Iesaki rakstu: 
Rīgas rajona tiesas tiesnese Vineta Mazure bijusi tik slinka, nolaidīga vai pavirša, ka atļāvusies spriedumu sastādīt, izmantojot kopēšanas un ielīmēšanas jeb copy/paste paņēmienu no citas civillietas, neiedziļinoties un, iespējams, pat nenoklausoties tiesas sēdes audio ierakstu, kurā sniegti paskaidrojumi, kas apliecina, ka prasība daļēji izpildīta vēl pirms tiesas sēdes. Turklāt arī apelācijas sūdzību izskatījusī tiesnešu kolēģija sevi neapgrūtināja ar lietas materiālu lasīšanu, bet izmantoja to pašu kopēšanas un ielīmēšanas metodi, kā rezultātā trīs bērnu māmiņai nāksies maksāt parāda summu dubultā.
Kāda trīs bērnu māmiņa bija palikusi parādā zemes nomas maksu, par ko zemes īpašniece iesūdzēja viņu tiesā. Prasība pirmās instances tiesā tika apmierināta daļēji, bet līdz apelācijas tiesas sēdei atbildētāja bija daļu no pieprasītās summas jau samaksājusi, par ko arī saņēmusi zemes īpašnieces apliecinājumu.
Taču zemes īpašniece tiesā nesamazināja prasīto summu par jau samaksāto daļu, bet joprojām turpināja pieprasīt visas parāda summas atmaksu. Tiesas sēdē trīs bērnu māmiņas pārstāve skaidri un gaiši paskaidroja, ka daļa summas jau ir samaksāta, un uzrādīja arī pierādījumus, ka prasītāja ir apliecinājusi naudas saņemšanu. Līdz ar to likumsakarīgi tiesas spriedumā vajadzēja parādīties jau mazākai summai, kura atbildētājai jāmaksā kā nomas maksas parāds.
Tomēr tiesas spriedums rāda ko citu. Tiesas spriedums taisīts pēc kopēšanas un ielīmēšanas principa, iekopējot citas civillietas atbildētāja sniegtos paskaidrojumus. Līdz ar to no trīs bērnu māmiņas tika piedzīta arī jau samaksātā summa vairāk nekā 1000 eiro apmērā.
Zīmīgi, ka Rīgas rajona tiesas Civillietu tiesas kolēģija tiesnešu Ilzes Ošiņas, Ineses Graudas un Ulda Dangas sastāvā, izskatot civillietu apelācijas kārtībā rakstveida procesā COVID-19 pandēmijas dēļ, arī sevi nevēlējās apgrūtināt ar atbildētājas apelācijas sūdzības un lietas materiālu lasīšanu un izvērtēšanu, pilnībā pievienojoties pirmās instances tiesas tiesneses V. Mazures spriedumā norādītājiem motīviem, kuros nebija nekāda izvērtējuma atbildētājas iebildumiem pret prasību, ka 1 151,33 EUR prasītājai jau tika samaksāti pirms prasības celšanas, līdz ar to nodrošinot, ka no atbildētājas prettiesiski ir piedzīta valsts nodeva 345,40 eiro apmērā, kā arī lietas vešanu saistītie izdevumi - 345,40 eiro, liekot trīs bērnu māmiņai samaksāt drošības naudu 300 eiro apmērā par apelācijas instances tiesas sprieduma pārsūdzēšanu kasācijas kārtībā.
Turklāt tiesneši arī negribēja iedziļināties lietas būtībā un atzīt savu kolēģu paviršību un neuzmanību, bet paziņoja, ka nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais iznākums ir nepareizs, līdz ar to paužot uzskatu, - ir pareizi, ka tiesa atkārtoti piedzen naudas līdzekļus, kas samaksāti prasītājai jau pirms prasības celšanas un par ko pierādījumi iesniegti pirmās instances tiesā. Par šo tiesnešu nolaidību un neuzmanību informēts arī ģenerālprokurors.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
