Tikai politiski korumpēta valsts var ievēlēt par prezidentu cilvēku, kam pietrūkst viselementārāko kvalifikāciju pārstāvēt valsti
Jānis Jurkāns06.04.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Naudas atmazgāšana un korupcijas skandāli vajā Latviju laikā, kad tās prezidents tiekas ar Trampu Baltajā namā” - ar šādu ne visai glaimojošu virsrakstu un vēl mazāk glaimojošu tekstu par Latviju CNBS žurnāliste Kristina Vilkija iepazīstina ASV sabiedrību.
Valsts tēls esam mēs paši. Rūpēties par Latvijas tēlu pasaulē nav tas pats, kas rūpēties par vides aizsardzību savā sētā. Sakāmvārds “Nespried par vīru pēc cepures!” ārzemēs neder. Tur spriež gan pēc cepures, gan arī pēc tā, kas ir zem tās.
Lai to atrādītu, ir vajadzīga valoda – vēlams, tāda, kādu saprot klausītājs. Sevišķi tad, ja sarunas biedrs ir nevaļīgs, pašmāju likstu vajāts lielvalsts prezidents. Ne tik daudz tāpēc, ka Trampu ļoti interesētu korumpētas valsts prezidenta teiktais, bet, lai kaut cik mainītu priekšstatu par Latviju! Tikai politiski korumpēta valsts var ievēlēt par prezidentu cilvēku, kam pietrūkst viselementārāko kvalifikāciju pārstāvēt valsti.
Mani varbūt tik ļoti nesatrauktu anglu valoda ar malēnieša akcentu, cik runas saturs. Vējoņa runas saturs der mutual admiration klubā - savstarpējas apbrīnas klubiņā.
Laikā, kad Latviju apsūdz netīros darījumos ar vēl netīrākiem darījumu partneriem; laikā, kad starptautiski tiek grauta ticamība Latvijas bankām kā nekad agrāk - prezidentam vajadzēja vismaz mēģināt pārliecināt sabiedrību par pasākumiem, kurus Latvija veic cīņā pret korupciju.
Tā vietā prezidents "pauž lepnumu" Trampam par mūsu vērienīgiem uzņēmējdarbības sasniegumiem, kas radījuši vairāk nekā 2000 darbavietu ASV. Tas ir nožēlojami attiecībā pret tiem tūkstošiem, kuri ir zaudējuši darbu Latvijas bankās.
Igauņu politikas apskatnieks Neeme Rauds (Postimees.ee) raksta, ka "gadsimta samits bija vērienīgs epitetu apmaiņas pasākums”. Neskaitāmas reizes tika atkārtoti vārdi “sekmēsim”, “nostiprināsim”, “aktivizēsim”, “apņemsimies”.
Es nekādā gadījumā negribu noliegt šī pasākuma vēsturisko un politisko nozīmi. Protams, ka tas ir signāls, kas raidīts Krievijas virzienā, pret kuru neviens nekad nav tik spēcīgi iestājies kā ASV prezidents.
Jāatceras gan, ka to saka Tramps, kuram ir raksturīgs stils - tas, ko pasaku pirmdien, piektdien vairs neskaitās. Šis pats cilvēks paziņoja, ka “tikai idiots nesaprot, cik svarīgi ir veidot attiecības ar Krieviju.” Tramps nepalaida garām izdevību uzslavēt Baltijas valstu līderus par 2% ieguldījumu NATO budžetā. “Tagad baltieši varēs pirkt pasaulē vislabākos ieročus, ko ražo ASV!”
Šī tikšanās ieies vēsturē kā “vēsturisks samits ar vēsturiski neizmantotām iespējām”. Deklarāciju, kas sastāv no daiļrunīgiem epitetiem, uz robežstaba neuzspraudīsim! Ņemot vērā ASV un Krievijas saspīlētās attiecības un Trampa vēlmi šo spriedzi mazināt, vai Latvija nevarēja piedāvāt uzņemties vidutāja lomu šādām sarunām? Kurš vēl, ja ne Latvija, pārzina Krievijas politiski ekonomisko klimatu un krievu cilvēka mentalitāti (par ģeogrāfiju nemaz nerunājot – mēs zinām, cik tūkstoši deportēto latviešu ir izstaigājuši Sibīrijas plašumus)?
Protams, uzņemties atbildību ir sarežģītāk nekā stāvēt politiski izaicinošā pozā. Viss šis plaši izreklamētais un kritizētais vēsturiskais pasākums diemžēl ir bez vēsturiska piepildījuma.
Vai tiešām mūsu ārpolitikas veidotājiem pietrūkst izpratnes par to, cik sarežģītā pasaulē mēs dzīvojam un ka šajā sarežģītajā pasaulē ir vajadzīgi sarežģīti un labi izsvērti risinājumi, kurus mēs varētu piedāvāt lielvalstu partneriem? Galu galā ārpolitika ir instruments, ar kura palīdzību mums būtu jārisina pašmāju problēmas.
Pārpublicēts no Facebook.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
