Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Laikā, kad neizpratni un runas par Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa veselības stāvokli radījusi viņa runa Dziesmu svētku noslēguma koncertā, viņa kanceleja pēc zaudētas tiesas un nepārsūdzama sprieduma ir bijusi spiesta atklāt nenozīmīgas detaļas par Vējoņa līdz šim nožēlojamāko runu – uzstāšanos ANO Ģenerālajā asamblejā Ņujorkā.

Šā gada maija vidū informācijas slēpšana par Vējoņa bēdīgi slaveno „nasing spešal” tipa runu ANO Ģenerālās asamblejas 72. sesijas debatēs Ņujorkā pagājušā gada 20. septembrī sagādāja prezidenta kancelejai jau devīto zaudējumu administratīvajā tiesā (tam ir sekojuši vēl divi).

Uzrunas laikā bija acīmredzams, ka Latvijas valsts galva uz papīra priekšā uzrakstītās runas tekstu redz pirmoreiz un nav pat mēģinājis patrenēties to nolasīt. Rezultātā Latvijas Valsts prezidents izmisīgi mēģināja izburtot vairākus viņam acīmredzami nezināmus un nesaprotamus vārdus. Vējoņa runas krāšņāko fragmentu salikums noskatāms šeit.

Varēja secināt, ka ne tikai Valsts prezidenta Vējoņa, kurai pērn par trešo daļu bija palielināts algu fonds, bet arī pats valsts galva ir ļoti nolaidīgi izturējušies pret prezidenta plānoto uzrunu ANO Ģenerālās asamblejas sesijas debatēs.

Izrādījās, ka jau trīs nedēļas pirms šī pasākuma Ārlietu ministrija kancelejai bija nosūtījusi runas projektu, taču ne Vējonis, ne viņa izcili labi apmaksātie padomnieki līdz pēdējam mirklim par to nebija likušies ne zinis. Turklāt Vējoņa, viņa dzīvesbiedres un svītas brauciens kopā nodokļu maksātājiem izmaksāja 29 943 eiro.

Taču, pat saņemot oficiālu informācijas pieprasījumu par traģikomisko runu, Vējoņa kancelejas vadība mēģināja izvairīties sniegt jebkādu informāciju par šīs runas tapšanu un paša prezidenta līdzdalību (vai tās neesamību) šajā procesā.

Līdz ar to šī bija jau kārtējā informācija, kuras saņemšanai no Vējoņa kancelejas bija nepieciešama vēršanās administratīvajā tiesā, un tagad šīs informācijas sniegšanu par obligātu kancelejai padarīja nepārsūdzamais tiesas spriedums

Publicējam Vējoņa kancelejas atbilstoši tiesas spriedumam sniegtās atbildes, kas uzskatāmi apliecina to, cik stūrgalvīgi un neracionāli prezidents un viņa padotie ir centušies slēpt faktiski nenozīmīgas detaļas saistībā ar viņa ANO uzrunu:

„Par tiesas sprieduma izpildi

Izpildot Administratīvās rajona tiesas 2018.gada 15.maija spriedumu administratīvajā lietā Nr.A420304517 un tiesas dotās norādes par nepieciešamību sniegt pienācīgas atbildes uz Jūsu 2017.gada 25.septembra iesniegumā uzdotajiem jautājumiem Nr.1 un Nr.2, informējam par tālāk minēto.

Jautājums Nr.1: Kas bija amatpersona/amatpersonas, kas sagatavoja Valsts prezidenta uzrunu Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas sesijas debatēs, minot vārdus, uzvārdus, ieņemamos amatus? Vai ikviena no šīm amatpersonām pārzina angļu valodu un iepriekš ir piedalījusies uzrunu rakstīšanā?

Valsts prezidenta kanceleja 2017.gada 10.oktobra vēstulē Nr.l675, atbildot uz jautājumu Nr.1, informēja, ka Valsts prezidenta uzrunas Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk - ANO) Ģenerālās asamblejas 72.sesijā projektu sagatavoja Ārlietu ministrijas darbinieki sadarbībā ar diplomātisko pārstāvniecību ANO Ņujorkā, ņemot vērā Ārlietu ministrijas kompetenci vienotas valsts ārpolitikas veidošanā. Tālāk ar šo dokumentu turpināja strādāt Valsts prezidents un Valsts prezidenta padomnieki. Visas amatpersonas, kas piedalījās konkrētās runas rakstīšanā, gan labi pārzina angļu valodu, gan arī iepriekš ir piedalījušās runu rakstīšanā.

Valsts prezidenta padomnieki minētās uzrunas izstrādes laikā: Valsts prezidenta ārlietu padomniece Maija Manika, Valsts prezidenta ekonomikas padomnieks Andis Jēkabsons, Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece Kristīne Jaunzeme, Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieks Jānis Pleps, Valsts prezidenta nacionālās drošības padomnieks Jānis Kažociņš, Valsts prezidenta padomnieks stratēģiskās attīstības jautājumos Zigurds Zaķis un Valsts prezidenta preses padomnieks Jānis Siksnis.

Vienlaikus informējam, ka aktuālā informācija par Valsts prezidenta kancelejas vadību un Valsts prezidenta padomniekiem ir publiski pieejama Valsts prezidenta kancelejas mājaslapā internetā (sk. https://www.president.lv/lv/kontakti/valsts-prezidenta-kanceleja/ vadiba-un-padomnieki).

Ar jautājumiem par konkrētiem Ārlietu ministrijas darbiniekiem aicinām pēc vajadzības vērsties Ārlietu ministrijā.

Jautājums Nr.2: Vai uzrunas gatavotāji saņēma no Valsts prezidenta kādus norādījumus par runas saturu? Ja jā, tad kādus?

Atbildot uz jautājumu Nr.2, Valsts prezidenta kanceleja 2017.gada 10.oktobra vēstulē Nr.l675 informēja, ka, uzrunājot ANO dalībvalstu vadītājus un starptautisko institūciju pārstāvjus, Valsts prezidents pauda Latvijas nostāju ārpolitikas un drošības aktualitātēs, kā arī uzsvēra straujāku ANO reformu, it īpaši Drošības padomē, nepieciešamību. Latvijas Valsts prezidentam, tāpat kā citu valstu vadītājiem, bija svarīgi paust atbalstu Ukrainas teritoriālajai vienotībai un uzsvērt nepieciešamību Eiropas drošību balstīt starptautiski pieņemtajos noteikumos un principos.

Papildus paskaidrojam, ka runas izstrādes gaitā Valsts prezidents norādīja, ka vēlas paust nostāju augstākminētajos jautājumos, iekļaujot tos runas saturā.”

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...