Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Rīgas apgabaltiesā problēmas rada aptuveni desmit civillietas, kurās pasludināts saīsinātais spriedums, bet tiesneses Ivetas Bērziņas (attēlā pa vidu) atstādināšanas dēļ nav apstiprināts pilns spriedums. Civillietu tiesu kolēģijas priekšsēdētājas pienākumu izpildītāja Ilze Celmiņa nodevusi šīs lietas atkārtotai izskatīšanai, taču daļa tiesnešu atsakās to darīt, norādot, ka tādā veidā tiks pārkāpts likums. Arī advokāti norāda uz Civilprocesa likumu, kurā paredzēts, ka lietas bez pilna sprieduma uzskatāmas par procesuāli kļūdainām un tās var atcelt un nodot otrreizējai izskatīšanai tikai kasācijas instance.

Vienai no šādām lietām saīsinātais spriedums pasludināts pērn 29.oktobrī, pilno spriedumu bija paredzēts izdot 12.novembrī, bet Bērziņas aizturēšanas dēļ tas vairs nebija iespējams, tādēļ lietas dalībniekiem nosūtīti paziņojumi par lietas iztiesāšanu no jauna citā tiesnešu sastāvā, un automatizētā sadalē tā nodota citu tiesnešu sastāvam.

Taču tiesneši Lelde Grauda, Gvido Ungurs un Gunta Freimane atstatījuši sevi no lietas izskatīšanas, pamatojot, ka lietas izskatīšana apelācijas instancē pēc būtības ir tikusi pabeigta, un likums nepieļauj lietas izskatīšanas atsākšanu pēc būtības, ja lietā ir pasludināts apelācijas instances spriedums, kurš nav atcelts.

Savukārt Celmiņa pieņēmusi jaunu lēmumu, kurā atzīst, ka lietas izskatīšana apelācijas instancē ir pabeigta ar dienu, kad lietā ir sagatavots pilns spriedums, tādēļ nodevusi lietu atkārtotai izskatīšanai vēl citam tiesnešu sastāvam. Tiesneši Līga Blūmiņa, Uldis Danga un Juris Freimanis savukārt nolēmuši atteikties atkārtoti ierosināt apelācijas tiesvedību šajā lietā, un šis lēmums nav pārsūdzams.

Tiesneši savu lēmumu motivē ar to, ka saīsinātais spriedums ir pieņemts, un šādā situācijā pēc sprieduma pasludināšanas lietas izskatīšanas atsākšana nav iespējama, jo to liedz Civilprocess. Tiesneši norāda, ka, pieļaujot atkārtotu lietas izskatīšanu, tiek pieļauta absurda un nelikumīga tiesas rīcība, taisot tiesas spriedumu, kas ir pretējs lietā pasludinātajam saīsinātajam spriedumam, ko augstākas instances tiesa nav atcēlusi.

Tiesneši uzskata, ka Celmiņas minētie apstākļi par nepieciešamību nodot lietu izskatīšanai citam tiesnešu sastāvam nav pamatojums tiesas rīcībai, nododot to jaunai izskatīšanai jau pēc sprieduma pasludināšanas.

Rīgas apgabaltiesas preses sekretāre Inta Šaboha Pietiek skaidroja, ka Civilprocesa likuma 14.pants nosaka -  ja nav pieņemts pilns spriedums, tad lieta jāskata vēlreiz. „Esam saskārušies ar to, ka nav precīza regulējuma tiesību normās attiecībā uz to, kādas ir noteiktās darbības gadījumos, kad tiesnesis ir atstādināts no amata pildīšanas līdz viņam tiek noregulētas krimināltiesiskās attiecības. Tiesa ir vērsusies Tieslietu ministrijā ar aicinājumu noregulēt normatīvo regulējumu, papildinot likumu Par tiesu varu,” informēja Šaboha.

Pēc tiesas pārstāves teiktā, likuma Par tiesu varu 20.panta otrā daļa nosaka, ka, koleģiāli izskatot lietas, tiesas sastāvā esošajiem tiesnešiem ir vienādas tiesības izlemt visus ar lietas skatīšanu saistītos jautājumus un tiesas nolēmumu pieņem ar tiesnešu balsu vairākumu. „Tā kā ir šie objektīvie apstākļi, kādēļ nevar pabeigt lietas izskatīšanu esošajā sastāvā, ieskaitot pilno spriedumu, ir jānodod lieta jaunai izskatīšanai citam sastāvam,” tiesas viedokli pamato Šaboha.

Tā kā tiesnese Bērziņa atstādināta no amata sakarā ar kriminālprocesu un nav prognozējams, vai un kad viņa varētu atgriezties amatā, izlemts lietas nodot izskatīšanai citam sastāvam, lai saglabātu procesa dalībnieku tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā. Pēc Šabohas teiktā, Rīgas apgabaltiesā šādas lietas ir līdz desmit un lielākā daļa jau esot iztiesātas no jauna un pieņemts jauns lēmums.

