Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Rīgas domes Satiksmes departaments jau šī gada otrajā pusē plāno veikt Deglava tilta rekonstrukciju [1]. Rekonstrukcijas laikā viņi nedaudz paplašinās ietves, tās pārdēvējot par gājēju un velosipēdistu ceļiem - neatbilstoši standartiem un veselajam saprātam. Šādu darbību viņi pamato ar to, ka ietves neesot iespējams paplašināt. Bet vai tā tiešām ir? 

Londonas Satiksmes departaments jau šī gada pavasarī plāno veikt Vestminsteras tilta rekonstrukciju [2]. Lai arī šis tilts ir platāks par Deglava tiltu, brauktuve tam būs identiska - ar četrām braukšanas joslām. Turklāt divas no joslām būs paredzētas tikai sabiedriskajam transportam. Un te sākas āķis - brauktuve četrām joslām uz Londonas tilta būs 12 metrus plata. Savukārt uz Deglava tilta brauktuve tām pašām četrām joslām būs 14 metrus plata. 

Mūsu Satiksmes departaments būtībā melo [3], ka ietves nav iespējams paplašināt. Tās pilnīgi noteikti ir iespējams paplašināt uz brauktuves joslu platuma rēķina, iegūstot vienu metru katrā tilta pusē. Ietvēm iegūstot šo vienu metru, uz tilta būtu iespējams ierīkot vienvirziena veloceļus, atbilstošus minimālajām standarta prasībām.

Satiksmes departamenta "speciālisti" jau iepriekš saistībā ar braukšanas joslu platumiem kā galveno argumentu vienmēr ir minējuši sabiedriskā transporta platumu. To stāstot, viņi aizmirst, ka, piemēram, Aleksandra Čaka ielā autotransports sadzīvo pat iedomātās joslās, kuru platums ir šaurāks par 3 metriem. Viņi aizmirst, ka arī Rietumeiropas un Skandināvijas valstīs brauc sabiedriskais transports.

Konkrētajā Londonas gadījumā leģendārais divstāvīgais autobuss ir vien par 3 centimetriem šaurāks par "Rīgas satiksmē" izmantotajiem autobusiem un trolejbusiem. Atrunas, atrunas un vēlreiz - atrunas.

Tā vietā, lai strādātu un panāktu labāko iespējamo risinājumu, Satiksmes departamenta speciālisti, visticamākais, kārtējo reizi atradīs desmitiem iemeslu, kāpēc to nedarīt, nevis pacentīsies beidzot izdarīt kaut ko labu. Varbūt par iemeslu tam ir tas, ka departaments jau septiņus mēnešus ir bez direktora un direktora pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins (attēlā) acīmredzot vairāk laika pavada uzņēmumā "Rīgas satiksme", pelnot 5163 eiro mēnesī [4]? Vai varbūt iemesls ir cits? 

Nekautrējies un uzdod šos jautājumus Satiksmes departamentam, Emīlam Jakrinam un Rīgas domei oficiālā iesniegumā - to izdarīt ir ātri un vienkārši: http://pilsetacilvekiem.lv/lv/iesnieguma-iesniegsanas-instrukcija-latvija-lv/

[1] https://www.facebook.com/pilsetacilvekiem/posts/1888122404734381

[2] https://tfl.gov.uk/travel-information/improvements-and-projects/westminster-bridge-south

[3] https://twitter.com/rdsvc/status/844917714711908353

[4] http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/642285-jakrina_atalgojums_rigas_satiksme_valdes_locekla_amata_bus_5163_eiro_menesi

Pārpublicēts no Facebook

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

FotoKatram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu dzīvē pieredzētā. Satiekoties mēs dažkārt ne tikai runājam par ikdienišķām lietām, bet arī diskutējam un strīdamies par tādiem jautājumiem, kas saistās ar politiku, ekonomiku, morāles vērtībām, dzīves jēgu…
Lasīt visu...

15

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

FotoEs, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru iedvesmot teicēniešus!
Lasīt visu...

21

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

FotoTālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc vairumam iedzīvotāju pieļaujams dot zemākas kvalitātes izglītību.
Lasīt visu...

15

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

FotoValsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB), simboliski atzīmējot vienu gadu kopš prezidenta stāšanās amatā. Valsts prezidents ar LNB pārstāvjiem pārrunāja humanitāro zinātņu un digitālās jomas nozīmi Latvijas kā modernas valsts stiprināšanā.
Lasīt visu...