Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vairāki mēneši, ilgāka sarakste, virkne sūdzību un aizstāvja neatlaidība - uzskatāmi demonstrējot Latvijas tiesībsargāšanas sistēmas īpatnības, tas viss ir bijis nepieciešams, lai Pietiek jau vairākkārt aprakstītajā avārijā smagi cietušās meitenes lietā beidzot tiktu konstatēts, ka tiesu medicīnas eksperte, pildot savus pienākumus, ir rīkojusies klaji nolaidīgi.

Smagajā avārijā nopietnus savainojumus, tai skaitā muguras smadzeņu satricinājumu guva sešgadīga meitene, taču sākotnēji Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra Ekspertīzes un izpētes departamenta Klīniskās tiesu medicīniskās ekspertīzes nodaļas tiesu medicīnas eksperte Dagnija Bērziņa šo Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ārstu uzstādīto diagnozi izslēdza, savukārt Veselības inspekcija paziņoja, ka nevienam vispār neesot tiesību apšaubīt tiesu medicīnas eksperta atzinumu.

Tagad, pēc ilgstošas sarakstes un vairākām sūdzībām izrādījies, ka nolaidīga eksperta atzinumu tomēr ir iespējams ne tikai apšaubīt, bet arī atzīt par nepamatotu. Pietiek rīcībā ir Tiesu ekspertu padomes slēdziens par Bērziņas atzinumu, un šajā dokumentā konstatēts, ka nolaidīgā eksperte pretēji oficiālās metodes prasībām nemaz nav aptaujājusi pašu cietušo.

Tāpat Tiesu ekspertu padome konstatējusi, ka "eksperta atzinumā nav aprakstītas pazīmes un to novērtējums par miesas bojājumu rašanas mehānismu" un ka "eksperta atzinumā nav atainota medicīnisko dokumentu epikrīzes izrakstos konstatētās diagnozes vai tās radīto seku esamības/neesamības izpēte apsekojamās personas apskates laikā".

"Pamatojoties uz augstākminēto, tiesu eksperte D.Bērziņa, sagatavojot eksperta atzinumu, nav ievērojusi Tiesu ekspertu likuma 11.panta pirmās daļas 7. un 8.punktā un Kriminālprocesa likuma 203.panta otrās daļas 8.un 9.punktā noteikto, ka eksperta atzinumā jānorāda ekspertīzē iegūtie rezultāti un iegūto rezultātu novērtējums, argumentētas atbildes uz uzdotajiem jautājumiem, līdz ar to uzskatāms, ka izdarītie secinājumi nav pietiekami pamatoti un argumentēti," teikts padomes secinājumos, norādot - ir pamats lūgt procesa virzītājam noteikt atkārtotu ekspertīzi.

Ņemot vērā šos secinājumus, cietušās meitenītes pārstāves pilnvarotā - juriste Ineta Malahovska ir vērsusies Tiesu ekspertu padomē ar lūgumu iesniegt ārstu sertifikācijas padomē priekšlikumu par ārsta sertifikāta anulēšanu tiesu ekspertei Bērziņai.

Pietiek jau informējis, ka šī nav bijusi vienīgā paviršība šajā kriminālprocesā, kurā vainīgajam pirmās instances tiesa piesprieda vien 80 stundu piespiedu darbu, bet līdz ar smagākās diagnozes – muguras smadzeņu satricinājuma – izslēgšanu no cietušajai nodarītajiem miesas bojājumiem liedza meitenei saņemt kompensāciju par ārstēšanos, kas var būt nepieciešama visa mūža garumā.

Šajā procesā nebija iedziļinājusies arī uzraugošā prokurore - Rīgas Autotransporta prokuratūras prokurore Viktorija Soldatova: viņa policijas izmeklētājai bija devusi norādījumus, kas vedina domāt, ka prokurore nav īsti iedziļinājusies lietā.

Piemēram, prokurore bija norādījusi, ka "nepieciešams veikt detalizētu liecību pārbaudi uz vietas ar visiem aculieciniekiem, kuri redzēja ceļu satiksmes negadījumu, lai noskaidrotu, no kuras vietas cietusī sāka šķērsot brauktuvi, cik metrus nogāja pa brauktuvi, kur tieši notika uzbraukums".

Taču patiesībā šajā negadījumā meitene vispār neatradās uz ielas braucamās daļas, bet gan bija paklupusi uz trotuāra, uz kura arī uzbrauca automašīna, kas pēc tam zem riteņiem pakļuvušo meiteni vilka līdzi vairākus metrus, jo auto vadītājs Jānis Staņķis nebija vispār pamanījis, ka uzbraucis bērnam.

Interesanti, ka pirmstiesas kriminālprocesa laikā nopratināt pašu cietušo nebija pat uzskatīts pat vajadzīgu. Tāpat nedz pati cietusī, nedz viņas pārstāve – meitenes māte - pirmstiesas izmeklēšanas laikā nebija iepazīstinātas ar lēmumu par tiesu medicīnas ekspertīzes noteikšanu.

Prokurori arī nebija interesējis noskaidrot, kāpēc tiesu medicīniskajā ekspertīzē no nodarītajiem bojājumiem sešus gadus vecajai meitenei tika izslēgts muguras smadzeņu satricinājums, kuru konstatēja neiroķirurgs.

„Ir tāda sajūta, ka Rīgas Autotransporta prokuratūras prokurore Viktorija Soldatova, kas tik mīļi sasveicinājās tiesā ar apsūdzēto Jāni Staņķi, vispār nav pamanījusi, ka uz ietves tika uzbraukts sešus gadus vecai meitenei, jo kā apstāklis, ka noziedzīgs nodarījums ir izdarīts pret personu, kas nav sasniegusi 15 gadu vecumu. Vispārzināms fakts, ka 6 gadi ir mazāk kā 15 gadi, un tas papildus cietušajam vēl nav jāpierāda,” sūdzībā virsprokuroram norādīja cietušas meitenītes māte.

Vienlaikus prokurores lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai norādīts Staņķa atbildību mīkstinošs apstāklis – savas vainas atzīšana un izdarītā nožēlošana.  Savukārt meitenes māte uzsver, ka Krimināllikums šādu mīkstinošu apstākli neparedz. Krimināllikumā skaidri un gaiši noteikts - atbildību mīkstinošs apstāklis ir - noziedzīgā nodarījuma izdarītājs pieteicies par vainīgu, vaļsirdīgi atzinies un nožēlojis izdarīto.

Pietiek jau informējis, nu Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas tiesnese Ārija Ždanova ir pieņēmusi lēmumu atcelt Zemgales priekšpilsētas tiesas 2014.gada 5.novembra lēmumu un pieņemt izskatīšanai cietušās pārstāves iesniegto apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2014.gada 21. oktobra spriedumu šajā lietā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...