Tieslietu ministrija (TM) Pietiek nesniedza atbildi, vai Rīgas apgabaltiesa rīkojas likumīgi, nododot lietas jaunai izskatīšanai pēc būtības. Ministrijas preses sekretāre Laura Majevska vien informēja, ka TM ir saņēmusi Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas Daigas Vilsones vēstuli, kurā norādīts, ka šāda situācija ir izveidojusies Rīgas apgabaltiesā. „Ņemot vērā izveidojušos situāciju, TM vērtē grozījumu nepieciešamību normatīvajos aktos,” papildināja Majevska.

Zvērināts advokāts Egils Radziņš, kurš ir arī Tieslietu ministrijā izveidotās darba grupas Civilprocesa likuma grozījumu izstrādei dalībnieks, norāda, ka šādi gadījumi likumā nav atrunāti. Civilprocesa likuma 452.pants nosaka gadījumus, kad kasācijas instancē spriedums ir atceļams procesuālo pārkāpumu dēļ. Kā viens no šādiem pārkāpumiem minēts pilna tiesas sprieduma trūkums. Līdz ar to, ja nav pilna sprieduma, tas uzskatāms par procesuālu trūkumu un šāds spriedums nevar stāties likumīgā spēkā.

„Kaut arī šādi gadījumi nav bieži, tomēr no dalībnieku viedokļa tas nav patīkami, jo viņi ir snieguši savus viedokļus, tērējuši laiku un resursus, bet process jāsāk no jauna. Ja ir vēlme atrisināt situāciju, kad pilna sprieduma neesamība ir pamats atcelšanai kasācijas kārtībā, tad varētu būt atruna, ka situācijās, kad abi pārējie tiesneši ir gatavi sagatavot pilno spriedumu un viņu viedoklis sakrīt, tad pieļaujama arī šāda situācija, ka pilno spriedumu raksta divi tiesneši,” spriež Radziņš, piebilstot, ka tas noteikti nav iespējams situācijās, kad abu tiesnešu viedokļi atšķiras.

Pēc Radziņa domām, tikai kasācijas instance var lemt par lietas atkārtotu izskatīšanu. Arī Tieslietu ministrijas darba grupā esot diskutēts par šo problēmu, bet vienots viedoklis arī tur nav izskanējis. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Daži jautājumi Latvijas Afganistānas veterānu cēzaram - Gunāram Rusiņam

FotoSaistībā ar interviju, kuru jūs nesen sniedzāt par Andreja Mediņa  militāro dienestu, es dažus jautājumus vēlos uzdot personīgi Jums.
Lasīt visu...

21

Pandēmija, infodēmija un multilaterālisms: runa ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā

FotoAugsti godātais priekšsēdētāja kungs! Ekselences, cienījamās dāmas un godātie kungi! Vispirms vēlos apsveikt V. Bozkira kungu ar iecelšanu Ģenerālasamblejas 75. sesijas priekšsēdētāja godā. Varu Jums apliecināt, ka Latvija aktīvi līdzdarbosies, lai panāktu, ka nākamo 12 mēnešu garumā šī tik svarīgā organizācija varētu Jūsu vadībā darboties veiksmīgi.
Lasīt visu...

6

Šuplinskas kundze, atkāpieties, jūs dzīvojat citā realitātē

FotoMatemātikas skolotāju trūkuma dēļ pirmo mācību stundu šajā priekšmetā tikai pagājušajā nedēļā aizvadīja Rīgas 40. vidusskolas sesto klašu skolēni. Ziņas nonāca Latvijas televīzijā.
Lasīt visu...

21

Par "Turaidas kvartālu" samaksātā nekustamā īpašuma nodokļa apjoms ir palielinājies, nevis samazinājies

FotoLatvijas televīzijas raidījumā "De Facto" izskanējušais apgalvojums, ka SIA "MC Turaida Property", kam pieder Turaidas kvartāls Jūrmalā, pēc īpašuma statusa maiņas par 40 000 EUR ir samazināts nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN), neatbilst patiesībai.
Lasīt visu...

18

Es negribu lekt acīs ļoti cienītajam ministram, no kā tik daudz kas ir atkarīgs: lai muzejs paciešas

FotoManā citādi harmoniskajā un priecīgajā dzīvē ir bijušas tikai divas reizes, kad esmu vēlējusies, lai man būtu savs sabiedrisko attiecību konsultants, jo pati nezinu, kā vispareizāk būtu reaģēt publiski nepatīkamā situācijā. Abas šīs reizes ir saistītas ar Brīvdabas muzeju. Tā kā man nav ne konsultanta, ne citu kanālu, es atļaušos izmantot savu privāto Facebook kanālu un iespējami racionāli un vienkārši izskaidrot aktuālo situāciju no sava skatupunkta, jo jūtu, ka tagad tas ir nepieciešams.
Lasīt visu...