Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tiesnese Inta Naruška (pirms laulībām – Kobiņeca) jau tajā pašā dienā pēc notiesājošā sprieduma nolasīšanas tā sauktajā „kokvilnas lietā” ir pametusi darbu Rīgas rajona tiesā, lai pārceltos uz „slaveno” Zemgales rajona tiesu Ogrē. Interesanti, ka, kā izrādās, lēmumu par tiesneses pārcelšanu Tieslietu padome ir pieņēmusi jau gandrīz divus mēnešus pirms šī sprieduma nolasīšanas.

Rīgas rajona tiesas darbiniece sadarbībai ar presi Diāna Vilhovika sarunā ar Pietiek par tiesneses Naruškas pēdējo spriedumu bija ārkārtīgi nerunīga, atzīstot vienīgi to, ka tiesnese tagad tiešām strādājot Ogrē un viņas pēdējā darba diena bijusi 6. jūlijā.

„Viņu pārcēla,” – tas bija viss, ko par Naruškas darba gaitu beigām varēja atklāt Vilhovika. Viņa arī nevarēja komentēt Latvijas tiesās reti sastopamo situāciju, kad reizē ar sprieduma pasludināšanu bijis gatavs arī pilnais sprieduma teksts, uz ko parasti ir jāgaida nedēļām vai pat mēnešiem ilgi.

Tikmēr Tiesu administrācijas pārstāvis Vjačeslavs Mitņičuks skaidro – tik tiešām, tiesnese Naruška jau labu laiku iepriekš pieteikusies uz vakanto vietu Ogres tiesā. Viņas motivācija darba vietas maiņai gan nav zināma, taču Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs dokumentu par Naruškas pārcelšanu parakstījis 9. maijā.

„Ņemot vērā, ka saskaņā ar likuma “Par tiesu varu” 33.panta trešo daļu tiesas priekšsēdētājs atbild par lietu un citu pienākumu sadali starp tiesnešiem un organizē tiesas darbu, jautājums par tiesneša darba uzsākšanu tiesā, uz kuru tiesnesis tiek pārcelts, tiek saskaņots ar abu tiesu priekšsēdētājiem,” – tā Mitņičuks skaidro tiesneses darba gaitas beigas Rīgas rajona tiesā gandrīz divus mēnešus pēc attiecīgā rīkojuma parakstīšanas.

Iepriekš tiesnese Naruška šo lietu, kas saistīta ar vairāk nekā deviņus miljonus eiro vērtas Tadžikistānas kokvilnas kravas „pazušanu”, izskatīja bez īpašas steigas: apsūdzības nolasīšana tika pabeigta jau pirms vairāk nekā diviem gadiem, 2016. gada pavasarī.

Savukārt šovasar tā tika noslēgta lielā steigā, tiesnesei Naruškai trim apsūdzētajiem - uzņēmējam Gulamam Mohammedam Gulami, viņai sievai Valentīnai Gulami un Larisai Karpenko – piespriežot līdz pat astoņus gadus ilgus cietumsodus.

Par to, kā skaidrojama tiesneses spējā sarosīšanās, steidzot šo lietu pabeigt, un pārcelšanās uz citu darbu nekavējoties pēc šī sprieduma nolasīšanas, Pietiek ir nācies dzirdēt dažādus skaidrojumus un atsauces uz dīvainībām Naruškas taisītajā spriedumā, par ko informēsim tuvākajā laikā.

Pietiek jau vairākkārt ir informējis par dažādām dīvainībām šajā lietā, kas saistīta ar Igaunijā reģistrētas kompānijas OU Logistic-Ekspress apgalvojumiem, ka tai Latvijas teritorijā pazudusi Tadžikistānas kokvilnas krava vairāk nekā deviņu miljonu eiro vērtībā un ka šo "pazušanu" esot organizējusi personu grupa, izmantojot viltotus dokumentus par kravas īpašnieka maiņu.

Sākotnēji "tadžiki" 2013. gada februāra beigās bija mēģinājuši atprasīt kravu civiltiesiskā ceļā, iesniedzot prasību Rīgas apgabaltiesā pret SIA W.E.E.S.A., kuras vienīgais valdes loceklis bija Gulami, bet īpašnieki saskaņā ar Lursoft datiem - Vilis Dzebalis (5%) un ārzonas kompānija Eurocapital L.L.C. (95%). Savukārt pēc tam Igaunijā reģistrētais uzņēmums vai tā pārstāvji vērsās Valsts policijā ar iesniegumu par "Latvijas teritorijā pazudušu Tadžikistānas kokvilnas kravu".

Šīs lietas ilgās izskatīšanas laikā Pietiek publicēja kāda informēta lasītāja versiju, saskaņā ar kuru Gulami bijušais autovadītājs ticis iesaistīts šajā lietā, lai sarakstītu "vajadzīgos" iesniegumus civillietas pārvēršanai kriminālprocesā.

Šajā lietā iesaistīta arī bijusī prokurore, pašlaik jau citā lietā cietumsodu saņēmusī Irina Bogdanova, iespējams, arī augsti Ekonomikas policijas darbinieki un uzņēmējs Vasilijs Meļņiks, kuram Gulami savulaik pēc savu tuvu paziņu lūguma pieprasījis atdot ļoti ievērojamu summu, kuru tas bijis parādā.

Lasītāja vēstulē cita starpā bija norādīts: „Tā saucamo kokvilnas lietu organizēja izspiedēju grupa: I. Bogdanova – bijusī prokurore, kura ar dažādiem pamatojumiem divu gadu laikā izspieda no G. Gulami naudu, un G. Gudermanis [tagad amatu jau zaudējušais Ekonomikas policijas vadītājs] un D. Mežavilks [Ekonomikas policijas inspektors], kuri ne gluži nesavtīgi palīdzēja I. Bogdanovai.

Kad visas viņas krāpniecības shēmas bija atklātas, G. Gulami pārtrauca ar viņu jebkādu saziņu un uzlika aizliegumu viņai ienākt savos objektos. I. Bogdanovai arī bija vienošanās ar N. Žīguru, kurš līdz 2013. gadam strādāja pie G. Gulami par vadītāju, bet tika atlaists saistībā ar sistemātisku dzeršanu un narkotisko vielu lietošanu.

Pēc atlaišanas N. Žīgurs I. Bogdanovas un, iespējams, arī D. Mežavilka vadībā sāka rakstīt plašus iesniegumus, kuru saturs un forma, maigi izsakoties, neatbilda vienkārša šofera līmenim. Taču tieši šādi iesniegumi bija vajadzīgi, lai civillietu pārvērstu krimināllietā”.

Pietiek jau ir publicējis apjomīgās Žīgura (oficiāli – Žīgura-Eļmurzajeva) liecības, kas tiešām rada iespaidu, ka vai nu šoferis bijis ar izcilām novērotāja spējām, jurista izglītību un talantu panākt mazpazīstamu cilvēku dziļu atklātību biznesa lietās, vai arī šīs liecības ir sniegtas pēc iepriekš sagatavotas informācijas.

Kā rāda Pietiek iepriekš publicētie ieraksti, neraugoties uz notikušo, Žīgurs ieradies uz, pēc visa spriežot, pat vairākām sarunām ar Gulami, lai „nožēlotu grēkus” un izteiktu gatavību tos „izpirkt” apmaiņā pret materiālu palīdzību, taču atsaucību nav guvis.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...