gada marta nogalē ASV ekonomisko palīdzību Centrālamerikas valstīm – Salvadoras Republikai (República de El Salvador), Gvatemalas Republikai (República de Guatemala) un Hondurasai (Honduras). Kāpēc?...

Foto

Piedāvājums Latvijas prezidenta amatam

Esmu piedāvājis savu kandidatūru Latvijas Valsts prezidenta amatam. Par šo faktu esmu saņēmis apstiprinājumu no Saeimas Pieprasījumu komisijas 2019.gada 11.aprīlī. Savu programmu http://www.societyandnature.org/lpp.pdf esmu...

Foto

Ansis Pūpols: Meroni atzīstams par oligarhu

Beidzot kāds to pateicis skaļi — Ventspils kriminālprocesu «arestētās mantas glabātājs» Rūdolfs Meroni atbilst visām trim klasiskajām oligarhijas pazīmēm: ietekme...

Foto

Jūrmalas opozīcijas deputāts Grūba izmanto skolēnu vecāku sapulci savās politiskajās interesēs

Otrdien, 9. aprīlī, Jūrmalas Valsts ģimnāzijā notika informatīva vecāku sapulce, kurā kā vecāks piedalījās arī...

Foto

Alvis, Žeņa un Vova. Tiem, kas man Pārdaugavā sārtu krāva

Tas nebūs gari. Bet sākumā daži skaidrojumi par manis pieminētajiem tēliem virsrakstā....

Foto

Teikumi aplaužas

Publiskās telpas viedokļos par Egila Levita izredzēm tikt ievēlētam valsts prezidenta amatā teikumi gludi, bet kaut kā neizbēgami aplaužas ar loģiski izrietošiem “bet”....

Foto

Televīzija ir mehānisms, kura darbība atšķiras no pilnīgi visiem citiem uzņēmumiem un to vadīšanas

Ja kādu interesē, man arī ir, ko teikt LTV un NEPLP sakarā....